Bērna mēbelēm jāaug

Sākot skolas gaitas, aktuāls kļūst jautājums, kādas mēbeles izvēlēties, lai bērns varētu pilnvērtīgi mācīties. Jebkuram skolas vecuma bērnam – neraugoties uz to, vai viņš pirmo vai piekto gadu dodas uz skolu, mājās nepieciešama atsevišķa mācību vieta, kuras iekārtošanā jāievēro gandrīz tās pašas ergonomiskās prasības kā pieaugušo darba vietai. Vēlams, lai vissvarīgākās mēbeles – galds un krēsls – būtu ergonomiskas, jo tās nodrošina pareizu mugurkaula izliekumu.

Galda virsma – pietiekami liela

Klasiskie rakstāmgaldi ir viens no vislētākajiem risinājumiem, taču der zināt – tie galdi, kas nopērkami jau standartizmēros, ir domāti 1,60 vai 1,70 metru gariem cilvēkiem. Tādēļ skolēnam vēlams galds, kuru var regulējot pacelt augstāk vai nolaist zemāk.

Rakstāmgaldus var aizstāt ne tikai datorgalds (kuru pagaidām var izmantot bez datora), bet arī speciāli galdnieku izveidotas darba virsmas (šodienas materiāli ļauj izveidot darba virsmu pēc gaumes un iespējām). Skolēna dzīves telpu var izveidot arī ar vienu lielu mēbeli – komplektā atkarībā no risinājuma var ietilpt gulta ar trepēm, stūra galds, plaukts, dažādi grāmatu plaukti, drēbju pakaramais, skapis, rakstāmgalds un krēsls.

Kā modernu risinājumu var minēt arī transformējamās mēbeles. Tās gan ir visai dārgas (galds + krēsls, sākot no Ls 500), taču tās der bērnam daudzus gadus – gan krēsls, gan galds, gan plaukti aug līdzi bērnam, tādā veidā iespējams izvairīties no nepareizām pozām, kad, piemēram, bērns sēž pie galda, bet kājas nesniedzas līdz zemei. Papildu ērtības nodrošina galds, kuram ir regulējams ne tikai augstums, bet arī virsmas slīpums, kas ir ērts zīmēšanai un arī rakstīšanai.

Pirmklasniekiem būtu ideāli, ja rakstāmgalda augstums ir maināms. Ja bērnam rakstāmgalds ir par augstu, tad viņam arī darba virsma ir par augstu un acis atrodas pārāk tuvu grāmatai. Attālumam vajadzētu būt no 30 līdz 60 centimetriem. Galda augstums ir pareizs, ja, apsēžoties un uz tā uzliekot elkoņus, bērns ar pirkstu galiem var aizsniegt acu kaktiņus. Galda virsmai vēlams būt pietiekami lielai, lai uz tās pietiktu vietas grāmatām, burtnīcām un rakstāmpiederumiem. Lietām, kas bieži tiek izmantotas mācībām, vēlams atrasties tvēriena attālumā.

Krēsls – vislabāk regulējamais

Viens no vissvarīgākajiem priekšmetiem skolēna istabā ir piemērots krēsls ar regulējamu atzveltnes un sēdekļa augstumu. Vislabāk noderēs transformējamais krēsls, jo, bērnam augot, ieteicams mainīt ne tikai sēdekļa augstumu, bet arī dziļumu un atzveltni.

Krēsls ar pārāk dziļu atzveltni var sagādāt problēmas augumā mazākam bērnam. Lai nenospiestu kāju asinsvadus, vēlams krēsls ar noapaļotu priekšējo malu.

Atzveltnei jābalsta mugura jostas, krustu rajonā un jāsniedzas līdz pat lāpstiņu apakšējam leņķim. Vēlams, lai atzveltne atbilstu muguras izliekumam.

Apsēžoties krēslā, bērna pēdām stabili jābalstās uz grīdas, saliektajās ceļu locītavās jāveidojas taisnam (vai nedaudz platākam) leņķim. Krēsla augstumam vajadzētu būt noregulētam tā, lai plaukstas un apakšdelmi stabili balstītos uz galda virsmas. Ja krēsls tomēr ir par lielu, vēlams nolikt zem pēdām soliņu vai kāju paliktni. Nedrīkst būt tā, ka skolēnam kājas nepieskaras zemei. Bet, ja darba virsma ir par zemu, tad bērns sēž ar līku muguru. Roku balstiem būtiska nozīme it tikai tad, ja strādā pie datora un klaviatūra novietota uz izvelkama paliktņa. Jaunāko klašu skolēnam krēsls ar roku balstiem parasti nav nepieciešams. Labi, ja krēsls ir fiksējams ar bremzēm, citādi var gadīties, ka vizināšanās novērš domas no mācībām.

