Nepilnības piegādē pārvērta ASV iebrukumu Irākā par improvizāciju (16)

Ziņojumam pievienoti 68 000 fotouzņēmumu un 120 000 dokumentu. Analoģiskus ziņojumus gatavo Savienoto Valstu jūras kājnieki, gaisa kara spēki un flote. Noskaidrojies, ka problēmas ar piegādi Irākā bijušas krietni nopietnākas, nekā ziņots agrāk. ASV netrūka, piemēram, tanku rezerves dzinēju, tie atradās noliktavās Kuveitā, taču nepietika smago mašīnu šoferu, kas šos dzinējus aizvestu uz ziemeļiem. Tā smagās mašīnas, kurām bija gadījies kāds tehnisks misēklis, vienkārši izmantoja rezerves daļām. Savukārt artilēristi jauca pa sastāvdaļām sagrābtos irākiešu ieročus nolūkā atdzīvināt pašiem savu bruņojumu. Vairumā gadījumu karavīriem nācās improvizēt, lai turpinātu uzbrukumus. Šo nepilnību vaininieki pamato minētos trūkumus ar "nepietiekami skaidru pienākumu sadalījumu". Pamatīgu kritiku ziņojumā izpelnījusies arī visas operācijas stratēģija, īpaši uzsverot, ka uzbrukuma negaidītības moments atņēma komandieriem lielu daļu kaujas resursu, viņiem nācās mētāties starp militāro operāciju vadīšanu un civilo dienestu sakārtošanu. "Neviens - no ierindnieka līdz ģenerāļiem - nespēja pateikt ko labu par kravu piegādi," teikts ziņojumā. Citu problēmu skaitā minēts tas, ka atšķirībā no divīziju komandieriem zemāka ranga virsnieku rīcībā nav bijis darboties spējīgu rāciju. Rezultātā steidzamas informācijas nodošanai kareivjiem nācies likt lietā personiskos mobilos telefonus un elektronisko pastu. Savukārt irākiešiem domāto aģitācijas lapiņu pieticis tikai pirmajām divām karadarbības dienām, bet jaunu tekstu apstiprināšana bijusi tik sarežģīta, ka psiholoģiskos uzbrukumus nācies veikt ar megafonu palīdzību. Pretēji tam, ka vēl kara priekšvakarā daudz tika runāts par gatavošanos izšķirošajai kaujai par Bagdādi (konkrēti par to, ka ASV armijas rīcībā ir detalizēta karte, kurā atzīmēta katra pilsētas ēka), patiesībā amerikāņu rīcībā nebija nekādas ticamas informācijas par to, kā Sadams grasās pilsētu aizstāvēt. Par to, ka pilsētas aizsardzība ir ļoti vāja, amerikāņi pārliecinājās jau tad, kad pirmās triecienvienības atradās Bagdādē. Secinājumi Amerikāņi pārlieku paļaujas uz informāciju, kas iegūta ar satelītu un lidmašīnu starpniecību. Viņus viegli maldināt ar viltus militārajām noliktavām un citām lamatām. Ar šāviņiem, kas pat nedaudz spēcīgāki par parastajiem, iespējams notriekt amerikāņu helikopterus un cauršaut Humvee bruņas. Amerikāņu kaujas vienības viegli iesaistīt ilgstošās kaujās pilsētā. Amerikāņu karaspēks ātri cieš no partizāņu kaujas metodēm, īpaši vāja ir tā pretošanās uzbrukumiem, kuros izmanto ar sprāgstvielām piepildītas automašīnas.