Latvijas finanšu tirgus apskats (7.- 15.novembris)

Latvijas finanšu tirgus apskats no 2003.gada 7.novembra līdz 15.novembrim.

LG akcionāri atpirks akcijas par 5,5 latiem Latvijas dabas gāzes kompānijas "Latvijas gāze" (LG) lielie akcionāri - Vācijas "Ruhrgas" un "E.ON Energie AG" , kā arī Latvijas Ekonomikas ministrija piedāvā atpirkt LG akcijas par 5,5 latiem. LG akcionāru piedāvātās akciju atpirkšanas cenas ir mazākas nekā patlaban tirgū, kur vidējā svērtā vienas akcijas cena ir 5,94 lati. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija piektdien nolēma atļaut Latvijas dabas gāzes kompānijas "Latvijas gāze" (LG) akcionāriem - Vācijas "Ruhrgas" un "E.ON Energie", kā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu LG mazākuma akcionāriem, par vienu akciju maksājot 5,5 latus. LK atlikušo valsts akciju izsole būs nākamnedēļ Valsts īpašumā atlikušās "Latvijas kuģniecības" (LK) akcijas izsolē par naudu pārdos nākamnedēļ 20.novembrī, otrdien nolēma Privatizācijas aģentūras (PA) valde. Valsts īpašumā atlikušo 863 688 "Latvijas kuģniecības" akciju, kas ir 0,43% no uzņēmuma pamatkapitāla, minimālā pārdošanas cena atklātajā izsolē par naudu noteikta 0,34 lati, kas ir tikpat, cik iepriekšējā LK valsts akciju izsolē biržā. “Itera" drīzumā pabeigs LG 9% akciju pārdošanu koncernam "Gazprom" Starptautiskā kompāniju grupa "Itera" tuvākajā laikā pabeigs "Latvijas gāzes" deviņu procentu akciju pārdošanu Krievijas koncernam "Gazprom". To aģentūrai "Interfax" sacīja "Itera" prezidents Igors Makarovs. Pēc viņa vārdiem, darījums ir noslēguma posmā, un drīzumā šīs akcijas nonāks "Gazprom" īpašumā. "Mums pietiek ar divām vietām ["Latvijas gāzes"] direktoru padomē, lai aizstāvētu savas intereses. Pēc Latvijas likumiem, nav nozīmes, ar kādu [akciju] paketi balsot," teica Makarovs. FKTK reģistrē "Nord/LB Latvija" obligāciju emisiju piecu miljonu latu apjomā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome piektdien nolēma reģistrēt un atļaut laist publiskajā apgrozībā "Nord/LB Latvija" obligācijas piecu miljonu latu nominālvērtībā. Šo "Nord/LB Latvija" obligāciju emisiju veidos 5000 obligāciju 1000 latu nominālvērtībā katra. Saeima ir akceptējusi 2004.gada budžetu ar fiskālo deficītu 2% no IKP Kā jau to varēja nojaust pēdējās nedēļās, koalīcija bija spējusi atkal saliedēties un, esot vairākumā, Saeimā apstiprināja galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu. Par budžeta pieņemšanu balsoja 53 deputāti, bet pret - 43 parlamentārieši. Budžeta fiskālais deficīts tiek paredzēts 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pieņemtais budžeta deficīts ir visai optimāls, jo ietver sevī gan izdevumu palielinājumu sociālajai sfērai, gan visai prāvus izdevumus pozīcijām, saistītām ar iestāšanos ES un NATO. Bez tam, nodokļu likmes Latvijā nākamgad tiek samazinātas. Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi ir paredzēti Ls 1,923 miljardi, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus, Ls 2,06 miljardi latu. Tādejādi, fiskālais deficīts būtu Ls 137,15 miljoni. Vēl būtiski ir atzīmēt to, ka valsts kopbudžetā tagad būs ietilpināti visi iepriekšējie specbudžeti, izņemot sociālās apdrošināšanas budžetu. Valsts parāda maksimālais apjoms nākamā gada beigās paredzēts Ls 1,059 miljardi, kas varētu būt aptuveni 17% no prognozējamā IKP apjoma. Pēc valdības aplēsēm IKP nākamgad vajadzētu pieaugt par 6,1%, bet inflācija būtu 3%. Inflācija oktobrī bija 0,9%, gada inflācija 3,3% Patēriņa cenas oktobrī pieauga par 0,9%, kas ir visai optimāls pieaugums, līdzīgi kā pērn. Tādejādi šogad nekāds