Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējā laikā dzimtsarakstu nodaļā pēc padoma ieradušies vairāki apmeklētāji ar vienu problēmu – dzimšanas dokumentos nav tēva ieraksta.
Tā kā šādi gadījumi nav retums, gribu atgādināt likumus, kas nosaka šos ierakstus. 2003. gada 1. janvārī pieņemti grozījumi Civillikumā, kas noteica, ka tēvs citā laulībā pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt tikai ar otra laulātā piekrišanu. Taču šogad 11. oktobrī, pamatojoties Satversmes tiesas lēmumā, šie grozījumi atcelti.
Tas nozīmē – ja bērni tika reģistrēti bez tēva ieraksta dzimšanas reģistrā, jo viņa sieva tam nepiekrita, tagad vīrietis drīkst atzīt paternitāti citas sievietes bērnam arī bez sievas atļaujas. Kā pamatojums izmaiņām minētas jaundzimušā tiesības uz tēva ierakstu neatkarīgi no ģimenes stāvokļa. Ja šīs problēmas rada biežas izmaiņas likumos, daudz vairāk ir gadījumu, kad bērna dzimšanas dokumentā ieraksta trūkst nevis likuma, bet gan pašu vecāku, pareizāk, tēva neuzņēmības vai nevēlēšanās dēļ. Tas skar ne tikai mazus bērnus, bet arī pilngadīgus cilvēkus. Nopietnāk par to cilvēki sāk aizdomāties tikai tad, kad nonāk, piemēram, šādā situācijā: bioloģiskais tēvs, kurš nav ierakstīts dzimšanas apliecībā, nomirst, bet mantojuma vai arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai nav likumīga pamata.
Var panākt tēva ierakstu bērna vai pat pieauguša cilvēka dzimšanas dokumentos, tēvam dzīvam esot, ja bērna māte un tēvs iesniedz paternitātes atzīšanas pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja kopīga pieteikuma nav, prasību paternitātes atzīšanai tiesā var iesniegt māte vai aizbildnis, pats pilngadīgais bērns, kā arī cilvēks, kurš sevi uzskata par tēvu. Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, māte, aizbildnis un pilngadīgais bērns var prasīt tiesā konstatēt paternitātes faktu. Likumā nav paredzēts termiņš, kurā šāda prasība būtu iesniedzama.
Izrādās, ka par problēmu kļūst arī pati parastākā situācija – bērnam, kurš piedzimis sievietei laulībā, par tēvu uzskatāms mātes vīrs. Ja ģimenes dzīve izirusi, bet laulība nav šķirta, bērns tiek reģistrēts kā laulībā dzimis, un tēva ierakstu var anulēt tikai pēc bērna reģistrācijas un tikai tiesas ceļā. Šajos gadījumos būtiski zināt, ka paternitātes pieņēmumu mātes vīrs var apstrīdēt divos gados kopš dienas, kurā viņš uzzināja, ka bērns nav viņa. Nereti nākas dzirdēt atziņu, ka galvenais jau nav uz papīra rakstītais, bet gan tas, kas notiek dzīvē, ar to domājot gan laulības reģistrāciju, gan vecāku un bērnu patiesās attiecības. Ja esat šīs atziņas piekritēji, lai jums veicas! Varbūt jūs nekad nenonāksit situācijā, kad gribēsies vaicāt: "Kāpēc mēs tomēr attiecības ģimenē nesakārtojām likumīgi?"
Vija Rožkalna, Kuldīgas dzimtsarakstu nodaļas pārzine