Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), šodien tiekoties ar vairākām uzņēmēju organizācijām, pārrunājis sadarbību biznesa interešu lobēšanā. Gan ĀM, gan uzņēmēji atzīst, ka ministrijas iesaistīšanās dažādu jautājumu risināšanā ir nepieciešama.
Pabriks tikšanās laikā pauda viedokli, ka lobēt biznesa intereses, izmantojot ĀM struktūras, ir vienkāršāk nekā uzņēmējiem vieniem pašiem. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektors Jānis Leja piekrita, ka ar Eiropas Savienību (ES) saistīto jautājumu lobēšanā labāk koordinēties un iesaistīt ĀM. Viņš gan atzina, ka uzņēmējiem ministrijas palīdzība nepieciešama arī citu valstu tirgū, piemēram, Krievijā. Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar uzņēmējiem sacīja Pabriks, sanāksmē pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi - informācijas pieejamība, darbības koordinēšana, kā arī spēja kopīgi formulēt mērķi. Pēc ministra domām, svarīgi ir noteikt ne tikai politisko, bet arī ekonomisko mērķi. "Ja zinām, ko viņi [uzņēmēji] grib, tad ir vieglāk strādāt," skaidroja Pabriks. Pabriks uzņēmējiem piedāvājis informāciju par pašreizējo situāciju vēstniecību jomā. Viņš sacīja, ka divu jaunu vēstniecību atklāšana ir saistīta ne tikai ar politiskiem, bet arī ar ekonomiskiem iemesliem. Ministrija varēšot uzņēmējiem piedāvāt elektronisko datu bāzi par likumdošanas izmaiņām, kas saistītas ar Eiropas Savienību. Ministrs pauda viedokli, ka tādā veidā uzņēmēji, iespējams, varētu veiksmīgāk plānot savu darbību un izteikt piedāvājums arī politiskai darbībai. Arī Leja uzsvēra informācijas nozīmi. "Lobēšanas atslēgas vārds ir - piekļūt pie informācijas ātrāk," sacīja LTRK pārstāvis, piebilstot, ka bieži vien spēcīgākajām organizācijām jaunumi kļūst zināmi agrāk nekā Eiroparlamenta deputātiem. Viņš par būtiskāko uzskata informācijas iegūšanu likumprojekta tapšanas stadijā. Uzņēmēji norādījuši, ka Latvijai pietrūkst pozitīva, atpazīstama tēla. Leja pauda viedokli, ka nepieciešams radīt ko unikālu Latvijai. Savukārt Pabriks atzinis, ka tā ir lieta, pie kuras ministrija strādā. Pēc Lejas domām, uzņēmēji tēla veidošanā bieži vien strādā veiksmīgāk nekā valsts resors. Latvijas starptautisko pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš sacīja, ka ĀM var palīdzēt daudzās jomās, piemēram, ja šoferis tiek aizturēts kādā svešā valstī, viņš ir neaizsargāts un var lūgt palīdzību tieši vēstniecībā. Savukārt otra problēma esot saistīta ar robežu jautājumiem - pārvadātājus interesē Austrumu tirgus, bet tur jārisina vīzu noformēšanas jautājums un tā sauktais Kaļiņingradas jautājums. Rindu samazināšana uz robežas, pēc viņa domām, ir tieši ĀM kompetencē. Trēziņš gan Austrumu tirgus, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas, jautājuma risināšanu vērtē skeptiski, norādot, ka tā ir kopējā valsts politika un viss nav tikai ministrijas spēkos. Savukārt ar ES saistīto problēmu risināšana esot vērtējama reāli. Trēziņš arī iesaka sarunas organizēt atsevišķi radniecīgām asociācijām, kurām ir kopīgas problēmas. Šoreiz, pēc asociācijas pārstāvja domām, tās notika pārāk plašā lokā. Kā ziņots, ārlietu ministrs ekonomiskās dimensijas aktivizēšanu ārpolitikā izvirzījis kā vienu no svarīgākajām prioritātēm. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES uzņēmējiem paveras jaunas biznesa iespējas. To izmantošanā Ārlietu ministrija un tās pārstāvniecības ārvalstīs var sniegt būtisku atbalstu.