lielais inflācija lēciens nav gaidāms, jo maz ticams, ka atlikušajos 2 mēnešos patēriņa cenas piedzīvos strauju kāpumu. Gada inflācija bija 3,3%, bet gada vidējā – 2,7%. Runājot par nākamo gadu ir jāgatavojas straujākam inflācijas tempam, ko ietekmēs galvenokārt cenu pakāpeniska harmonizācija ar ES. Tad arī redzēsim gada vidējo inflāciju paceļamies virs 3%, kas patiesībā ir pilnīgi normāli, jo ekonomikas attīstības temps Latvijā būs augsts. Pie tam, arī ES varētu atsākties inflācijas pieaugums, ja ekonomika spēs atkopties nākamā gada vidū vai beigās. Eksports septembrī ir pieaudzis par 18%, bet imports – par 23% Oktobrī gan eksports, gan imports atkal ir uzrādījis strauju pieaugumu. Salīdzinot ar 2002.gada septembri, eksports ir kāpis par 18,3%, bet imports – par 24,1%! Par, diemžēl, augstajiem importa apjomiem viss ir skaidrs – to dzen augšup straujā ekonomiskā attīstība, rudenī arī kurināmā iegāde. Savukārt eksporta pieauguma atgriešanās augstā pieauguma līmenī ir ļoti apsveicams faktors, jo parāda Latvijas rūpniecības snauduļojošo potenciālu. Noturoties augstam kokmateriālu eksporta pieaugumam (26%), septembrī straujāku kāpumu izdevies panākt tekstilpreču, mašīnu, elektrisko iekārtu un aparātu eksportam. Vēl straujāk septembrī ir palielinājies eksports uz Lielbritāniju, Baltijas valstīm. No otras puses raugoties, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Lietuvu un Igauniju turpina pasliktināties. Kopumā 9 mēnešos eksports ir pieaudzis par 16,9%, imports – par 21,3%. Vērtspapīru tirgus Šonedēļ Rīgas Fondu Biržas kopējais apgrozījums bija LVL 1,1 miljoni, kas, arī par spīti seši dienu darba nedēļai, ir par 67% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Akciju tirgus apgrozījums bija LVL 182 tūkstoši, kas ir par 29.5% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Prasījuma vērtspapīru tirgus apgrozījums sasniedza 920 tūkstošu latu, samazinoties par 70% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Biržas cenu indeksa RICI vērtība, salīdzinot ar pagājušo piektdienu, samazinājās par 0.88% un nedēļas nogalē bija 465.90 punkti. Kapitalizācijas indekss DJRSE nedēļas laikā nokritās par 3.80% un piektdienas sesijas beigās bija 220.42 punkti. Oficiālajā sarakstā Latvijas Gāzes akciju cena, saistībā ar FKTK apstiprināto uzņēmuma akciju atpirkšanas cenu LVL 5.50, samazinājās par 4.4% līdz LVL 5.69 šo sestdien. Latvijas Kuģniecības akciju cena salīdzinājumā ar iepriekšējo piektdienu samazinājās par 2.9% un šo sestdien bija LVL 0.34. Arī Ventspils Naftas akciju cena, salīdzinot ar iepriekšējo piektdienu, nokritās, par 0.8% līdz LVL 1.22 līmenim. Otrajā sarakstā 2 uzņēmumu akciju cena pieauga, 3 – samazinājās, bet 5 emitentiem tā palika nemainīga. Procentuāli lielākais kāpums, par 3,7% līdz LVL 0.28 par akciju, tika fiksēts Ditton PKR akciju cenai, bet vislielākais kritums – Kaijas akciju cenai, kas samazinājās par 10,5% līdz LVL 0.17 līmenim. Procentu un ienesīguma likmes Lai arī banku sistēmā pieejamo latu resursu apjoms pārskata periodā ir audzis par vairāk nekā 14,5 miljoniem, īstermiņa likmju kāpums norāda uz līdzekļu nepietiekamību Latvijas Bankas izsolēs. Situācija līdzinās septembra beigās novērotajai, jo arī patlaban vidējie banku rezervju atlikumi Latvijas Bankā apmēram atbilst mēneša vidēji nepieciešamajiem. Tas ir radījis satraukumu par banku iespējām piesaistīt latu laikā līdz rezervju izpildes perioda beigām un izpildīt banku saistības. Sagaidāms, ka regulāra šādas situācijas veidošanās varētu izraisīt nestabilitāti arī ilgāka termiņa likmēs, izraisot to kāpumu.

Uz augšu