Ievērojami nostiprinājušies Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrāšanas paradumi, pieaugot par miljardu eiro gada laikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopotie "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējie rezultāti.
FKTK ir novērtējusi, ka 2017.gadā visi finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori apliecina vēlamo virzību. Būtiskās pozitīvās tendences - ievērojami nostiprinās Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrāšanas paradumi, pieaugot par miljardu eiro gada laikā, arvien paplašinās finanšu pakalpojumu digitalizācija, kā arī kredītu/noguldījumu attiecība ir bijusi - 82/100.
Vērtējot stratēģiskā mērķa "Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija" izpildi, redzams, ka šī tradīcija nostiprinās, jo 2017.gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (tas ir, noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10,4 miljardus eiro.
Arī otrais stratēģiskais mērķis "Finanšu pakalpojumu vides integritāte" (no sektora puses godprātīgs piedāvājums, no klientu puses - atbildīga izvēle) pakāpeniski realizējas: pensiju sistēmas 3. līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 14 298 personām (kopumā - 286 507 personas), no jauna noslēgts 5641 līgums par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, i-banku lietotāju skaits sasniedzis 1 500 213 personas no visu klientu loka (2016.gadā - 1 441 124), kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina savus riskus - 168 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2013.gadā - 151 eiro).
Kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 3,5% (augstākais mājsaimniecību kavēto saistību līmenis banku sektorā bija 2011.gadā - 19,6%). Būtiski sarucis arī mājsaimniecību hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavētu) kredītu skaits banku sektorā - no 4100 līdz 3276, (2016.gadā - 180 miljoni eiro, 2017.gadā - 121 miljons eiro). Mājsaimniecībām no jauna izsniegti hipotekārie kredīti komercbankās lielākā apmērā nekā pērn - 423 miljoni eiro (2016.gadā - 362 miljoni eiro). Iekšzemes mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopā pērn no jauna komercbankās ir izsniegti kredīti 578 miljonu eiro apmērā.
Kopumā stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā veicina Latvijas mājsaimniecību finanšu ilgtspēju, kas savukārt īsteno trešo finanšu pratības mērķi - "Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība". Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis līdz 13 855 eiro (2016.gadā - 12 762).
Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība komercbankās 2017.gadā bijusi 0,82, noguldījumiem pārsniedzot saistības, un tādējādi rādītājs "mājsaimniecību kredīti pret IKP" ir bijis 19,3% (2016.gads - 20,9%). Kopējais iekšzemes klientu (mājsaimniecības un uzņēmumi) noguldījumu atlikums komercbankās 2017.gada beigās bija 12,2 miljardi eiro.
