Katoļu laulību slazdā: Kaspara stāsts

FOTO: Pixabay, scanpix, TVNET

Ar vilšanos otrajā un piektajā laulībā šodien nevienu nepārsteigt. Tomēr tie, kas laulību slēguši katoļu baznīcā, “Dieva priekšā” tik vienkārši izšķirties nevar, arī tad, ja laicīgajā pasaulē jau sen nodibinājuši citu ģimeni, kurā audzina bērnus. Katoļu baznīca laulību anulē tikai strikti noteiktos gadījumos, kas definēti Kanonisko tiesību kodeksā. Tādi iemesli kā “raksturu nesaderība” baznīcā nerullē. „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”  Kaspara pieredze ir unikāla - viņam izdevās izkļūt no “katoļu laulības slazda”.

Kasparam ir 45 gadi, aiz muguras šķirta laulība - divreiz. Vienu reizi laicīgajā dzīvē pie notāra, otru pavisam nesen Baznīcas tiesā. Viņa vārds ir mainīts, tāpat kā balss intonācija video fragmentā - pārāk sāpīgi un skarbi bijuši pagātnes notikumi. Tomēr Kaspars to uzskata par unikālu pieredzi un, ja tā var teikt, panākumu, jo dodoties uz Baznīcas tiesu cerību, ka lieta tiks atrisināta pozitīvi, bija maz. Savā ziņā Kasparam paveicās - viņa laulība atbilda nosacījumiem, kādos katoļu baznīca laulību drīkst atzīt par spēkā neesošu.

Tomēr process vilkās vairāku mēnešu garumā, izmaksāja 250 eiro, un Kaspars saka, ka tā laikā juties kā  “viduslaiku varonis”. 

“Arhaiski un komiski,” viņš īsumā raksturo šķiršanos baznīcas tiesā, uzslavējot katoļus par to, ka komunikācija lielākoties tomēr notikusi elektroniski.

Skaista ceremonija vai "slazds aizcērtas"?

Kad pirms desmit gadiem Kaspars un viņa topošā sieva viens otram baznīcā teica jāvārdu, viņam pat prātā nevarēja ienākt, ka skaistā ceremonija pēc daudziem gadiem atspēlēsies, izvēršoties murgā. Kaspars nāk no reliģiozas ģimenes un tieši tuvinieki bija tie, kas gribēja, lai viss notiktu “kā pienākas”. Pats Kaspars sevi uzskata par ticīgu cilvēku, lai gan nav “praktizējošs baznīcā gājējs”. 

Gāja gadi un laulāto attiecības sāka ļodzīties - aizvien vairāk un vairāk līdz vienā brīdī bija skaidrs: tā ilgāk vairs nevar turpināties. Kasparam bija skaidrs, ka "līdz kapam" viņš negrib būt saistīts ar šo cilvēku.  “Sakārtot attiecības neizdevās, bija psiholoģiskas un mentālas problēmas, un es meklēju ceļu, kā tikt ārā no slazda. Tiek uzskatīts, ka Baznīca laulību nešķir, un tā tas arī ir, bet izrādījās, ka eksistē Baznīcas tiesa, kurā vari vērsties. Tur viss notiek ļoti kanoniski. Sākumā man ieteica nokārtot juridiskās lietas ar valsti. Mēs to viegli varējām izdarīt pie notāra, jo nebija ne kopēju īpašumu, ne bērnu.

Formulējums ir interesants - laulība netiek šķirta, bet, ja ir objektīvi iemesli, kāpēc laulību varētu uzskatīt par spēkā neesošu, zvērests tiek anulēts.

Manā gadījumā šādi iemesli bija un rezultātā baznīca uzskatīja par iespējamu jautājumu atrisināt pozitīvi - mūsu laulība tika anulēta.”

Jāpiebilst, ka Baznīcas tiesa ir 2003. gadā katoļu baznīcas izveidota iekšēja institūcija, kas nodarbojas  ar baznīcas kompetencē esošu lietu izskatīšanu. Lielākā daļa lietu, ko izskata šīs tiesas, saistītas ar laulību atzīšanu neesošām. Latvijā ir divas - Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes-Aglonas.

Negribi bērnus? Laulību var anulēt!

“Domāju, ka liels vairums, kas ir līdzīgā situācijā kā es, nevar atrisināt šo problēmu, jo no Baznīcas viedokļa, nosacījumu, kuru dēļ varētu apšaubīt laulības spēkā esamību, vienkārši nav,” turpina Kaspars. “Zvērestu padarīt par spēkā neesošu nevar, izņemot gadījumus, ja otrai pusei ir mentālas saslimšanas, nav pēcnācēju vai bijis laulības pārkāpuma precedents.”

Pēc baznīcas likumiem no izbijušā laulātā “Dievs var atbrīvot”, ja laulātais altāra priekšā ir simulējis, respektīvi, izteicis vārdus, ko iekšēji tos noliedzis, piedalījies rituālā kā izrādē; ja kāds no laulātajiem psihiskas saslimšanas vai nopietnu psiholoģisku iemeslu dēļ nespēj pildīt laulības solījumu; ja laulātais ir neuzticīgs, tātad maina mīļākās (mīļākos) kā zeķes; ja netiek realizēta tāda būtiska laulības sastāvdaļa kā bērnu radīšana.

