/nginx/o/2018/09/01/11349120t1h9bc8.jpg)
Svētās Lūcijas, jaunavas un mocekles, piemiņas diena Svētā Lūcija dzīvoja Sirakūzās IV gs. Viņa mira Diokleciāna kristiešu vajāšanu laikā. No Sicīlijas tradīcija godināt šo svēto kā gaismas simbolu izplatījusies visā pasaulē. Rīta lūgšana Kungs, es lūdzu, lai Tava žēlastība mani šodien vada. Ļauj, lai manas acis ir redzīgas Tavu brīnumu priekšā. Lai tās ir skaidras un bez viltus. Ļauj, lai manai mutei nepietrūkst mīlestības vārdu un sirdij — lūgšanu. Lai man nepietrūkst Tava Vārda, Kungs. Ļauj, lai manas ausis ir dzirdīgas pret lūgumiem un brāļu vajadzībām. Lai nepietrūkst spēka, lai nepietrūkst miera. Ļauj, lai sekoju Tavam Garam un dzīvoju Tevī un Tevis dēļ. Kungs, es lūdzu, lai Tava žēlastība mani šodien vada. Dienas lasījumi Lūgšana Uzklausi, Kungs, mūsu lūgšanas un apgaismo mūsu sirdis ar Pestītāja atnākšanas žēlastību. Mēs Tevi lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, vārdā. Lasījums no Skaitļu grāmatas (Sk 24, 2-7.15-17a) Tajās dienās, kad Balaams, pacēlis acis, ieraudzīja Izraēli, kas bija apmeties teltīs pēc savām ciltīm, viņu pārņēma Dieva Gars, un viņš sāka savu pravietojumu un sacīja: «Runā Balaams, Beora dēls, runā cilvēks, kuram acs ir redzīga, runā vīrs, kas dzird Dieva vārdus, kas ir lūkojies Visvarenā redzējumos, vīrs, kas krīt, bet kam atveras acis. Cik skaistas ir tavas teltis, Jēkab, un tavas apmetnes, Izraēl! Tās izplešas kā ielejas, kā dārzi upju krastos, kā alojas, ko iestādījis Kungs, kā ciedri ūdeņu malā. Viņa traukiem ūdens plūst pāri, viņa sējumiem būs valgmes papilnam. Viņa ķēniņš daudz varenāks par Agagu, viņa valsts tiks augstu celta.» Turpinādams savu pravietojumu, viņš atkal sacīja: «Runā Balaams, Beora dēls, runā cilvēks, kuram acs ir redzīga, runā vīrs, kas dzird Dieva vārdus, kas pazīst Visaugstākā mācību un lūkojas Visvarenā redzējumos, vīrs, kas krīt, bet kam ir atvērtas acis. Es viņu redzu, bet tikai ne tagad; es viņu saskatu, bet ne tuvumā. No Jēkaba uzaust zvaigzne, un no Izraēļa paceļas zizlis.» Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 25 (24) Refrēns: Kungs, māci man staigāt Tavas takas! Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus un māci man staigāt Tavas takas! Savā patiesībā mani vadi un māci, jo Tu esi Dievs, mans glābējs. (Refrēns) Piemini, Kungs, savus žēlsirdības darbus un savu labvēlību, kas pastāv no mūžiem. Savā žēlsirdībā, Kungs, atceries mani, piemini savā labvēlībā! (Refrēns) Kungs ir labs un taisnīgs, tāpēc grēciniekiem Viņš parādīs ceļu. Lēnprātīgos Viņš vadīs taisnībā, pazemīgos mācīs staigāt Viņa ceļus. (Refrēns) Alleluja. Savu žēlsirdību mums rādi, Kungs, un esi mums glābējs! Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 23-27) Tanī laikā, kad Jēzus bija iegājis svētnīcā un mācīja, pie Viņa piegāja virspriesteri un tautas vecākie, jautādami: «Ar kādām tiesībām Tu to dari? Un kas Tev ir devis šīs tiesības?» Jēzus viņiem atbildot sacīja: «Arī Es jums uzdošu vienu jautājumu. Ja jūs Man uz to atbildēsiet, tad arī Es jums pateikšu, ar kādām tiesībām Es to daru. No kurienes bija Jāņa kristība? No debesīm vai no cilvēkiem?» Bet viņi sāka apspriesties savā starpā, sacīdami: «Ja mēs teiksim: «No debesīm», Viņš mums pārmetīs: «Kāpēc tad jūs viņam neticējāt?» Bet, ja mēs teiksim: «No cilvēkiem», mums jābaidās no pūļa, jo visi uzskata Jāni par pravieti.» Un viņi, atbildot Jēzum, sacīja: «Mēs nezinām.» Tad Viņš tiem sacīja: «Arī Es