“Oskaru” ceremonijas nakts aiz okeāna un pašu mājās (1)

Losandželosa. Pēdējās stundas pirms lielā oskaršova. Bezgalīgas pierakstu rindas pie pilsētas smalkākajiem frizieriem un kosmetologiem. Visur kaut kas tiek laikots, pielaikots un pārveidots atbilstoši nevīstošajam Holivudas glamūram.

Dženifera Tillija, aktrise: ““Oskara” sarkanais paklājs ir visu sarkano paklāju vectētiņš. Man šis process sagādā ļoti lielu prieku. Mana publicitātes aģente lika man te ierasties pēc iespējas agrāk, pirms sanāk “īstās zvaigznes”, jo tad neviens vairs negribēšot ar mani runāt.”

Kamēr vienas sēž uz ruļļiem, citas izmēģina Holivudas jaunāko modes kliedzienu – botoksa injekcijas, kas īslaicīgi paralizē sejas muskulatūru, izlīdzinot grumbas.

Dr. Deivids Saja, plastikas ķirurgs: “Esmu pārliecināts, ka ne viens vien pirms iziešanas uz sarkanā paklāja būs saņēmis botoksa injekcijas.”

Kad nu ar ķermeņa skaistuma uzlabošanu zvaigznes ir tikušas galā, jāķeras pie tā izdaiļošanas. Modes mākslinieki ar vārdu un tādi, kas to tikai cer iegūt, sacenšas par zvaigžņu uzmanību, jo pēc ceremonijas pieprasījums pēc tērpiem un aksesuāriem, kas redzēti uz sarkanā paklāja, pieaug pasakainos apmēros. Šādā vakarā neiztikt arī bez īrētiem briljantiem. Dārgākā rota, ko šogad piedāvā juvelieri, ir šis 80 karātu dzeltenais briljants piecu miljonu dolāru vērtībā.

Kerola Brodija-Gellesa, ārējo sakaru direktore, “House of Winston”: “Pastāv zināma ierobežojoša summa, par kādu mēs izsniedzam zvaigznēm rotas uz viņu pašu atbildību, bet, jau pārsniedzot pamatīgu septiņciparu skaitli, slavenības obligāti pavada mūsu firmas apsargs.”

Nedēļas citāts par briljantiem oskaršova sakarā pieder aktrisei Šāronai Stounai.

Šārona Stouna, aktrise: “Tie tiešām ir meitenes labākie draugi, un ir ļoti svarīgi nodrošināties ar labiem, labiem draugiem, jo īpaši tādiem, kurus var iemainīt pret naudu.”

Cik ļoti šie draugi palīdzēs balvu kandidātiem samierināties ar zaudējumu vai priecāties par uzvaru, redzēsim jau pēc brīža.

Kad esam, kā nu mācēdami, saposušies, varam doties uz ballīti.

“Oskara” gaidīšanas svētki kinoteātrī “Forum Cinemas” pulcēja animācijas studijas “Rija” darbiniekus, draugus un atbalstītājus, jo arī latvieši taču pielikuši roku, lai franču-kanādiešu-beļģu “Randiņš Belevilā” būtu tieši tik atraktīvs un asprātīgs, cik tas ir. Protams, kā šādos pasākumos ierasts, neiztika arī bez “Oskara” prognozēšanas, sacenšoties minēšanas spēlē – par ko būs nobalsojuši neprognozējamie 5800 un trīs Amerikas Kinoakadēmijas locekļi. Ar lepnumu atzīstam, ka “Krējuma” kinozinātāja ar dažiem kolēģiem prognožu spēlē dalīja trešo vietu. Tomēr vakara galvenais jautājums, protams, bija “Brālis lācis”, “Meklējot Nemo” vai “Randiņš Belevilā”... Un “Oskars” aizceļoja pie datoranimētajām zivīm, kas “meklē Nemo”.

Dace Andžāne: Kā tu šobrīd jūties?

Vilnis Kalnaellis, animācijas studijas “Rija” producents: “Būt nominētiem, tas jau ir liels gods, un var jau būt, ka mēs arī nākotnē vēl kādu nomināciju saņemsim.”

Kūka ap četriem naktī tika ēsta mazliet saldsērīgā noskaņojumā. Lai gan neviens tā īsti necerēja, ka būs, bet gribējās jau ļoti...

Vilnis Kalnaellis:: “Jābūt cilvēkam, kas apveltīts ar izcili labu humora izjūtu, lai piešķirtu “Oskaru” šai filmai. Turklāt attiecībā pret "Pixar" un Disneja studiju tas varbūt būtu pārāk liels gods Eiropas kino.”

