Bīstamie atkritumi joprojām krājas

Pēc vairāku gadu darba, neskaitāmām diskusijām bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā joprojām vēl tikai top.

Bīstamo atkritumu (BA) sistēmas izveidošana ir viens no svarīgākajiem posmiem kopējā atkritumu sistēmas izveidošanā Latvijā. Bīstamie atkritumi, nepareizi apsaimniekoti, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā un, tēlaini sakot, ir «ļaunuma sakne». Tie piesārņo ne tikai gruntsūdeņus un gaisu, bet arī, nepareizi rīkojoties, var izraisīt virkni nelaimes gadījumu: tie var gan sprāgt un uzliesmot, gan izdalīt toksiskas vielas, un, nonākot saskarē ar citām vielām, izraisīt bīstamas reakcijas. Šo atkritumu negatīvās īpašības un ietekmes varētu turpināt uzskaitīt vēl un vēl, jo to priekšmetu un vielu, kas ir bīstamo atkritumu avots, spektrs ir milzīgs. Tieši tāpēc bīstamo atkritumu sistēmas izveidošana ir tik būtiska – lai iedzīvotāji spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī apkārtējo vidi, tajā pašā laikā neatsakoties no lietām, kas veido mūsu dzīves ērtības. 1–2% no kopējiem iedzīvotāju radītajiem atkritumiem ir pieskaitāmi bīstamiem atkritumiem. Saskaņā ar statistikas datiem 2003.gadā uzņēmumos tika radīts aptuveni 25 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu.

Galvenie BA sistēmas pamatelementi ir atkritumu savākšanas sistēmas, sadedzināšanas iekārtas un galējās apglabāšanas poligona izveide. Vides ministrija pie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas Latvijā strādā jau vairākus gadus. Pēc sākotnējiem plāniem tagad jau vajadzēja darboties gan sadedzināšanas iekārtai, gan poligonam, tomēr dažādu šķēršļu aizkavētie darbi nav veikušies tik ātri, tāpēc bīstamie atkritumi joprojām krājas neiznīcināti.

Olainē vēl nededzina Projekts par bīstamo atkritumu iekārtas izveidošanu tika aizsākts 1997.gadā – tātad pirms astoņiem gadiem. Tās galvenais mērķis ir cilvēkiem un videi drošā veidā iznīcināt tos bīstamos atkritumu, kas rodas ražošanā un sadzīvē. Tomēr sadedzināšanas iekārtā vispirms utilizēs pēc kolektīvās sistēmas sabrukuma lauksaimniecībā bezsaimnieka statusā nonākušos pesticīdu, kas ir savākti un joprojām glabājas Gardenes un Kņavas bīstamo atkritumu pagaidu novietnēs.

Pašlaik ir pierimušas diskusijas un peripetijas, kas pirms pāris gadiem virmoja ap topošo BA sadedzināšanas iekārtas ierīkošanu Olaines pilsētas bijušās katlumājas teritorijā. Par spīti visām negācijām, projekts, lai arī lēnām, tomēr tiek īstenots. Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras direktora vietnieks Māris Bremšs stāsta, ka būtībā sadedzināšanas iekārta Olainē ir uzbūvēta. Saskaņā ar līgumu par iekārtas piegādi un tās sākotnējo ekspluatāciju, pirms tās darbības uzsākšanas veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iekārta darbojas saskaņā ar visām vides aizsardzības prasībām: tiek ņemti tās radīto dūmgāzu un notekūdeņu paraugi, lai salīdzinātu to atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Jāpiebilst, ka līdzīgas izmešu pārbaudes saskaņā ar kontrolējošo iestāžu īpaši izstrādātu uzraudzības programmu notiks, iekārtai darbojoties arī normālā režīmā. Turklāt iekārtas pirmajā darbības gadā veiks divas dioksīnu un furānu izmešu kontroles analīzes.