Tomēr, ja bērnu ģimenē nav tāpēc, ka kādam laulātajam ir veselības problēmas vai fizioloģiskas īpatnības, tas nav iemesls laulības anulēšanai. Laulību anulē, ja cilvēks apzināti nevēlas bērnus.

“Jā, tas bija arhaiski un savā ziņā komiski, jutos kā viduslaiku aristokrāts, kaut kāds karalis, izņēmums. Laulības anulēšanas dokuments izskatījās pompozs un kanonisks,” stāsta Kaspars. Viņš sāka ar to, ka iesniedza dokumentus un aizpildīja anketu. “Baznīcas tiesa sanāk kopā reizi nedēļā un lemj. Klāt nebijām, bet man izstāstīja procedūru, kā tā notiks, un uz e-pastu atsūtīja dokumentus, kas bija jāaizpilda. Process vilkās mēnešus trīs. Bija arī komiskas lietas, piemēram, brīvprātīgais ziedojums 250 eiro apmērā. Come on! Par 200 eiro neanulē, bet par 250 eiro, lūdzu!” 

Lai laulību atzītu par spēkā neesošu, pietiek ar vienas tiesu instances lēmumu. Tomēr, ja, Kaspara sieva iesniegtu  apelāciju, lieta tiktu izskatīta otrajā instancē. Ja otrās tiesas lēmums nesakristu ar pirmo, lieta tiktu sūtīta uz augstāko instanci Vatikānā. Varam tikai iztēloties, cik ilgi tas vilktos. 

Vai katoļu baznīca kļūst modernāka?

“Es to darīju ģimenes dēļ, tā bija nodeva tradīcijai. Tomēr kaut kur zemapziņā man gribējās sakārtot, notīrīt, jo man kā ticīgam cilvēkam ir svarīgs solījums Dievam,” saka mans sarunu biedrs.

“Cilvēciskās vērtības - mīlestība, uzticība, zvērests, tikumi, sirdsapziņa - neredzu to kā modernu vai senilu lietu. Nosaukt var dažādi, bet jēga ir viena un cik bija aktuāla senatnē, tikpat arī tagad. Lai gan bija arhaiski momenti, patīkami pārsteidza, ka katoļu baznīca jautājumu risināja tik moderni, jo sākumā likās, ka tas būs neiespējami.”

Starp citu, Kaspara lietu tik relatīvi ātri un viegli izskatīja savā ziņā pateicoties Romas pāvesta Franciska pirms trim gadiem iniciētajām reformām, kas līdz tam smagnējo katoļu laulību anulēšanas procedūru padarīja vienkāršāku. Vēl nesen, lai laulību padarītu par neesošu, bija vajadzīgi divi atšķirīgu instanču vienādi spriedumi, bet pēc 2015. gda 8. decembra izmaiņām, daudzos gadījumos pietiek ar lietas izskatīšanu vienā instancē. Pirms tam Latvijā šādi procesi vilkās nevis gadiem, bet desmitiem gadu, tāpēc nav brīnums, ka simtiem katoļu iespējai anulēt laulību vienkārši atmeta ar roku. Kad 2003. gadā darbību uzsāka Latvijas Baznīcas tiesa, pieteikumu bija tik daudz, ka uzreiz nācās izveidot piecus gadus garu rindu. Daudzas vēstules ar lūgumu atbrīvot cilvēkus no laulībām, kuras pēc būtības neeksistēja, bija rakstītas 80. gadu beigās.

Pārmaiņas katoļu baznīcas nostājā ir reakcija uz Rietumu pasaules kopdzīves modeļu transformāciju un ārkārtīgi augsto šķiršanās skaitu.

Piemēram, ASV gada laikā Baznīcai nākas anulēt ap 50 000 laulību. 

Šobrīd Kaspars ir precējies otru reizi un neizslēdz iespēju vēlreiz laulāties baznīcā. Vai katoļu? Pagaidām viņš nevar atbildēt, lai gan izskata arī šādu variantu. Jā, tas būs iespējams. “Es tomēr esmu tradicionāli domājošs cilvēks. Man patīk, ja ir monogāmija, vienreiz un līdz kapa malai. Tomēr dzīve ir dzīve un visādi var gadīties.

Manā gadījumā bija objektīvi apstākļi, nebija tā, ka medus mēnesis beidzās un es vienkārši pārdomāju - atradu jaunāku, foršāku, kā tas nereti gadās ar mana vecuma vīriešiem. Tādi stāsti man liekas lēti un vulgāri.

Es saprotu, ka pie laulības dzīves jāpiestrādā un ir krīzes brīži. Ar prieku skatos uz vecākiem pāriem, kas nodzīvojuši kopā daudzus gadus.”

Kaspars paredz, ka ne visiem katoļiem, kas vēlas šķirt laulību, viņa pieredzētais “triks” izdosies. Lai gan kļuvusi liberālāka, Baznīcas tiesa tik un tā vēsā mierā var pateikt “nē”: Dieva priekšā zvērējāt, tad nu palieciet savienoti “līdz kapam”. 

Uz augšu