Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tuvākajos gados Rīgā varētu likvidēt vairāk nekā divas trešdaļas mazdārziņu teritoriju. Tā paredzēts pilsētas ģimenes dārziņu attīstības koncepcijā. Tajā iecerēts no 92 dārzu apvienībām, kas atrodas uz pašvaldības zemes, mazdārziņus likvidēt Skanstes ielas rajonā, Lucavsalā un pie Šķirotavas, kur pašlaik darbojas 25 sabiedrības.
Pašreizējā pilsētas attīstības plānā dārziņi nav paredzēti, bet līdz katra rajona detālplāna izstrādei tie varēs dažus gadus palikt 34 apvienībās Daugavgrīvā, Spilves, K. Ulmaņa gatves rajonā, Torņakalnā, Mežaparkā, Ķengaragā un Rumbulas pusē, individuālo dārzu teritorija Teikā, varēs kopt arī daļu pašreizējo Ziepniekkalna un Atgāzenes dārzu. Līdzīgs liktenis gaida 13 dārzkopju apvienības Rīgas brīvostas teritorijā Voleros un Spilvē.
Vismazāk – 20 – ir dārzkopības sabiedrību, kas atzītas par saglabājamām. Tur zemi iznomās uz ilgu termiņu. Tādas vietas ir Mangaļos, apvienības "Nektārs" un "Jugla 3", nelielas platības Beberbeķu pusē pie K. Ulmaņa gatves un Rumbulā, bet visvairāk dārzkopju varētu saimniekot Ziepniekkalnā. Pašvaldība tomēr meklē arī jaunas dārziņu teritorijas, kur varētu strādāt citviet zemi zaudējušie. Viena vieta atrasta Tīrainē, taču tur diezgan daudz naudas vajadzēs ieguldīt purvainās teritorijas labiekārtošanā.
Rīgas Ģimenes dārziņu asociācijas prezidente profesore Rita Bebre koncepciju raksturo kā negatavu. Tai būtu jākļūst par topošā nākamā pilsētas attīstības plāna nodaļu, bet sagatavotais dokuments ir pārāk nepilnīgs. Tajā ir noteiktas teritorijas, kur dārzi likvidējami, kur saglabājami, plaši aprakstīta dārziņu veidošanās vēsture, bet nākotne, to attīstības noteikumu nav. Asociācija iesniegs daudz papildinājumu. Par koncepciju tiek gaidītas pašvaldības institūciju atsauksmes, par to būs jābalso domei, bet tikmēr savas domas var paust arī dārzkopji.
Dārgāk nekā tirgū
Rīgas lielākajai dārzkopju apvienībai "Buļļu sala", kas atrodas Daugavgrīvā un kurā darbojas vairāk nekā 1000 rīdzinieku, iespējamā likvidēšana nav pārsteigums, jo par dārziņu izskaušanu no galvaspilsētas pēdējos gados pa laikam runā pašvaldības amatpersonas. Tāpat kā citviet, arī Daugavgrīvā līgumi ar zemes lietotājiem tiek slēgti tikai uz gadu, pērn vairāk nekā 10 reizes paaugstināts zemes nodoklis. Par spīti tam, ļaudis no zemes kopšanas neatsakās. "Gribat pirkt dārziņu?" svešiniekiem jautā pa celiņu pretim nākošais Sergejs Ivanovičs. Uzzinot, ka uzrunājis žurnālistus, stāsta, ka mazdārziņš te maksājot jau 400-500 latu. Ja ar labu mājiņu, tad pat pāri tūkstotim, saka apvienības vadītājs Mihails Kļučko. Aiz augstiem, necaurredzamiem žogiem slēpjas ne tikai dobes, ābeles un nelielas darbarīku būdiņas, bet arī viena otra ķieģeļu vai koka ēka. Tur ļaudis vasarā mitinās pastāvīgi, bet noteikumi tādas sliet neļauj. Ir kopīgs dziļurbums, bet daudziem arī individuāla ūdens ņemšanas vieta, 110 mājiņām ir pievilkta elektrība. Zeme nav auglīga - ja grib ogas un dārzeņus, tā pastāvīgi jāmēslo, un tas ir dārgāk nekā pirkt tirgū. "Pie dārza ir pierasts – te ir svaigs gaiss, zeme, koki, un kļūst tik labi, šurp atbraucot," saka Sergejs Ivanovičs. Runā, ka kāds ārzemnieks šo teritoriju noskatījis, taisoties kaut ko būvēt. Laikam nezina, cik bieži pavasaros te viss applūst, spriež dārzkopji.
Darba grupa nav pulcējusies
Pēc Vides departamenta (VD) apkopotajām ziņām, 620 hektārus pašvaldības zemes aizņem 17 353 ģimenes dārziņi, no kuriem lielākā daļa atrodas dažādās dārzkopju apvienībās. Uz privātas zemes esošas dārzu platības nav pētītas. Kā stāsta mazdārziņu koncepcijas izstrādes darba grupas un VD Pilsētvides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule, pētījumi liecina, ka daudzviet šīs platības ir piesārņotas – ar smagajiem metāliem, vietām ar naftas produktiem u.c. Tā cēloņi – tuvu lielas satiksmes maģistrāles, dzelzceļš, lielas izgāztuves, no kurām gan pa gaisu, gan pa zemi plūst piesārņojošās vielas. Bēdīgākā situācija bijusi Skanstes ielas rajonā, Torņakalnā, apdraudēta arī Spilves izgāztuves apkaime. Kaitīgas vielas dārzos ieved arī kopā ar melnzemi, ko ļaudis pērk pleķīša auglības uzlabošanai – pārdevēji mēdz ņemt zemi no bijušo izgāztuvju vietām. Tāpēc koncepcijā ierosināts katrā teritorijā izpētīt piesārņojumu un noteikt, vai platība izmantojama tikai puķu un košumaugu stādīšanai vai arī drīkst audzēt dārzeņus pārtikai.
