Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru kabineta komitejas sēdē 26. februāri akceptēti tālākai apstiprināšanai “Noteikumi par darba vietu drošības un veselības aizsardzības noteikumiem, strādājot ar displeju un iekārtojot darbstaciju”. Datoristu darba apstākļu sakārtošana atbilstoši šiem noteikumiem valsts iestādēs varētu prasīt ~Ls 3 milj., bet privātajā sektorā – pat Ls 20 milj. tēriņus.
Jaunie noteikumi tiks izdoti saskaņā ar likuma “Par darba aizsardzību” 16. pantu. Šie noteikumi paredz darba drošības un veselības aizsardzības prasības, strādājot ar displeju (ievadizvadierīci, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju vizuālā formā ievadīt datorā un izvadīt no tā tekstu un dažāda veida grafisku informāciju) un iekārtojot darbstaciju. Šajos noteikumos prasības attiecas uz personām, kuras, veicot savus darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju. Ar darbstaciju noteikumos tiek saprasta darba vieta, kurā ietilpst dators un tā darbību nodrošinošās ierīces (sistēmas bloks, displejs, tastatūra), darbam ar displeju nepieciešamā darba telpas daļa, darba galds un darba krēsls. Darbstacija var būt apgādāta arī ar citiem darbam nepieciešamajiem papildpiederumiem, piemēram, peli, printeri, skeneri, modemu, diskiekārtām, tālruni, faksa aparātu, dokumentu statīvu u.c. Jāpiebilst, ka šie noteikumi neattiecas uz displejiem transportlīdzekļu vai mehānismu vadītāju kabīnēs un kontrolierīču kabīnēs; datorsistēmām, kuras paredzētas galvenokārt sabiedriskai lietošanai; pārnēsājamām datorsistēmām, kuras darba vietā netiek lietotas pastāvīgi; kases aparātiem, kalkulatoriem, mērinstrumentiem un citām ierīcēm, kuru ekrāns uzskatāms par mazu ekrānu; parastās konstrukcijas rakstāmmašīnām ar ekrānu. Pēc noteikumiem darba devējam ir pienākums ir veikt darbstacijas izvērtēšanu, lai novērtētu darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu attiecībā uz nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, īpaši attiecībā uz iespējamo risku redzei, fizisko un garīgo pārslodzi, un veikt pasākumus, lai novērstu atklātos riskus. Vēl darba devēja pienākums ir informēt nodarbinātos, kuri strādā ar displeju, vai viņu uzticības personas par visiem darba drošības un veselības aizsardzības aspektiem darbstacijā; veikt nodarbināto, kuri strādā ar displeju, apmācību pirms darba sākšanas un ikreiz, kad tiek būtiski mainīta darbstacijas darba organizācija; plānot pie displeja strādājošo darbu tā, lai ikdienas darbā pie displeja būtu periodiski pārtraukumi vai arī tiktu mainīts darba raksturs, lai izvairītos no jebkuriem nodarbināto, kuri strādā ar displeju, veselībai nelabvēlīgiem apstākļiem. DISPLEJAM jāatbilst šādām prasībām: rakstu zīmes uz ekrāna ir skaidrā formā, atbilstoša lieluma un ar atbilstošām atstarpēm starp rakstu zīmēm un rindām; attēls uz ekrāna ir stabils, bez mirgošanas vai cita veida nestabilitātes; gaišums un kontrasts starp rakstu zīmēm un fonu ir tāds, lai nodarbinātais, kurš strādā ar displeju, to varētu viegli regulēt un tas arī būtu viegli pielāgojams apkārtējiem apstākļiem; ekrāns ir viegli pagriežams un noliecams atbilstoši ar displeju strādājošā vajadzībām; ir iespēja izmantot ekrānam atsevišķu pamatni vai pielāgojamu galdu; uz ekrāna nav spīduma un atstarojuma, kas var radīt neērtības nodarbinātajam, kurš strādā ar displeju. TASTATŪRA atbilst šādām prasībām: ir pagriežama un atdalīta no ekrāna, lai ļautu nodarbinātajam, kurš strādā ar displeju, atrast ērtu darba