Kāpēc vārds “skolotāja” aizvien ir kā stigma?

FOTO: SCANPIX

Pēdējās trīs nepopulārākās profesijas ir skolotāja, pārdevēja un šofera, apliecina pētījums. Topa augšgalā ir tā sauktās naudīgās profesijas – arhitekti, baņķieri. Kā domā tu: kāpēc Latvijā pedagoga prestižs ir daudz zemāks nekā Eiropā? Uzlabot skolotāja bēdīgo tēlu sabiedrības acīs nolēmusi Neatkarīgā izglītības biedrība.

Uz ceļa, kas ved no kalna lejā, parādās trīs sievietes. Viņas uzreiz piesaista uzmanību. Gadus 40, 50 vecas, mazliet izplūdušas, rokās gladiolas - viņas ir saposušās. Pelēkas krāsas smalkas matu sprogas apņem sasārtušus vaigus, vienai balta blūze ar dziļu izgriezumu, otrai krēmkrāsas ar augstu mežģīņu apkakli.

Viņām ir brūnas zeķubikses (versija par zeķēm netiek izskatīta) un melni/brūni svārki, uz pleca lēta izskata somiņas. Un vēl viņām pāri ir neredzams zīmogs “skolotājas”.

Tāda bija pirms dažiem gadiem lauku pilsētā redzētā aina ar pedagoģēm, kuras šķita neiederamies mūsdienu realitātē. Šobrīd šīs lauku vidusskolas pēdējās klasēs mācās vien daži skolēni – ar katru gadu viņu skaits sarūk. Daļa vecāku savus bērnus pēc pamatskolas beigšanas izvēlas sūtīt lielāko kaimiņpilsētu prestižajās skolās, rīcību motivējot ar nepietiekami augstu izglītības kvalitāti mazajā lauku skolā. Skola gan raksturojama kā “maza” nevis telpu, bet skolēnu skaita ziņā.

Pētījumi apliecina, ka vidējais pedagoga vecums palielinās un pārsvarā skolās strādā 40 līdz 60 gadu veci skolotāji. Pedagoga profesiju par prestižu neuzskata arī paši gara gaismas nesēji. Turpretim būt par skolotāju Eiropā ir godpilni.

Pedagoga loma mainījusies

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā, kurā respondentiem tika lūgts novērtēt dažādas profesijas skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē, ka profesijai nemaz nav prestiža, bet 10 - tā ir ļoti prestiža, tikai 2% no respondentiem pedagoga profesiju bija novērtējuši ar 10 punktiem. 5% tai bija devuši tikai 1 punktu, 6% - tikai 2 punktus, 13% - tikai 3 punktus, 12% - tikai 4 punktus. Attiecīgi 36% respondentu to bija novērtējuši zem vidējā līmeņa.

Analizējot pedagogu profesijas prestižu kontekstā ar citām profesijām, tā tika ierindota 13. vietā no 15 dažādām profesijām, apsteidzot tikai šoferus un pārdevējus. Topa augšgalā ir advokāti, arhitekti, uzņēmēji, banku darbinieki un ārsti.

Pedagogu profesijas zemais prestižs ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam.

Neatkarīgā izglītības biedrība, kurā darbojas pieredzējuši nozares eksperti, ir pārliecināta, ka situāciju ir iespējams mainīt, skaidrojot profesijas nozīmīgumu, iepazīstinot ar veiksmes stāstiem no visas Latvijas, akcentējot pozitīvos profesijas aspektus un plašās iespējas, kā arī veicinot komunikācijas uzlabošanos.

“Nenoliedzami, pedagogu loma sabiedrībā ir mainījusies, pēdējo simts gadu laikā tā ir kļuvusi mazāk nozīmīga. Ja agrāk augstākā izglītība bija reti izplatīta un skolotāji bija starp aptuveni 2%, kuriem tāda bija, tad tagad cilvēku ar augstāko izglītību ir daudz vairāk, turklāt dažādās profesijās. Taču tas nenozīmē, ka pedagoga profesija ir mazāk prestiža.

Jāsaprot, ka prestižs nebūt nenozīmē tikai augstu atalgojumu, tas ietver arī autoritāti, cieņu, reputāciju un ietekmi sabiedrībā.

Izpratni par profesiju veido arī tās atspoguļojums medijos. Tā kā pedagoga profesija lielākoties tiek atspoguļota kontekstā ar debatēm par zemo atalgojumu, tas, protams, arī rada būtisku ietekmi. Tāpēc mēs esam apņēmušies analizēt statistikas datus, lai noskaidrotu, kāpēc pedagogu atalgojums dažādās skolās ir tik krasi atšķirīgs, jo jāņem vērā, ka Latvijā ir arī daudzi skolotāji, kuri jutās labi atalgoti,” skaidro Neatkarīgās izglītības valdes locekle, pedagoģijas doktore Zanda Rubene.

Skolotājs noveco

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījums par pedagogu prestižu, kas veikts 2016. gadā, atspoguļoja, ka 51,9% skolotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka sabiedrība kopumā augstu novērtē skolotāju darbu. Šim apgalvojumam nepiekrita arī 35,3% no aptaujātajiem sabiedrības respondentiem. Apgalvojumam, ka citās ES valstīs pedagogu prestižs ir augstāks nekā Latvijā, pilnībā piekrita 40,8% aptaujāto pedagogu, 36,3% aptaujāto sabiedrības locekļu, kā arī 40,1% vidusskolēnu.

Pedagoga profesijas prestiža uzlabošanās varētu sekmēt arī jauniešu izvēli par labu šai profesijai. Tas, savukārt, palīdzētu risināt vienu no aktuālajām problēmām - pieaugušo vidējo pedagogu vecumu.

OECD ziņojumā par izglītības jomu Latvijā norādīts, ka Latvijā pedagogu vidējais vecums palielinās un lielākoties pedagogi skolās ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Tādi ir 64% pedagogu, kamēr pedagogi, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, ir vien 8%.

Tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība apņēmusies pētīt arī to, cik nopietni pedagogu trūkuma problēma skar Latvijas skolas, kādos mācību priekšmetos visvairāk trūkst pedagogu, kā arī to, kā politiskās partijas, kas pretendē uz vietām Latvijas Saeimā, plāno risināt šos jautājumus.

Uz augšu