Norvēģu pārtikas uzņēmums "Orkla Foods" izplatījis paziņojumu par Latvijas lielākās augļu un dārzeņu pārstrādes kompānijas SIA "Spilva" iegādi.
Norvēģu "Orkla Foods" paziņo par SIA "Spilva" iegādi (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Orkla Foods" direktors Hakons Mageli paziņojis, ka vienošanās ar "Spilvu" jau esot notikusi, šodien vēsta laikraksts "Dienas Bizness" (DB). Savukārt "Spilva" šo informāciju neapstiprina. Jau ziņots, ka "Spilvas" prezidente Lolita Bemhena ceturtdien presei izplatītajā relīzē par pērnā gada rezultātiem norāda, ka uzņēmumam nepieciešams stratēģiskais investors un tā piesaiste paredzēta uzņēmuma nākotnes attīstības plānos. "Orkla Foods" izpilddirektors Dāgs J.Opedals uzsvēris, ka "Spilvas" iegāde ļaušot stiprināt "Orklas" pozīcijas Baltijas valstu tirgū. Savukārt Bemhena DB sacījusi, ka Skandināvijas lielākais ēdienu piedevu un citu pārtikas produktu ražotājs ir nolēmis investēt Latvijā, taču "patlaban jautājumam attiecībā uz "Spilvu" konkrēta datuma nav". "Orkla Foods" paziņojumā norāda, ka puses vienojušās neatklāt darījuma summu. Norvēģu uzņēmums norāda, ka pēc darījuma "Spilvā" darba vietas neviens nezaudēs, arī Bemhena saglabās prezidentes amatu. "Spilva tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijas tirgū," uzsver "Orkla Foods" vadītājs Opedals. Bemhena šodien izplatītajā informācijas precizējumā masu medijiem atzīst - ņemot vērā faktu, ka Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādes nozares sekmīgai attīstībai nākotnē ir nepieciešams stratēģiskais investors, patlaban notiek sarunas par tā piesaisti ar "Orkla Food". Pašreiz ir parakstīts dokuments, kas apliecina "Spilvas" plānu piesaistīt stratēģisko investoru un "Orkla Food" lēmumu investēt Latvijā. Taču "Spilvas" īpašnieku maiņa nav notikusi, jo darījums pašlaik nav noticis, skaidro uzņēmuma vadītāja. Lēmums par investora piesaisti nākotnē pieņemts, prognozējot turpmāko tirgus attīstību. Kā norāda Bemhena, Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādes nozare ir sadrumstalota, konsolidācija vai investoru piesaiste nav notikusi. Turklāt Baltijā ir vērojams cenu kāpums un pieaug importētās produkcijas spiediens uz vietējo tirgu. Veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze liecina, ka pēc pievienošanās ES ražotāji zaudē līdz pat 50% no savām tirgus pozīcijām, uzsver Bemhena. "Nav tāda spēka, kas šobrīd spētu apstādināt ražošanas globalizāciju pasaulē," uzskata "Spilvas" prezidente. Tāpēc stratēģiskā investora piesaiste jebkuram nozares dalībniekam, pēc Bemhenas domām, sniegtu iespēju palielināt Latvijā ražotās produkcijas noietu pasaules tirgos, vairot labklājību valstī, radot jaunas darba vietas, kāpināt augļu un dārzeņu iepirkumu no tiem Latvijas zemniekiem, kas spēj piedāvāt ražotāja vajadzībām atbilstošu izejvielu. Piemēram, "Spilva" augļu, ogu un dārzeņu iepirkumu atbilstoši produktu noieta pieaugumam palielinot ik gadu, norāda uzņēmuma vadītāja. Pērn no Latvijas zemniekiem iepirktas 635 tonnas dārzeņu, 60 tonnu ogu un 300 tonnu augļu. Šogad šo apjomu esot iespējams palielināt vismaz par 30%, ja būs uzņēmuma vajadzībām atbilstošs piedāvājums. Kā atzīst Bemhena, "Spilvas" pozīcija līdz Latvijas iestājai ES Baltijas tirgū bijusi stabila, Krievijā - laba, jo panākts produkcijas noieta pieaugums. Savukārt eksports uz ES valstīm nav palielināts, jo "Spilvas" mārketinga līdzekļi ir ierobežoti. Lielais eksporta tirgus esot piesātināts, tāpēc tā apguvei nepieciešamas lielbudžeta mārketinga kampaņas. Pēc Bemhenas teiktā, "Orkla Food" ir Skandināvijā lielākais ēdiena piedevu un citu pārtikas produktu ražotājs, kas realizē produkciju ES valstīs. DB informē, ka "Orkla" ir viena no Norvēģijas lielākajām daudznozaru uzņēmumu grupām ar uzsvaru uz pārtikas izstrādājumiem. 2004.gada 1.ceturksnī "Orkla" apgrozīja 7,8 miljardus Norvēģu kronu (ap 620 miljoniem latu). "Orkla Foods", kas paziņojusi par "Spilvas" iegādi, gada 1.ceturksnī apgrozīja 3,1 miljardu kronu (ap 250 miljoniem latu). Patlaban "Orkla Foods" darbojas Lietuvā un Igaunijā. LETA jau ziņoja, ka augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA "Spilva" pērn strādājis ar 6,3 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2002.gadā. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati liecina, ka "Spilva" pagājušo gadu beidza ar 679 117 latu peļņu, kas ir aptuveni divas reizes lielāka par peļņu 2002.gadā, kad tā bija 314 477 lati. Apgrozījuma pieaugumu pērn uzņēmuma vadība skaidro ar tirgus daļu saglabāšanu ēdiena piedevu segmentā pašu tirgū, kā arī ar produkcijas noieta pieaugumu par 13% pašreizējā eksporta tirgū. Nozīmīgākais realizācijas apjoma kāpums pērn panākts Krievijas tirgū. Proti, salīdzinot ar 2002.gadu, "Spilvas" produkcijas noiets Krievijā audzis par 136%. Eksports uz Lietuvu pērn nedaudz samazinājies, taču "Spilvas" pozīcija bija stabila un uzņēmums Lietuvas tirgū joprojām bija otrs lielākais tirgus dalībnieks ēdiena piedevu segmentā. Savukārt eksports uz Igauniju pērn pieaudzis par 30%. Uzņēmums ražo aptuveni 200 produktus sešās pamatkategorijās - tomātu mērces un kečupus, majonēzes, dressingus, desertus un saldās mērces, marinētus dārzeņus un salātus, mārrutkus un sinepes. Par prioritāti pērn izvirzīta piedāvājuma izvērtēšana, lai optimizētu produktu portfeli atbilstoši pieprasījumam. "Spilva" darbību sāka 1992.gadā uz bijušās Bulduru sovhoztehnikuma bāzes. Līdz 1998.gadam ražošana pilnībā bija modernizēta, nomainot visas ražotņu iekārtas. Patlaban uzņēmums ir vadošais ēdiena piedevu ražotājs Latvijā ar atpazīstamību arī kaimiņvalstīs.