Kā stāsta I. Bārtule, dome varētu dārzu nomniekiem sagatavot īpašus apsaimniekošanas noteikumus. Vēl jāvērtē mazdārziņu izskats. Lielākoties tie nav pievilcīgi – nevienādi žogi, būdiņas, atkritumu kaudzes, klaiņo dzīvnieki. Tas ir tāpēc, ka ir īsi zemes nomas termiņi un ļaudis neiegulda naudu labiekārtojumā, kā arī netiek kontrolēta šo platību apsaimniekošana.
Asociācija dārziņu apsaimniekošanas priekšlikumus domei iesniedza jau pirms trim gadiem, atgādina R. Bebre. Tos daļēji izmantojusi darba grupa, gatavojot koncepciju, taču tā tapusi ļoti lēni, ilgi, un dokuments neapmierina – tas nav gatavs. Arī asociācijas pārstāvji bija iekļauti darba grupā, taču jau veselu gadu tās sanāksmes nav sasauktas. Tāpēc R. Bebre spriež, ka koncepciju izstrādājuši daži pašvaldības darbinieki, un, kā zināms, domes nostāja nav dārziņu kopējiem labvēlīga.
Likvidējamie mazdārziņi dārzkopības sabiedrībās
Centrs (23,5 ha) Lapeņu dārzu asociācija 287 dārziņi Lapeņu kolonijas ģimenes dārziņu apvienības 2. sektors 214
Šķirotava (35,3 ha) "Bērziņš 2" 93 "Īriss" 51 "Kļava" 42 "Draudzība" 104 "Dzelzceļnieks" 71 "Līdums" 116 "Preču 2" 415 "Pīlādzis" 28 "Saules ieleja" 68 "Besteri" 90
Lucavsala (8,8 ha) "Krasts" 18 "Ceļinieks" 45 "Kaija" 26 "Kazassēklis" 40 "Sadzīves ķīmija" 37 "Pirmais maijs" 99 "Ziedonis" 35 "Tvertne" 26
Uz laiku saglabājami mazdārziņi
Daugavgrīva (81 ha) "Ezermala S" 1039 "Buļļu sala" 1111 "Buļļupe 11" 228
Spilve (2,1 ha) "Kolektors 98" 42 "Aronija 98" 21
Rīgas brīvostas teritorijā (132,7 ha) (pastāvēšanas ilgums atkarīgs no brīvostas attīstības) "Rātsupes krasts" 58 "Kumelīte 98" 226 "Cementnieks" 348 "Baltija 96" 523 "Krokuss 97" 574 "Spilve 96" 484 "Voleri 97" 416 "Ābols 98" 176 "Hidromehanizators" 98 "Volermuiža" 182 "Rātsupe 9" 91 "Rūķītis" 792 "Upmala 8" 99
Pārdaugava (14,3 ha) "Torņakalns" 560
K. Ulmaņa gatve, Beberbeķi (25,8 ha) "Draudzība" 7 "Birzīte" 26 "Lidosta Rīga" 66 "Rūmava" 325 "Rūdas" 9 "Cerība" 56 "Mežmala" 30 "Naudīte" 92 "Priedaine 2" 105
Teika (15,8 ha) Individuālie dārzi 560
Mežaparks (11,2 ha) "Sudrabu Edžus" 63 "Visbija" 500
Ķengarags, Rumbula (45,5 ha) "Celtnieks 1" 667 "Rumbulas avots" 510 "Latvija" 45 "Bērziņš" 57 "Zaļā pļava" 62 "Signāls A" 84 "Priedaine 3" 28 "Saule un ūdens" 55 "Bērzkalni" 39
Ziepniekkalns (14 ha) "Sakta" 12 "Vulkāns 1" 112 "TTP" 8 "Tipogrāfija 2" 40 "Tīrumi" 292 "Tīrumi 2" 10 "Dārzu saulīte" 116
Saglabājamie mazdārziņi
Imanta, Zolitūde (3,4 ha) "Imanta 1" 115
K. Ulmaņa gatve, Beberbeķi (9,8 ha) "Vasara" 80 "Rikšotāji" 40 "Tirdzniecības iekārtas" 18 "Ķegums" 191
Mangaļi (0,5 ha) "Audupe" 14
Teika, Jugla (6,3 ha) "Nektārs" 240 "Jugla 3" 79
Rumbula, Ķengarags (3,7 ha) "Atpūta Plus" 44 "Daugava" 49
Ziepniekkalns (21 ha) "Alkšņi" 66 "Zieds" 104 "Restaurators" 34 "Celtnieks" 85 "Dzintars" 143 "Gamma" 54 "Kartonāža" 33 "Ugunsdzēsējs" 12 "Varavīksne" 54 "Zemenīte" 8.