2003. gads ieies vēsturē kā gads, kurā internets sāka sagādāt vairāk problēmu nekā prieka. «Spams», spiegprogrammas, vīrusi, datortārpi un uznirstošās reklāmas pār lietotājiem gāzās kā lavīna, un sērfošana internetā labākajā gadījumā beidzās ar galvassāpēm, bet sliktākajā — ar finansiālu vai emocionālu sakāvi.
Vairākus gadus ilgusī «Microsoft» bezrūpība noveda «Windows» lietotājus īstās krustugunīs, liekot viņiem ciest no «Blaster» datortārpa, vīrusa «Sobig» un uznirstošo reklāmu un spiegprogrammu ordu uzbrukumiem. Pats ļaunākais bija tas, ka «Mac» un «Linux» sistēmu lietotāji smaidīja — viņiem visa šī jautrība gāja secen.
Šķiet, ka «Microsoft» mājienu beidzot ir sapratusi un sola pamatīgi atjaunināt sistēmu «Windows XP», aizlāpot ilgu laiku neievērotos caurumus sistēmas ugunsmūra, tīkla piekļuves un interneta pārlūka iestatījumos. Taču atjauninātā versija pie lietotājiem nonāks tikai nākamās vasaras beigās.
Tajā pašā laikā citi programmu izstrādātāji strādāja čakli jo čakli. Jums apnikušas spiegprogrammas? Lejupielādējiet «AdAware» vai «Spybot Search and Destroy»! Jums vajadzīgs labs ugunsmūris? «ZoneAlarm» jums to piedāvā bez maksas. Jūs kaitina uznirstošās reklāmas? Instalējiet pārlūkā «Internet Explorer» papildprogrammu «Google Toolbar» vai izvēlieties alternatīvu vecajam «Explorer» pārlūku «Mozilla» vai «Mozilla Firebird» personā. Šie pārlūki efektīvi bloķē reklāmas un piedāvā atvērt vairākas lapas vienā pārlūka logā, izmantojot tabulu principu — iespējams, lielākais izgudrojums interneta pārlūku jomā kopš grāmatzīmju izdomāšanas.
Diemžēl neviens programmu izstrādātājs nepiedāvā patiešām simtprocentīgi drošu «spama» apkarošanas risinājumu. Jāatzīst, ka «Microsoft Outlook 2003» iekļautie pasta pārvaldības līdzekļi bija gluži kā Dieva dāvana, taču pat jaunā «Office» lietotāji nav pilnībā pasargāti no surogātpasta, ja vien rūpīgi neievēro visus «Microsoft» norādījumus. Vislabākais veids, kā izvairīties no nevēlamā e-pasta, joprojām ir turēt savu e-pasta adresi pēc iespējas lielākā slepenībā.
Taču ne jau visi programmatūras izstrādātāji pagājušajā gadā sēdēja aizsardzības pozīcijās. Aprīlī «Apple» atvēra ilgi gaidīto «iTunes Music Store». Rudenī, kad «Apple» atvēra «iTunes» durvis arī «Windows» lietotājiem, sarosījās citi līdzīgu pakalpojumu sniedzēji, taču uzvarētāja lauri tomēr palika «Apple», kas līdz 15. decembrim bija pārdevusi jau 25 miljonus dziesmu.
Ja «iTunes», «Musicmatch» un «Napster» turpinās augt un piedāvāt jaunas dziesmas, tas mazinās .mp3 failu mainīšanas popularitāti vairāk nekā visas Amerikas Ierakstu industrijas asociācijas (RIAA) ierosinātās tiesas prāvas kopā, taču, izsakot savu pateicību interneta mūzikas veikaliem, asociācijai nevajadzētu aizmirst arī platjoslas interneta pakalpojumu sniedzējus, kas internetu padarīja pieejamu masām, piedāvājot kabeļu, DSL un WiFi interneta pieslēgumus.
