Ja meklēt Eižena Finka pieticīgo kapu kopiņu Pokrova kapos man nācās vairākas stundas, tad Bēthovena tuvākā drauga, Mocarta bērnu aukles un, protams, Talsu mācītāja un vijolnieka Kārļa Ferdinanda Amendas episkā kapavieta teju pati uzskrēja virsū. Iespēju aplūkot kādu kapu es, saprotams, garām nelaižu, tāpēc, lūk, īsi par to, kas vispār bija Amenda un kur tagad guļ viņa kauli.

Zināms, ka nereti cilvēks var būt izcilākais mūziķis, gudrākais filozofs vai radošākais mākslinieks, tomēr beigās viņš tautā kļūs slavens tikai ar to, ka, piemēram, mēdza “piehalturēt”, mazgājot Romas pāvesta sutanas. Vai, lūk, Vāgners. Skaidra lieta, ka komponists, tomēr tautā slavenāks un interesantāks ar to, ka divus gadus pa Rīgu dzīvojās un Hitleram briesmīgi patika viņa operas. Bukovskis? Slavens dzērājs. Barišņikovs? Filmējās seriālā “Sekss un lielpilsēta”, kā arī dzimis Rīgā. Utt.

Ar Kārli Ferdinandu Amendu ir visai līdzīgi. Vienkāršajā tautā nabags ir slavens ar to, ka pieskatīja Mocarta bērnus un draudzējās ar Bēthovenu. Es šeit, protams, nerunāju par speciālistiem un Talsu iedzīvotājiem, kuriem par Amendu noteikti ir zināmas visas tā profesionālās dzīves nianses, un fakts, ka šis cilvēks ir bijis Bēthovena draugs, nāk tikai un vienīgi ciešā sasaistē ar Amendas profesionālo darbību.

Es neesmu nedz talsenieks, nedz speciālists, tāpēc arī zināju tikai to, ka Amenda bija Mocarta draugs. Jā, biju pārliecināts, ka Mocarta draugs, bet, kā izrādījās, – Bēthovena. Lūk, tāpēc es šeit varu tagad rakstīt, jo visu esmu smēlies savā paša pieredzē. Nemaz nejūtos bēdīgs, jo laba ir tā diena, kad gadās uzzināt kaut ko jaunu vai izdzīt no prāta kādu neziņas putekli.

Kārlis Ferdinands Amenda (1771-1836)

Talsu mācītājs, vijolnieks, komponists, Ludviga van Bēthovena draugs un Mocarta bērnu skolotājs Kārlis Ferdinands Amenda dzīvoja Talsu mācītājmuižā. Apguvis dažādus humanitāros un eksaktos priekšmetus tepat Latvijā, viņš ar draugu aizceļoja uz Vāciju, lai studētu teoloģiju Jēnas universitātē. Pēc izglītības iegūšanas viņš nonāca Vīnē, kur kļuva par mājskolotāju nesen mirušā Mocarta bērniem. Īsi pēc tam viņš iepazinās ar Bēthovenu, un abi kļuva par visai tuviem draugiem. Šo apstākli liedz apšaubīt sirsnīgās vēstuļu sarakstes starp abiem draugiem, kā arī fakts, ka Amenda bija pirmais, kuram Bēthovens atklāja savas dzirdes pasliktināšanās faktu.

Amendas necilais nams

Tātad, Amendas kapam un mājai uzdūros nejauši – brīdī, kad devos kliedēt savu neziņu par Talsu bijušajā leprozorijā notiekošo. Lūk, tieši pirms leprozorija teritorijas stāv koka nams, kuram pielikta plāksnīte “Amendas māja”, bet tai gandrīz pretī, pāri ceļam, ceļazīme norāda, kur noglabāti Amendas kauli. Padzirdēju, ka Amendas mājā esot iekārtota viņa piemiņas istaba, bet diemžēl tur iekšā es netiku – viss bija kluss un tukšs. Uz kaut kādas dzīvības pazīmēm norādīja vien tukšu spirtoto dzērienu pudeļu kaudze, kas stāvēja akurāt pie paša mājas lieveņa.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Mājai pretī savukārt atradās kaut kādas ēkas drupas. Klēts, šķiet, dievs vien zina. Vienā vārdā – pagalms skaists un gleznains, visādas ābeles ar negaršīgiem āboliem, tālāk upīte, koku puduri, bet gaužām garlaicīgs. Man laukos tādu pussabrukušu māju bija cik uziet, tāpēc žāvājos tā, ka asaras sprāga ārā. Lūk, tieši šā iemesla dēļ arī steidzos ātrāk uziet Amendas kapu, kur cerēju atrast kādu vēstures noskaņas drusku, artefaktu vai vismaz “geokešinga” slēpni.

Amendas episkais kaps

Lai tiktu līdz Amendas kapam, jārāpjas stāvā paugurā, kura virsotnē ierīkota visai episkā kapavieta. Laikam nekad nebiju redzējis kapu stāva kalna galā, no kura paveras glīts skats uz apkārtējiem laukiem. Tomēr, kā ieraudzīju, tā sagribēju arī sev tik lepnu kapavietu – plašu, apjoztu ar ķieģeļu mūri un milzu koka vārtiem, lai noziedznieki netiek izlaupīt.

Šādās, lūk, interesantās domās es gremdējos, kad biju pietuvojies kapa vārtiem. Šeit nu sākās joki. Iegājis pa vārtiem iekšā, es, saprotams, metos klāt kapakmenim, bet uz tā vācu valodā rakstīts – Marija Šarlote Doroteja. Zili brīnumi, es pie sevis nodomāju, nevis Kārlis Amenda, bet Marija Šarlote Doroteja. Paslaucīju pieminekli ar plaukstu, pavei, augstāk rakstīts Teodors Kārlis Aleksandrs Vībeks. Kapu kopiņas arī divas, nevis viena, kā biju gaidījis. Attapos, protams, pēc vairākām sekundēm. Izrādās, šeit apglabāts nevis viens, bet veseli četri cilvēki. Abi pāri katrs no savas puses. Vienā pusē bijušais Talsu luterāņu draudzes mācītājs Teodors Kārlis Aleksandrs Vībeks ar sievu Mariju Šarloti Doroteju, bet otrā pusē, jau ar lepnāku pieminekli, – Kārlis Ferdinands Amenda un viņa sieva Žanete Amenda.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Viena kapa vietā atrast četrus ir visai priecīgs notikums kapu detektīva dzīvē, tāpēc nesabēdājos. Tūlīt arī aplūkoju Amendas kapu un rūpīgi izlasīju izsmeļošo informācijas lapu, kurā tika atklāts tas, ka Amenda nebija tikai Bēthovena labs draugs, bet arī, piemēram, Talsu mācītājs, vijolnieks un visādi citādi – dižs cilvēks. Par dižumu liecina arī lepnais krusts, kas asi kontrastē ar kapu kaimiņu akmens monumentiņu. Uzzinu arī, ka Amenda pats esot izvēlējies sev tieši šādu kapavietu, kā arī pats esot pavēlējis sastādīt tam apkārt dažādu sugu kokus. To, vai Amenda pavēlēja viņam blakus apglabāt arī Vībeku ar sievu, es neuzzinu, bet, ja jā, tad Vībeks dzīves laikā noteikti lepojās ar to, ka viņš ir labākais draugs cilvēkam, kurš ir labākais draugs Bēthovenam.

Vairs pie šā kapa arī nav ko darīt. Veikli atrodu viltīgi paslēpto “geokešu” un dodos prom. Kapu un leprozoriju šai dienai ir bijis pietiekami.