Kā informē Māris Bremšs, ir jau notikušas trīs iekārtas pārbaudes: pirmās divas neuzrādīja līdz galam apmierinošus rezultātus, tāpēc aizvadītā gada novembrī tika veikts trešā. Pašlaik tiek gatavots šis pārbaudes ziņojums, ko vēlāk iesniegs Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, lai šī kompetentā iestāde varētu pieņemt lēmumu par iekārtas atbilstību vides normatīvu prasībām. Ja bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta būs uzrādījusi atbilstību visām vides aizsardzības prasībām, var tikt atļauta iekārtas darbība. Māris Bremšs lēš, ka atzinums par testa rezultātiem, iespējams, varētu tikt izsniegts jau tuvākajā laikā, bet iekārta varētu sākt darboties šā gada beigās.

Tomēr Olaines BA sadedzināšanas iekārtai joprojām ir pretinieki, kas cīnās, lai tās darbība netiktu uzsākta. Māris Bremšs stāsta, ka sabiedriskā organizācija «Zaļā zeme» un Saeimas deputāts Andris Tolmačovs ir iesnieguši prasību Administratīvajā tiesā, apstrīdot iekārtas darbības atļaujas izsniegšanu. Pēc Bremša rīcībā esošās informācijas, tiesa varētu notikt šā gada martā vai aprīlī. Ja tiesas spriedums būs nelabvēlīgs, viss vērienīgais atļauju saņemšanas process būs jāsāk no sākuma un projekts «iesaldēsies» uz nenoteiktu laiku. Jāpiebilst, ka tas diemžēl kavē bīstamo atkritumu sistēmas izveidošanu Latvijā.

Turklāt jāņem vērā tas, ka valstij par šīs iekārtas (kaut arī tā vēl nedarbojas) uzturēšanu katru mēnesi jāmaksā. Saskaņā ar aģentūras LETA informāciju, Vides ministrija aizvadītā gada oktobrī noslēdza līgumu ar a/s «BAO» par Olaines bīstamo atkritumu dedzinātavas uzturēšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja paziņojumā tika norādīts, ka dedzināšanas iekārtas uzturēšana vienu mēnesi maksā 12 750 latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Māris Bremšs pastāstīja, ka līgums ar a/s «BAO» noslēgts līdz šā gada augustam.

Poligonu Zebrenē plāno pabeigt 2007.gadā

Bīstamo atkritumu galējās apglabāšanas poligons ir objekts, bez kura nav iespējama BA apsaimniekošanas sistēmas izveide. Poligonā uz visiem laikiem tiek noglabāti tie atkritumi, kurus vairs nevar sadedzināt vai kādā citā veidā apstrādāt, piemēram, azbesta atkritumi, smagos metālus saturošie atkritumi no galvaniskajiem cehiem, sodrēji un pelni no katlumājām un citi atkritumi. Lai nodrošinātu gruntsūdeņu aizsardzību no piesārņojuma un iespējamā piesārņojuma kontroli, poligons tiks veidots kā komplicēta inženiertehniska būve. Savukārt bīstamie atkritumi pirms apglabāšanas tiek iepakoti un atbilstoši sastāvam novietoti atsevišķos nodalījumos, lai izvairītos no sajaukšanās un nepieciešamības gadījumā tos varētu izņemt pārstrādei.

Arī poligona izveide Latvijā ir ieilgusi. Lai arī projekts tika aizsākts jau 1999.gadā, lēmums par poligona izveidi Dobeles rajona Zebrenes pagastā tika pieņemts tikai 2003.gada pavasarī. Zebrenes poligonā paredzēts apglabāt 180 tūkstošus tonnu bīstamo atkritumu 20 gadu laikā. Zebrenes pagasta pašvaldība katru gadu pašvaldības budžetā par to papildus saņems ievērojamas summas no dabas resursu nodokļa maksājumiem, ko atkritumu radītāji maksās par atkritumu noglabāšanu poligonā. (10 Ls/t par bīstamo atkritumu apglabāšanu, 50 Ls/t par īpaši bīstamo atkritumu apglabāšanu).

Māris Bremšs norāda, ka pašlaik gan poligonam paredzētajā vietā Zebrenē vēl plešas tukšs lauks. Tomēr virkne darbību jau ir aizsāktas. Bremšs stāsta, ka šogad varētu tikt izsludināts konkurss par poligona projektēšanu un būvniecību, ko finansēs arī no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Plānots, ka poligons savu darbību varētu uzsākt 2007.gadā.

Uz augšu