stāvokli, novēršot roku vai plaukstu nogurumu; tastatūra ir ar matētu virsmu, lai novērstu atspīdumu; tastatūras izkārtojums un taustiņu īpašības ir tādas, lai būtu atvieglota tās lietošana; simboli uz taustiņiem ir pietiekami kontrastaini un salasāmi no paredzētās darba pozīcijas. DARBA GALDS atbilst šādām prasībām: ir ar mazatstarojošu virsmu; pietiekami liels, lai nodarbinātais, kurš strādā ar displeju, varētu uz tā atbalstīt plaukstas un rokas, mainīt darba vietā esošo ierīču un priekšmetu izvietojumu, kā arī atrast sev ērtu darba stāvokli. DARBA KRĒSLS atbilst šādām prasībām: stabils un nodrošina nodarbinātajam, kurš strādā ar displeju, iespēju brīvi kustēties un ieņemt ērtu stāvokli; ir ar regulējamu augstumu; darba krēsla atzveltne ir ar regulējamu augstumu un slīpumu; katram nodarbinātajam, kurš strādā ar displeju, pēc paša vēlēšanās ir nodrošināts kāju atbalsts. DARBA TELPAS IEKĀRTOJUMS atbilst šādām prasībām: pietiekami daudz vietas ķermeņa stāvokļa mainīšanai un kustību brīvībai. Darba devējs nodrošina nodarbinātā, kurš strādā ar displeju, REDZES PĀRBAUDI PIE OFTALMOLOGA PIRMS DARBA LĪGUMA NOSLĒGŠANAS, ja nodarbinātā darba pienākumos paredzēts darbs ar displeju katru darba dienu vismaz divas stundas UN VĒLĀK - PERIODISKI, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tad, ja darbiniekam ir sūdzības par redzes traucējumiem, kas varētu būt saistīti ar darbu ar displeju. Ja pārbaudes rezultāti parāda, ka ir nepieciešams, tad NODARBINĀTO, KURŠ STRĀDĀ AR DISPLEJU, NODROŠINA AR speciāliem redzi uzlabojošiem medicīniski optiskiem līdzekļiem (BRILLĒM, KONTAKTLĒCĀM), kas ir piemēroti darba pienākumu izpildei. IZDEVUMUS, SAVSTARPĒJI VIENOJOTIES, SEDZ DARBA DEVĒJS VAI NODARBINĀTAIS. Tiek lēsts, ka jauno MK noteikumu ieviešanai darba devējiem galvenie izdevumi būs saistīti ar darba vietu pārveidošanu, piemēram, speciāliem galdiem, krēsliem, aizsegu sistēmām. Vienas darba vietas optimālās izmaksas varētu būt 350 latu, turklāt šajās izmaksās nav iekļauta datoru cena. Aprēķini liecina, ka darba vietu uzlabošanai laika posmā no 2001.gada 1.jūnija līdz 2004.gada 31.decembrim būs nepieciešami 2,975 miljoni latu valsts iestādēm, aptuveni 20 miljoni privātajā sektorā. Ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā, darba vietu uzlabošana veicama pašreizējo budžeta līdzekļu ietvaros. Starp citu, droši vien nav daudz cilvēku, kas zina, ka Latvijā JAU VAIRĀKUS GADUS TEORĒTISKI DARBOJAS Ministru kabineta noteikumi (MK 04.03.1997. noteikumi Nr. 86., 1.pielikums “Paaugstināts redzes sasprindzinājums” un “Fiziskās pārslodzes”), kuros teikts: ”Redzes pārbaudes jāveic tiem darbiniekiem, kuri pie displeja strādā vismaz 2 stundas dienā vai kopumā vismaz 10 stundas nedēļā. Veselības pārbaudes, kas saistītas ar fiziskajām pārslodzēm, jāveic tiem darbiniekiem, kuru darba uzdevums ir saistīts ar pastāvīgu, intensīvu datu ievadīšanu visas darba dienas laikā.” Ja cilvēks savā darba vietā strādā pie datora, šīs strādājošo obligātās veselības pārbaudes MK noteikumu noteiktajā kārtībā ir jānodrošina darba devējam. Tuvāka informācija par datoru ietekmi uz redzi atrodama interneta žurnālā “Acu Ārsts”, kurā ir īpaša sadaļa “Datori un Acis”. Tajā atrodams Dr. Indara Lāča raksts “Redzes problēmas datorlietotājiem”, arodslimību ārstes Dr. Lindas Matisānes raksts: “Kāpēc darbs pie datora izraisa redzes problēmas? Kā novērst kaitīgos faktorus, kas rada redzes traucējumus? Obligātās veselības pārbaudes, kas jānodrošina darba devējam.”