Diemžēl plašsaziņas līdzekļi nepelnīti piemirsa trīs citus jaunumus internetā, taču nerodas šaubas, ka drīz par tiem tiks runāts visur: unikālo RSS (Really Simple Syndication) tehnoloģiju, kas ļauj automātiski apkopot jaunākās ziņas no neskaitāmām tīmekļa lappusēm, tūlītējās ziņojumapmaiņas programmām pievienotās bezmaksas audio un video čata iespējas, kā arī revolucionāro alternatīvu ierastajiem telefona sakariem — interneta telefoniju jeb Voice over IP tehnoloģiju.
2003. gadā pieredzējām tikai vienu nozīmīgu jaunas operētājsistēmas versijas iznākšanu (tikko publiskotā jaunākā «Linux» kodola versija neskaitās, jo vairākums lietotāju to varēs iegūt tikai nākamgad). «Apple» izdotā «Mac OS X» versija «Panther» attaisnoja uz sevi liktās cerības, piedāvājot fantastiskas logu vadības iespējas, lielisku ātrumu un iespaidīgu stabilitāti.
Diemžēl galddatoru un klēpjdatoru tirgū viss bija pa vecam. Neparādījās neviens jaunas formas vai izmēra dators — jāatzīmē vienīgi datoru cenu kritums, veiktspējas pieaugums un masīvo CRT monitoru aiziešana nebūtībā. Tomēr jājautā — vai tiešām datoru konstruktoru iztēle ir sevi izsmēlusi?
Iespējams, ka iztēle ir pārceļojusi pie inženieriem, kas izstrādā visdažādākās datoram pievienojamas lietiņas — plaukstdatorus, mp3 atskaņotājus, mobilos telefonus un ciparu fotokameras (vai ierīces, kas visas četras šīs lietas apvieno vienā, kā «Treo 600» gadījumā). Šīs iekārtas visa gada garumā kļuva arvien lētākas, gudrākas un kompaktākas.
Lielākais pārsteigums 2003. gadā bija neparastais «kamertelefonu» popularitātes pieaugums, taču, nedaudz padomājot, tas ir tikai loģiski — tā kā mobilais tālrunis ir ierīce, kas atrodas pie lietotāja gandrīz vienmēr, kāpēc gan tajā neiebūvēt mazu un lētu ciparu fotokameru?
Vismaz ASV grūti klājās diviem komunikāciju nozares jaunumiem — «Bluetooth» tehnoloģijai un iespējai izvēlēties citu mobilo sakaru operatoru, saglabājot iepriekšējo tālruņa numuru. Tikai trīs no sešiem lielākajiem sakaru operatoriem ASV pārdod tālruņus ar «Bluetooth» tehnoloģiju.
Savu zvaigžņu stundu joprojām gaida digitālā televīzija, jo joprojām valda pārāk liela neskaidrība par to, cik plašas rīcības iespējas pavērsies jaunās tehnoloģijas lietotājiem. Katrai firmai un institūcijai šajā jautājumā ir atšķirīgs viedoklis.
Visbeidzot pagājušais gads skaidri pierādīja, ka inovāciju ieviešanas temps datu apstrādes un elektronikas nozarē atrodas patentu un autortiesību likumdošanas neskaidrību gūstā. Ja nevienam nezināma firma no Jūtas štata var uzstāt, ka tai pieder daļa «Linux» koda un pieprasīt autoratlīdzību, nesniedzot nekādus pierādījumus, ja «Microsoft» ir spiesta pārveidot savu tīmekļa pārlūku, jo kādam programmētājam īstajā laikā ir ienācis prātā patentēt metodi, kā tīmekļa lapās tiek ievietoti mediju faili, un ražotājiem (neatkarīgi no to izlaistās produkcijas — sākot ar printeru kasetnēm un beidzot ar garāžas vārtu motoriem) jādreb par to, ka viņi, iespējams, pārkāpj Digitālās tūkstošgades autortiesību aktu (DMCA — Digital Millennium Copyright Act), droši nevar justies neviens izstrādātājs un patērētājs. Jājautā: vai mēs vēlamies piedzīvot šādu nākotni?
Resursi internetā: