Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LR Ministru prezidentam A. Kalvītim 2005.04.14.
Paldies par uzaicinājumu tikties, lai apspriestu un dotu iespēju izteikt savu viedokli par nacionālās attīstības plānošanu un vides politiku Latvijā. Iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija ir sasniegusi savus sākotnēji izvirzītos ārpolitikas mērķus. Tagad ir pienācis pēdējais laiks izstrādāt Latvijas attīstības vīziju, kura balstītos uz ilgtspējīgas attīstības principiem, un nodrošināt vides politikas integrāciju sektorpolitikās. Atsaucoties uz Jūsu aicinājumu, šeit mēs minam virkni problēmu un šķēršļu, kas Pasaules Dabas Fondam šķiet aktuālākie.
1. Attīstības plānošana. Neskatoties uz to, ka pastāv vairāki desmiti sektoru politiku un plānu, valstī trūkst integrētas pieejas Latvijas attīstības plānošanai un nav vienotas vīzijas par valsts attīstību. Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka Latvijas attīstībai, t.sk. Nacionālajam Attīstības Plānam un citām stratēģijām un plāniem, ir jābalstās uz attīstības vīziju un ilgtspējīgas attīstības principiem un jānodrošina stingra un līdzsvarota dabas, sociālā un ekonomiskā kapitāla attīstība Latvijā.
2. Dabas aizsardzība. Latvijā trūkst vienotas dabas aizsardzības vīzijas un telpiskā plānojuma, kas atspoguļotu, zinātniski pamatotu, pašfunkcionējošu un sabiedriski akceptētu ainavu, ekosistēmu un dabas procesu aizsardzību, kā arī ekoloģisko koridoru izveidi. Šāda plānojuma trūkums noved pie:
- neefektīvas un nepārskatāmas dabas aizsardzības prakses; - jaunu aizsargājamo teritoriju izveides un apsaimniekošanas konfliktsituācijām; - ainavu, ekosistēmu un biotopu sadrumstalotības; - piekrastes apsaimniekošanas problēmām, t.sk. nelikumīgas apbūves; -īstermiņa un ilgtermiņa neskaidriem spēles noteikumiem zemes īpašniekiem: pašvaldībām, iedzīvotājiem, uzņēmējiem; - mazo HES problēmām u.c. investīciju projektiem.
3. Nelikumīgi darījumi ar koksni. Latvijā vēl joprojām ir nepilnīgas, fragmentētas zināšanas un izpratne par nelikumīgiem darījumiem ar koksni, to cēloņiem un formām. Nelikumīgi darījumi ar koksni ne tikai pasliktina valsts pārvaldes kontroles un likuma varu, valsts ārējo reputāciju, samazina valsts un legālo uzņēmumu ieņēmumus, bet arī tieši un netieši apdraud bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu apsaimniekotās teritorijās, kā arī bioloģiski augstvērtīgos mežos. Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka nelikumīgi darījumi ar koksni ir tikai daļa no problēmas, kas ietver sevī plašākus jautājumus par likuma varas un valsts pārvaldes efektivitāti. Nelikumīgo darījumu izskaušanai nepieciešams steidzami izstrādāt konstruktīvu politiku un tālāku rīcības plānu gan atsevišķu institūciju, gan valdības līmenī kopumā. Izmantojot un apvienojot dažādus līdzekļus, lai izskaustu nelikumīgos darījumus ar koksni, problēmas risināšanā vienlīdz aktīvi jāiesaistās visām atbildīgām valsts institūcijām (ārpus tradicionālajām mežu pārvaldes struktūrām).
4. Ekonomikas instrumentu pielietošana dabas aizsardzībā vai ilgtspējīgas attīstības plānošanā. Latvijā ir vāja ekonomisko instrumentu pielietošana vides aizsardzībā. Neilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi visā pasaulē ir atzīti par vienu no galvenajām ilgtspējīgas attīstības problēmām. Tuvākajā laikā ir jāsagatavo 10 gadu darba plāns ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu attīstībai Latvijā; jāizvērtē valsts atbalsts un subsīdijas tādās nozarēs, kā lauksaimniecība, enerģētika un transports; jāuzsāk zaļā budžeta reforma (ienākuma nodokļu samazināšana un resursu nodokļu palielināšana) un jānodrošina vides kritēriju integrācija valsts un pašvaldību iepirkumā.
5. Starptautisko saistību neievērošana Bernes konvencijas kontekstā. Latvija ratificējot Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu ir apņēmusies konvencijā minētās prasības ievērot praksē. Taču Vides ministrija nostāja jautājumā par Eiropas sumbru populācijas atjaunošanu Latvijā ir noliedzoša un sabiedrisko organizāciju darbību bremzējoša, neskatoties uz to, ka šeit ir šīs sugas vēsturiskais izplatības areāls un konvencija prasa šo sugu atjaunošanu visā tās izplatības areālā.
6. Mazās HES. Netiek nodrošināta Civillikumā minētās normas 1123. „...Kad zivis laiž ikrus, viņu cauriešanai katrā ūdensspēka izmantošanas ietaisē jāatstāj atvērtas slūžas vai jāierīko zivju ceļi” ievērošana.
7. Sadarbība un pārvaldība. Pēdējos gados Vides ministrijā ir notikušas vairākas pozitīvas pārmaiņas: izveidota Vides konsultatīvā padome un restrukturizēta un efektivizēta ministrijas pārvaldība. Tomēr vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz dažām nepilnībām: nepietiekama Vides ministrijas kontrole pār Reģionālo vides pārvalžu darbību (tiek izsniegtas nepamatotas atļaujas, piemēram, RVP izdots saskaņojums nelikumīgai būvniecībai), Vides aizsardzības fondā nav skaidri izprotami projektu atlases kritēriju.
Priecāsimies arī turpmāk sadarboties un sniegt savu ieguldījumu nacionālajā attīstībā un vides aizsardzībā, kā arī sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām kopīgu mērķu sasniegšanā. Nepieciešamības gadījumā esam gatavi sniegt papildus informāciju un piedalīties plašākās diskusijās par minētajām tēmām.
Lūdzu sniegt atbildes par to, kā valdība plāno mūsu augstākminētos punktus ņemt vērā un vai ir paredzēts tos integrēt Ministru kabineta rīcības plānā.
Ar cieņu,
Uģis Rotbergs Pasaules Dabas Fonda direktors