jums neteikšu, ar kādām tiesībām Es to daru.» Tie ir Svētā Evaņģēlija vārdi. Svētās Lūcijas piemiņas dienas Svētā Mise Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 10, 17–11, 2) Brāļi, tas, kurš lepojas, lai lepojas Kungā! Jo nevis tas ir pārbaudīts, kurš pats sevi cildina, bet gan tas, ko atzīst Kungs. Kaut jūs paciestu no manas puses nedaudz neprātības! Bet pacietiet arī mani! Jo es degu Dieva dedzībā par jums. Es taču jūs saderināju vienam vīram, lai kā nevainīgu jaunavu jūs stādītu Kristus priekšā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Lūk, gudrā jaunava, kuru Kungs atrada nomodā; līgavainim atnākot, viņa iegāja kopā ar viņu kāzu namā. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 1-13) Tanī laikā Jēzus pastāstīja mācekļiem šādu līdzību: «Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampas, izgāja pretī līgavainim. Piecas no viņām bija negudras un piecas gudras. Jo negudrās, paņēmušas savas lampas, nepaņēma līdzi eļļu. Turpretī gudrās kopā ar lampām paņēma traukos arī eļļu. Līgavainim aizkavējoties, visas iesnaudās un aizmiga. Bet nakts vidū atskanēja sauciens: «Raug, līgavainis! Izejiet viņam pretī!» Tad visas šīs jaunavas piecēlās un sakārtoja savas lampas. Un negudrās sacīja gudrajām: «Iedodiet mums savu eļļu, jo mūsu lampas dziest.» Gudrās atbildēja, sacīdamas: «Lai gadījumā nepietrūktu mums un jums, tad labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev!» Bet, kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja viņam līdzi kāzu namā, un durvis tika noslēgtas. Un beidzot atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: «Kungs, kungs, atver mums!» Bet viņš atbildēja: «Patiešām es jums saku: es jūs nepazīstu.» Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu!» Tie ir Svētā Evaņģēlija vārdi. Vakara lūgšana Apžēlojies par mums, apžēlojies par mūsu pūliņiem, lai mēs spētu nostāties Tavā priekšā ar mīlestību un ticību un sekot Tev taisnīgumā un pazemībā ar paklausību, uzticību un drosmi, un lai mēs satiktu Tevi lūgšanas klusumā. Dāvā mums tīru garu, lai mēs Tevi redzētu, pazemīgu garu, lai mēs Tevi dzirdētu, mīlestības garu, lai mēs Tev kalpotu, ticības garu, lai mēs dzīvotu Tevī. (Dāgs Hammarskjelds.) Meditācija Nesiet gaismu savos lukturos! Tādēļ ka Kungs pats ir Taisnības saule (Mt 2, 20), Viņš var savus mācekļus nosaukt par pasaules gaismu (Mt 5, 14). Ar viņiem, gluži kā ar spožiem stariem, Viņš var liet pazīšanas gaismu pāri visai zemei. Šo staru apgaismoti, mēs paši — tumsa, kas bijām, — esam kļuvuši gaisma. Kā saka svētais Pāvils: «Iepriekš jūs bijāt tikai tumsa, bet tagad esat kļuvuši gaisma Kungā, tad arī dzīvojiet kā gaismas bērni!» (Ef 3, 8) Un vēl: «Jūs nepiederat ne naktij, ne tumsai; jūs esat gaismas bērni un dienas bērni.» (1 Tes 5, 5) Svētajam Jānim bija taisnība, savā vēstulē rakstot: «Dievs ir gaisma.» (1, 5) Un: «Tas, kurš paliek Dievā, paliek gaismā.» (1, 7) Tādēļ, tā kā mēs esam atbrīvoti no šausmu tumsas, mums ir jādzīvo gaismā un kā gaismas bērniem. Tas lika apustulim sacīt: «Mirdziet kā spīdekļi pasaulē, nesot sevī dzīvības vārdu!» (sal. Flp 2, 15) Spožajam lukturim, kas tika iededzināts, lai kalpotu mūsu pestīšanai, aizvien jāturpina degt. Mēs nedrīkstam apslēpt šo likuma un ticības lampu, bet gan mums pašiem jāatrod sava vieta Baznīcā gluži kā lielā lukturī — daudzu pestīšanai, tā lai mēs paši varētu baudīt patiesības gaismu un tā apgaismotu visus ticīgos. (Hromass no Ahilejas.)