Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11356294t1h989f.jpg)
Centrāltirgū var nopirkt vecus, iespējams, Norvēģijā ražotus zivju konservus. Turklāt nav īsti skaidrs, kam tie domāti – cilvēkiem vai kaķiem. Kā šādas preces var nonākt Latvijas tirgū, jautāsim Pārtikas un veterinārā dienesta priekšniekam Vinetam Veldrem.
- Kādas ir jaunākās ziņas – kam tad īsti konservi ir domāti? - Neviens nav teicis, ka tie ir kaķu konservi. - Zviedrijas mediji rakstīja. - Jā, "kāda tante teica" un tas izsauca milzīgu ažiotāžu. Mūsu rīcībā ir etiķete. Kā humānā pārtika ir nonākusi tirdzniecības tīklā, jo ir liegums viņu pārdot, pagaidām informāciju no ANO mēs neesam saņēmuši. Ir skaidrs, ka ir ražoti Norvēģijā, tie nav domāti kaķiem, jo tur liels ir sāls daudzums un kaķi tādu siļķi neēdīs. Šobrīd esam uzrakstījuši gan pašvaldības policijai par to, lai veic izmeklēšanu, gan arī Kriminālpolicijas pārvaldei. - Tātad tā ir humānās palīdzības prece, kas kaut kādā veidā nonākusi Latvijā? - Jā, tā ANO raksta un tas ir arī uz etiķetēm, ka Pasaules pārtikas programmas ietvaros ražotā prece, ka nav domāta komercdarbībai, pārdošanai, tā ir domāta trešajām valstīm kā palīdzība. ANO diez vai pasūtīs konservus kaķiem. Bet nez kāpēc ir nonākusi neatļautās tirdzniecības vietās. - Kādas ir jūsu versijas, kā šādi konservi šķērso Latvijas robežu nepamanīti? Tā ir pilnīga kontrabanda vai tomēr varētu kā legāla prece ienākt Latvijā? - Legāli tā nevar ienākt. ANO nav ievedusi humāno palīdzību Latvijā. Mēs uzdevām jautājumus, kā viņi nonākuši tirdzniecības tīklā Norvēģijā. Ja šo preci deklarē par mēbelēm vai par lietotu apģērbu, tad ne pirmo reizi Latvijā ir pārtikas produktu kontrabanda noķerta un aizturēta. Ne man spriest, lai spriež spēka struktūras, kurām ir izziņas tiesības utt. Visnotaļ tas varētu būt interesanti, kā prece, kurai ir notecējis termiņš un kura būtu jāiznīcina, un kurai ir liegums, tomēr tirdzniecības tīklā nonāk apritē. - Par marķējumu runājot, redzējām arī sižetā, ka bija pārlīmētas etiķetes. Uzlīmētas Latvijas firmas etiķetes, bet šī firma sen jau ir pārstājusi darboties. Kam būtu jākontrolē, vai tās etiķetes atbilst patiesībai? - Šeit ir divi būtiski momenti. Neatļautā tirdzniecība cik ilgi turpināsies? Uz ratiņiem, uz avīzēm, uz peroniem tirgo jēlu gaļu, ceļmalās tirgo zivis, pienu, medu, ābolus, Latvijā audzētus arbūzus un Latvijas izcelsmes banānus. Attiecīgās pašvaldības sankcionē un dod atļaujas. Es aicinātu jebkuru, kas pievērš uzmanību, kad pērk pārtiku, lai pievērš uzmanību realizācijas laikam. Ja termiņš ir notecējis, un termiņš ir notecējis divus gadus atpakaļ, to var pārliecināties uz etiķetes – 2002. gads, tad nevajadzētu pirkt. Tas neizslēdz krimināla rakstura pārkāpumus, kad vienkārši paņem un pārmarķē, uzlīmē kaut kādu uzņēmumu, kas sen ir bankrotējis, numuru. Tas ir tāpat kā ar viltoto naudu. - Tirgus direktors uzskata, ka viņš nav pie vainas, jo neesot tiešā tirgus teritorijā konstatēti šie konservi. Kāds ir jūsu viedoklis par viņa skaidrojumiem? - Pirmkārt, jātiek galā Pašvaldības policijai ar tuneļa tirdzniecību, Centrāltirgus direktoram ir jātiek galā ar ratiņtirgotājiem. Un punkts šajā lietā. - Kurš atbildēs situācijā, ja cilvēki, kas ir nopirkuši šos konservus, saindēsies? - Tas ir arī jautājums – kurš noķers to, kas pārdevis? - Atbildēs tas, kurš ir pārdevis? - Jā. Ja viņu varēs noķert. - Kā jūs šajā lietā vērtējat policiju? Mums paskaidroja, ka policija īsti neko šajā lietā neizmeklē. Varbūt jums ir citas ziņas, ka viņi izmeklē, bet mums par to nesaka? - Droši vien tā arī ir. Mēs jūlija beigās rakstījām pašvaldības policijai un kopā veicām reidus, aizturējām. Man ir dokuments, ka pašvaldības policija nosūtījusi Kriminālpolicijas pārvaldei šo lietu tālākai izmeklēšanai. Atbilde nav saņemta. Mēs gaidām atbildi, lai pārsūtītu ANO. Mēs paralēli no ANO pārtikas programmas iestādes gaidām atbildi, kā Norvēģijā nokļuva tirdzniecības tīklā. Ne man spriest, kāda ir sadarbība starp dažādām policijām, taču pie tik vāja policijas ekipējuma īpaši prasīt no šiem cilvēkiem neko nevar. Lai uzartu asfaltu ar zirgu, ir jādod zirgam auzas. Ja auzas nedod, tad neko nevar gribēt. Tas ir vienīgais attaisnojums. - Zviedrijas prese rakstīja, ka ir pārdoti, iespējams, 300 000 šo konservu. Cik konservu kārbu šobrīd ir iznīcināts? - Ļoti minimāli, var pat teikt, ka mikroskopisks apjoms. Ja zviedru prese raksta, cik konkrēti kārbas ir pārdotas, tad gribētu zināt konkrētu informāciju. Mēs sazinājāmies vēl vakar ar Stokholmas dienestu, Oslo dienestu. Neviens no kompetentām iestādēm neko nebija dzirdējis. Pārlasot gan zviedru, gan norvēģu laikrakstus, pat šodien neviens no lielajiem laikrakstiem neko tamlīdzīgu neraksta. Varbūt kaut kur ir ziņa. Mēs informējām savus kolēģus šajās Skandināvijas valstīs un gaidīsim reakciju. Es redzu faktu, un fakts ir tāds, ka pēc ANO pasūtījuma ir ražota cilvēku pārtika, ar kaķiem šeit nav nekādas saistības. Ir zināms liegums, tas parādās etiķetēs par to, ka ne priekš tirdzniecības. Tas nozīmē, ka legāli tirdzniecības tīklā ne Norvēģijā, ne Latvijā, ne jebkur citur nevar nonākt. - Cilvēkiem naudas resursi ir ierobežoti un daudzi iepērkas pie cilvēkiem, kas tirgojas pie ratiņiem, kādi ir jūsu padomi? - Nepirkt no ratiņiem. Pirkt no daudzmaz legālām tirdzniecības vietām un skatīties uz derīguma termiņiem. Nepirkt konservus, uz kuriem skaidri un gaiši pa vidu uzrakstīts 2002. gads derīguma termiņš. Es nerunāju par tādiem gadījumiem, kad ir uzlīmēts virsū un cilvēks vienkārši to neredz. Ja tādi gadījumi ir, tad vajag darīt to zināmu.