Pirms nepilna gada Irākas kara karstumā amerikāņi visā nopietnībā sprieda par to, vai vienu no saviem nacionālajiem ēdieniem – franču kartupelīšus – nepārdēvēt vienkārši par ceptiem kartupeļiem. Ir pagājis gads, un amerikāņi franču kino tomēr mazliet nav sapratuši. Bet mēs turpinām jau ar citiem uzvarētājiem.

Vakars turpinājās bez īpašiem pārsteigumiem. Prognozēt uzvarētājus bija vieglāk nekā citkārt. Atlika tikai sekot daudzo iepriekšējo profesionālo balvu saņēmēju sarakstiem.

Labākā otrā aktiera balvu par smagu lomu Klinta Īstvuda režisētajā “Noslēpumu upē” ieguva Tims Robinss. Jau savākusi gandrīz visas iespējamās balvas, pie iekārojamākā vīrieša pasaulē tika arī Renē Zelvēgere kā labākā otrā aktrise par vienīgo dzīvo tēlu iestērķelētajā pilsoņu kara drāmā “Aukstais kalns”.

Labākās aktrises balva visskaistākajai briesmonei pasaulē, kā viņu nosauca vakara vadītājs Billijs Kristels, – Šarlīzei Teronai par neiedomājamo pārtapšanu filmā "Monster".

Bet vislielākais prieks ir par publiskus pasākumus parasti neapmeklējošo Šonu Pennu, kurš šoreiz ne tikai bija ieradies, bet arī saņēma labākā aktiera “Oskaru” par melnu bēdu sagrauzta tēva lomu drāmā “Noslēpumu upe”. “Oskaru” ceremonija ir brīdis, kad pat aktieri nespēj apslēpt patiesās emocijas. Bija acīm redzams, cik ļoti zelta vīriņu bija kārojis Džonijs Deps, savukārt Džūdam Lovam bija prieks par kolēģa izdošanos.

Tikpat pelnīti balvu par labāko oriģinālscenāriju saņēma 31 gadu vecā Sofija Kopola, kura pati arī režisēja filmu “Pazudis tulkojumā” par apmaldījušos vīrieti un aizmirstu sievieti otrā pasaules malā. Sofija Kopola ir otrā “Oskaru” ieguvēja trešajā paaudzē pēc Hjūstonu klana. Jaunā autore pateicās gan tētim, amerikāņo kino klasiķim Frānsisam Fordam Kopolam, gan brālim Romānam un visiem citiem, kuri palīdzēja rakstīt, kad viņa iestrēgusi pie 12. lappuses.

Labākās ārzemju filmas “Oskaru” saņēma Kanādas franču režisora Denī Arkāna filma “Barbaru iebrukums”. Grupas pateicības runā jau ieskanējās ironija par visa vakara nenoliedzamajiem pavēlniekiem.

Denīze Robēra, producente, “Barbaru iebrukums”: “Mēs esam pateicīgi, ka “Gredzenu pavēlnieks” nebija nominēts šajā kateogorijā.”

Un tālākais jau pieder kinovēsturei. 11 balvas no 11 iespējamajām visiem, kas septiņus mūža gadus pavadījuši Viduszemē kopā ar hobitiem, elfiem, orkiem un citām radībām. Līdz ar to “Gredzenu pavēlnieka” triloģija ierindojas līdzās “Benam Hēram” un “Titānikam” kā visvairāk “Oskarus” ieguvusī filma.

Pīters Džeksons, labākās filmas labākais režisors (“Gredzenu pavēlnieks”): “Tas ir kaut kas neticams, jūtos tik pagodināts, es pat jūtos atvieglots, ka Akadēmija mūs ir tā atbalstījusi, ka tā spējusi aiz troļļiem, burvjiem un hobitiem saskatīt īsto fantāziju. Es vēlos ļoti ātri pateikties Jaunzēlandies iedzīvotājiem, tās valdībai un pilsētu valdēm un visiem, kas šajā zemē mūs atbalstīja. Un Bilijs Kristels ir laipni aicināts filmēties Jaunzēlandē, kad vien viņš vēlas.”

“Gredzenu pavēlnieks” saņēma balvas arī par labāko grimu, kostīmiem, scenogrāfiju, montāžu, vizuālajiem un skaņu efektiem, mūziku un dziesmu, kā arī adaptēto scenāriju. Nav šaubu, ka pasaules malaszemē Jaunzēlandē šo notikumu svinēs trīs dienas un trīs naktis, un vēl mazliet.