Ja finansiālu iemeslu dēļ nevar atļauties krēslu ar regulējamu atzveltnes un sēdekļa augstumu, kādu laiku var noderēt arī parasts krēsls, kam pie atzveltnes jostas, krustu rajonā piestiprināts stingrs spilventiņš. Jebkurā gadījumā krēslam nepieciešama atzveltne, jo bērnam ik pa laikam ir jāatpūtina mugura.

Pēc Rīgas Krēslu fabrikas informācijas, krēslam, uz kura cilvēks sēž, jābūt atbilstošam tieši viņa auguma un svara parametriem. Krēsla sēdeklis nedrīkst būt par zemu vai par augstu, un tā malas nedrīkst nospiest kājas. Nepareiza darba poza sēdus visbiežāk var izraisīt divu veidu problēmas – mugurkaula bojājumus un muskuļu asinsrites traucējumus. Visvairāk no nepareizām sēdošām darba pozām cieš mugura.

Dabiskais apgaismojums

Vislabākais bērna acīm ir dabiskais apgaismojums, tādēļ būtu ideāli, ja bērna rakstāmgalds atrastos pie loga. Galda lampai jāatrodas dominējošai rokai pretējā pusē. Gaismai jābūt koncentrētai, un tā nedrīkst spīdēt acīs. Mācoties vakarā, būtu vienlaikus jāieslēdz vairāki gaismekļi – gan galda, gan griestu lampa. Izvēloties spuldzes, labāk iegādāties nevis caurspīdīgas, bet matētas – tās nekairina redzi. Vislabāk noderēs 60 W spuldzīte, jo vājāks apgaismojums bojā acis.

Darba vides speciālisti uzskata, ka datoram nevajadzētu atrasties tajā pašā telpā, kur bērns guļ. Taču, ja nav citas alternatīvas, to ieteicams novietot pietiekami tālu no gultas, turklāt datora mugurdaļai nevajadzētu atrasties pret gultu, jo datora sānos un aizmugurē ir lielāka elektromagnētiskā lauka intensitāte.

Telpu sadala zonās

Ideālajā variantā bērnam ir vairākas telpas (ieskaitot vannasistabu), taču realitātē visbiežāk tas nav iespējams. Tāpat kā dzīvojamā istabā, arī skolēna istabā tiek izmantots funkcionālais dalījums zonās, jo tā vienlaikus ir gan dzīvojamā istaba, gan guļamistaba (gulta, naktslampiņa), darbistaba (galds un krēsls, varbūt arī datorgalds, plaukti, skolas piederumi) un drēbju glabāšanas zona (skapji, plaukti). Liela nozīme skolēna istabā ir sienu krāsojumam un kopējai telpas tonalitātei.

Ja bērns ir hiperaktīvs, istabai nav ieteicamas ļoti spilgtas krāsas, jo tās netieši var izraisīt lielāku uzbudinājumu, savukārt flegmatiskiem un apātiskiem bērniem ar košu krāsu palīdzību var paaugstināt tonusu. Grīdas segumam jābūt viegli kopjamam, lai bērns pats varētu to satīrīt.

Visām virsmām bērnistabā jābūt funkcionālām un viegli kopjamām, tātad nevajadzētu izvēlēties lakotas virsmas (tās arī atstaro gaismu). Praktiskāka ir matēta virsma neitrālos toņos. Nav ieteicams ļoti spilgts vai melns galds, lai neveidotos asi kontrasti starp galda virsmu un baltu papīru. No drošības viedokļa, nevajadzētu izvietot mēbeles ar asiem stūriem, šķautnēm un nekādā gadījumā – ar stikla virsmām.

Der zināt

Bērnam nevajadzētu dzīvot mantu pārbagātībā, tas traucē orientēties.

Nav vēlams izvietot telpā masīvas mēbeles, jo tās nomāks skolēnu.

Bērnistaba bieži jāvēdina. Labu mikroklimatu var nodrošināt arī ar dažiem zaļiem augiem.

Skapītis ar atvilktnēm (tām jābūt viegli atveramām un slīdošām) jānovieto dominējošās rokas pusē.

Plauktiem jābūt tādā līmenī, lai bērns pats visu varētu aizsniegt.