Brazīlijā notiek prezidenta un Kongresa vēlēšanas

Cīņā par prezidenta amatu līderpozīcijās izvirzījies galēji labējais kongresmenis Žairs Bolsonaru, kura nopietnākais konkurents ir kreisās Strādnieku partijas (PT) kandidāts un Sanpaulu eksmērs Fernandu Adads.

Nākamajam prezidentam būs jārisina nopietnas ekonomiskās problēmas, kas nomāc valsti, un jāpārskata Brazīlijas pensiju sistēma. Taču lielu izmaiņu izdarīšanai nepieciešams atbalsts Kongresā, ko abiem prezidenta amata kandidātiem var nākties grūti iegūt.

Bolsonaru ir kritizējis Brazīlijas politisko praksi, kurā prezidenti izmanto patronāžas un politisko tirgošanos, lai izveidotu darbotiesspējīgas alianses Kongresā.

Tomēr, ja Bolsonaru vēlēšanās uzvarēs, labējiem nebūs citas iespējas, kā vienoties ar Kongresu, lai varētu valdīt. Bolsonaru pārstāvētajai nelielajai Sociāli liberālajai partijai (SLP) ir tikai viens sabiedrotais, kas ir vēl mazāks par to. Abas partijas kopā var cerēt izcīnīt tikai kādas 20 vietas Kongresa apakšpalātā.

Adads septembrī oficiāli kā PT prezidenta amata kandidāts aizstāja ieslodzījumā esošo eksprezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu, kurš ir PT dibinātājs un kura popularitāte pacēlusi arī Adada reitingus.

Uz prezidenta amatu kandidē arī citi politiķi, taču viņu izredzes ir vājākas.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka neviens no kandidātiem neuzvarēs prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, tādēļ 28.oktobrī tiks rīkota otrā kārta, kurā, domājams, sacentīsies Adads un Bolsonaru.

Adadam, kuram pašreiz ir tikai viens sabiedrotais - Komunistu partija, var nenākties viegli atjaunot koalīciju Kongresā, kas palīdzēja PT pārvaldīt Brazīliju 13 no pēdējiem 15 gadiem. Alianse izjuka līdz ar Lulas pēcteces prezidentes Dilmas Rusefas impīčmentu Brazīlijas lielākā korupcijas skandāla ietvaros.

Līdz ar to, lai gan PT var iegūt Kongresa apakšpalātā līdz 50 vietām, Adadam var nākties vēl grūtāk nekā Bolsonaru iegūt plašāku atbalstu, uzskata analītiķi.

Braziljas universitātes profesors Deivids Fleišers prognozē, ka Adadu gaida grūtāks uzdevums, jo viņam, visticamāk, nebūs pilns atbalsts no centra partijām un pašreiz pie varas esošās Brazīlijas Demokrātiskās kustības partijas (MDB).

Centra bloks gadiem ilgi dominējis Kongresā un arī šoreiz var izcīnīt 170 vietas Kongresa apakšpalātā. Ja būs jāizvēlas starp Adadu un Bolsonaru, centra bloks, domājams, noslieksies par labu Bolsonaru. Ja šādu izvēli izdarīs arī MDB, Bolsonaru var izdoties izveidot darbotiesspējīgu vairākumu.

Sociāldemokrātu partija (PSDB), kas tradicionāli ir PT atbalstītāja, arī varētu atbalstīt vairākus no Bolsonaru priekšlikumiem.

Labs sākumpunkts potenciālajai Bolsonaru koalīcijai varētu būt ietekmīgais lauksaimnieku lobijs, kas šonedēļ pauda atbalstu viņa kandidatūrai. Parlamentārās lauksaimniecības frontes locekļi kontrolē vairāk nekā trešdaļu Kongresa apakšpalātas un ceturtdaļu vietu Senātā.

Lauksaimnieki atbalsta Bolsonaru, jo viņš plāno atvieglot ieroču kontroles likumus un iedrošina zemes īpašniekus aizstāvēt sevi pret pieaugošo noziedzību lauku apvidos.

Arī baznīca atbalsta Bolsonaru, jo viņš paudis stingru atbalstu ģimenes vērtībām un sola nobloķēt abortu legalizēšanu, kā arī nepieļaut viendzimuma laulību un narkotiku legalizēšanu.

Viens no pirmajiem pārbaudījumiem spēku samēram Kongresā varētu būt jaunā prezidenta ierosinājums palielināt budžeta deficīta mērķi 2019.gadam, kā arī ierosinātā valsts kompāniju privatizēšana, par ko runājusi Bolsonaru komanda.

Vairums politisko līderu labi apzinās finanšu krīzes smagumu, un pensiju reforma var iegūt nepieciešamo atbalstu, lai tiktu realizēta, uzskata konsultāciju firmas "Arko Advice" viceprezidents Krištianu Noronja.

"Es esmu mērens optimists. Viens kandidāts var ierosināt agresīvāku plānu, otrs vieglāku, bet viņi abi saprot, ka nepieciešamas reformas," norāda Noronja.