Latvijas reklāmas tirgus apjoms pirmajā pusgadā ir sasniedzis 20,1 miljonu latu, kas ir tikai par 3% vairāk nekā pērn pirmajā pusē, un arī gadā kopumā nav sagaidāms straujš reklāmas tirgus pieaugums, žurnālistiem prognozēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra BMF/TNS direktors Kaspars Ulsts.
Latvijas reklāmas tirgus turpina augt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja reklāmas tirgum pieskaita arī uzziņu plašsaziņas līdzekļus - tālruņu katalogus un uzziņu tālruņus -, tirgus kopapjoms vērtējams 22,2 miljonu latu apjomā. Pērn pusgadā reklāmas apjoms presē, televīzijā (TV), radio, vides, kino un interneta reklāmas mediju grupās bija 19,5 miljoni latu. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, pieaugums šogad pusgadā vērtējams diezgan viduvēji, atzina Ulsts. Igaunija, piemēram, ir paziņojusi par 18% reklāmas tirgus pieaugumu pusgadā, tikai 6% attiecinot uz parlamenta vēlēšanu kampaņu, bet Lietuvā šis pieaugums bijis 14%, atzina speciālists. Visvairāk reklāmu joprojām Latvijā izvieto presē. Avīzēs un žurnālos tiek ievietoti 45% no visām reklāmām - attiecīgi 22% laikrakstos un 12% žurnālos. TV reklāma aizņem 38% no reklāmas tirgus, radio - 10%, vides reklāma - 5%, interneta, kā arī kino reklāma - 1%. Ulsts sacīja, ka vislielākās pozitīvās izmaiņas šogad pirmajā pusē skārušas žurnālus - 13% pieaugums, turpretī radio tirgus apjoms tieši par tādu pašu lielumu sarucis. Pieauguši arī televīzijas reklāmas apjomi - par 10%, vides - par 9% un interneta - par 2%, savukārt laikrakstu reklāmas apjomi samazinājušies par 3%. Speciālisti reklāmas apjoma pieaugumu žurnālos saista ar jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū - žurnālu "Cosmopolitan", "Nedēļa", "Septiņi" u.c. Tāpat būtiski reklāmas apjomus šajā mediju grupā ietekmēja vizuālās izmaiņas laikraksta "Diena" pielikumam "Sestdiena", kas tagad iznāk žurnāla formātā. Eksperti prognozē, ka reklāmas apjoms šajā mediju grupā turpinās strauji pieaugt arī šā gada otrajā pusē. Savukārt reklāmas apjoma pieaugumu TV speciālisti saistīja ar pēdējā laika tendenci, kas liecina, ka arvien vairāk laika cilvēki patērē, skatoties televīziju. Tāpat TV reklāmas apjomus ietekmējuši vairāki jauna veida raidījumi, piemēram, realitātes šovi, kas piesaista arvien jaunus televīzijas skatītājus. Tāpat ir pieejamas jaunas tehnoloģijas, kas ļauj reklāmai televīzijā kļūt interesantākai, neparastākai, kas piesaista skatītāju uzmanību. Pieaug arī konkrētu televīzijas raidījumu sponsorēšana, jo klienti vēlas, lai viņu uzņēmums televīzijas skatītājiem asociējas ar kādu konkrētu raidījumu. Eksperti prognozēja, ka vides reklāmas apjomi turpinās pieaugt arī turpmāk, jo klientiem tiek piedāvāti daudz jauni interesanti vides reklāmu veidi, "nevis tikai plakāti uz ielām". Savukārt radio reklāmas apjoma samazinājumu šogad pirmajā pusgadā "Radio SWH" prezidents Zigmārs Liepiņš saistīja ar straujo reklāmas apjoma kritumu Latvijas valsts radio programmās. Latvijas Radio Reklāmas nodaļas vadītājs Aigars Dinsbergs savukārt kategoriski noliedza, ka kopējo radio reklāmas apjoma kritumu ietekmējis reklāmas samazinājums valsts radio programmās. Viņš uzsvēra, ka Latvijas Radio kopējā reklāmas apjoma kritums pusgadā ir neliels. "Gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams kritums radio reklāmās, kuru par katastrofālu, cik man zināms, atzina visas radiostacijas, bet otrajā ceturksnī reklāmas apjoms jau bija ar pluss zīmi," atzina Dinsbergs. Pēc Latvijas Radio speciālista domām, radio reklāmas īpatsvars kopējā reklāmas tirgū ir labs. Viņš pauda, ka radio reklāmu pieaugumu ļoti kavē televīzijas reklāmu "dempinga" cenas. "Kamēr televīzija nepārstās dempingot, tikmēr nekas būtiski nemainīsies, un zaudētāji būs tieši radio," viņš atzina. Dinsbergs ar nožēlu pauda, ka radio reklāmās ir visgrūtāk uzskaitīt reālos reklāmas apjomus, jo vairākas krievu valodā raidošās radiostacijas atsakās sniegt informāciju par reklāmas apjomiem tajās. "Jāsaka, ka ne vienu, ne otru no salīdzināmajiem pusgadiem nav skāruši kādi lieli valstiski nozīmīgi notikumi," rezumēja Ulsts, paskaidrojot, ka Saeimas vēlēšanu reklāmas kampaņa pērn vēl īsti nebija sākusies, arī šā gada Eiropas Savienības balsojuma kampaņa pirmā pusgada rezultātus neietekmēja. Lielākie reklāmdevēji šogad pirmajos sešos mēnešos bijuši "Procter & Gamble", "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Lattelekom", "Colgate-Palmolive", "Elcor", "Unilever", "L''Oreal", "Linstow Varner", "Coca-Cola Dzērieni" un "Tele2". Salīdzinājumā ar pērno gadu savas pozīcijas uzlabojuši telekomunikāciju sektora dalībnieki - LMT un "Lattelekom" -, tādējādi apsteidzot "Colgate-Palmolive". Jau ziņots, ka pērn Latvijas reklāmas tirgus apjoms sasniedza 40,5 miljonus latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2001.gadā.