Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11349151t1h2a4c.jpg)
(Turpinājums.
)
«Jā, patiesi… Pitagors izcēlās ar reti viedamu skaistumu, brīnišķi spēlēja cītaru un vispār bija visdziļjūtīgākais mūzikas pazinējs. Tik milzum daudz skolotāju apgarots un visā pasaulē smēlis zinības no visdažādākajiem avotiem, šis ārkārtējām dotībām apbalvotais vīrs, kas pirmais filosofiju nosauca tās īstajā vārdā, vispirms mācīja savus skolniekus klusēt.» (Apulejs.)
Pitagors uzskatīja, ka gaļas ēšana nomāc prāta spējas, mācīja, ka mūzikai ir ārstnieciska daba, noliedza ķirurģisku iejaukšanos orgānos, domāja, ka cilvēku savstarpējās attiecībās vissvarīgākā ir draudzība, ka debess ķermeņi ir dzīvas būtnes un tām ir dvēsele. Sevišķu nozīmi Pitagors piešķīra savai Y koncepcijai — izvēlei starp labo un ļauno. (Šī Pitagora koncepcija sasaucas ar senfeniķiešu 6. burtu un Taro 6. kārti — tā vienā no variantiem saucas «Divi ceļi» — I. O.)
Pitagors bija pirmais, kurš atklāja, ka eksistē tikai piecas ģeometriski simetriskas figūras: Uguns stihiju pārstāv tetraedrs, un šī figūra sastāv no četriem vienādmalu trīsstūriem (trīsskaldņu piramīda); kubs pārstāv Zemes stihiju, un tas veidots no sešiem vienādmalu četrstūriem; oktaedrs pārstāv Gaisa stihiju, un tā ir no astoņiem vienādmalu trīsstūriem veidota figūra; ikosaedrs pārstāv Ūdens stihiju, un tas sastāv no 20 vienādmalu trīsstūriem. Dodekaedrs pārstāv Ēteru, un to veido 12 piecstūri. Šo piekto elementu — Ēteru — indieši dēvē par Akašu — vietu, kur mīt visas pasaules informācija, zināšanas.
Nezināmo kosmosu Pitagors apzīmēja kā nulles sfēru un attēloja kā apli O. (Jāpiebilst, katras figūras leņķu grādu kopsumma, to reducējot līdz vienciparu skaitlim, dod skaitli 9, piemēram 1. figūra — tetraedrs: 4x180°=720°=9, 2. figūra — kubs: 6x360°=2160°=9 — I. O.)
Lielu nozīmi Pitagors piešķīra tā sauktajam tetraktisam, kuru viņš attēloja kā figūru, kas veidojas no piramīdas formā sakārtotiem 10 punktiem. Tā apzīmē pirmo četru skaitļu — 1,2, 3 un 4 — kopsummu 10 (interesanti, ka arī šajā figūrā, savienojot ārējos punktus, parādās skaitlis 9 — I. O.).
Pitagors uzskatīja, ka bez septiņām planētām un Zemes eksistē vēl viena noslēpumaina planēta Antihtons. Tā nekad nav redzama, jo kustas pa Zemes orbītu un atrodas pretī Saulei. Iespējams, viņš runāja par mūsdienās pazīstamo Melno Mēnesi jeb Lilitu. Tāpat viņš augsti vērtēja Veneru, jo to var redzēt kā pirms Saules lēkta, tā arī pēc Saules rieta.
Pitagors uzskatīja, ka ar skaitļu palīdzību var analizēt tikai divas valodas — ebreju un grieķu (mūsdienās tās būtu ebreju ivrits un sengrieķu valoda, tomēr, runājot par grieķu valodu, jāņem vērā, ka 403. g. p. m. ē. veikta grieķu valodas (rakstības) reforma, ar kuru tika izjaukta skaitļu rinda un mainīts 6. burts Digamma — I. O.).
Aritmētiku Pitagors uzskatīja par visas matemātikas māti (šeit runāts par četrām aritmētiskām darbībām — saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu un dalīšanu — I. O.) un uzsvēra, ka no aritmētikas ir atkarīgas arī ģeometrija, mūzika un astronomija (astroloģija).
Skaitli 1 Pitagors uzskatīja par androgenu un sauca to par Monādi. Uz šo skaitli attiecas Dievs, prāts, labums, Apollons, Saule, punkts.
Skaitlis 2 — Diāde — norāda polaritāti, pretstatus, labo un ļauno. Pitagorieši nicināja skaitli divi, jo tas nes strīdus un konkurenci. Uz to attiecas Mēness, Lilita, līnija.
Skaitlis 3 — Triāde — tika saukts par gudrību. Pitagors mācīja, ka 33 ir Mēness aprites cikls — 27 dienas (mūsdienās Mēness aprites sideriskais periods ir 27,32 dienas — I. O.). Skaitli 3 Pitagors uzskatīja par harmoniju, viduspunktu starp labo un ļauno. Astroloģijā tas saistīts ar Jupiteru. Uz šo skaitli attiecas ģeometriskā figūra trīsstūris.
Skaitlis 4 — Tetrāde — tika uztverts kā visa esošā sakne, Dabas pirmavots. Ar to saistās spēks, varonība, Hērakls, Zeme un ģeometriskā figūra kvadrāts.
Skaitlis 5 — Pentāde (pentagramma). Pitagors Pentādi saistīja ar piekto elementu Ēteru. (Simbolismā skaitli 5 saista ar cilvēku, analīzi, kritiku. Indijā piecstaru zvaigzne bija Dieva Šivas simbols. Arī Kristum bija piecas rētas, kad viņš tika sists krustā — I. O.). Astroloģiski ar šo skaitli saistīja Merkuru.
Skaitlis 6 — Heksāde — tika uzskatīts par vispilnīgāko skaitli, šo skaitli grieķi saistīja ar mūzu Tāliju (komēdiju patronesi). Pitagoram 6 bija veiksmes skaitlis (tas saglabājies spēļu kauliņos, kur seši ir lielākais un veiksmīgākais skaitlis — I. O.). Astroloģijā ar šo skaitli saistīja Veneru.
Skaitlis 7 — Heptāde — tika uzskatīts par reliģijas skaitli, skaitlis 3 (gars, prāts, dvēsele) un skaitlis 4 (pasaule) veido skaitli 7, arī Elohim. Astroloģijā šis skaitlis tika saistīts ar Mēnesi (mūsdienās ar Neptūnu. Senajā Ēģiptē to saistīja ar Ozīrisu. Heptāde saistās arī ar Mitru un Būdu. Jāpiebilst, ka ir septiņi galvenie grēki un septiņi galvenie tikumi — I. O.).
Skaitlis 8 — Ogdoāde — uzskatīts par kosmiskā līdzsvara skaitli (mūsu Auseklītis ir saistīts ar šo skaitli, ar to apzīmē arī bezgalību — I. O.)
Skaitlis 9 — Enneāde — saistās ar cilvēku, Ādamu, okeānu, Prometeju. Pitagors šo skaitli uzskatīja par matērijas skaitli, saistītu ar grūtībām, šķēršļiem un pārbaudījumiem. Astroloģiski to saista ar Marsu un sarkano krāsu.
Skaitlis 10 — Dekāde — tika uzskatīts par vislielāko skaitli. Ar to tika vienots Atlass (daudzām tautām tas bija Dieva simbols, bet šeit jāuzsver, ka skaitlis 10 ir pirmais saliktais skaitlis un tas sastāv no 1 un 0, tāpēc numeroloģiskajā analīzē eksistē tikai deviņi skaitļi — I. O.).
Turpmāk vēl.