Rīgas kodols – tuvais, tālais un klusais centrs (2)

Rīgas centrs jeb kodols ir šīs lielpilsētas senākais rajons, kurā vēl aizvien ir sastopamas vairākas vēsturiskas liecības – unikāla arhitektūra, kurā ir sastopams it viss: sākot ar smagnējām viduslaiku romantisma un gotikas būvēm, beidzot ar vācu smalko jūgendstilu un mūsdienu modernismu. Mūsdienās Rīgas centrs ir sadalīts četrās kategorijās – senākā un arhitektoniski nozīmīgākā daļa ir Vecrīga, kas ir iekļauta UNECSO pasaules mantojuma sarakstā.

Otra kategorija ir izslavētais jūgendstila rajons Klusajā centrā, kuru kā robeža no Vecrīgas nodala Krišjāņa Valdemāra iela, bet no tālā centra to atdala Hanzas iela.

Trešā kategorija ir Tuvais centrs jeb Rīgas daļa, kuru no Vecrīgas atdala Rīgas kanāls, bet no Klusā centra – Krišjāņa Valdemāra iela, savukārt no pretējās puses Tuvo centru norobežo Aleksandra Čaka iela un Bruņinieku iela. Ceturtā centra kategorija ir Tālais centrs jeb Rīgas centra apkaime, kas ietver Pētersalu-Andrejsalu, Skansti, daļu Brasas, Grīziņkalnu, Avotus un Spīķerus. Kā jau Rīgas kodolam, šeit nākotnē sagaidāmi grandiozi plāni un jauni dzīvojamo māju projekti.

Pilsēta mūru ieskāvumā

Liecības par Rīgas centra vēsturi ir meklējamas jau 12. gadsimtā – senākajā Livonijas hronikā (Indriķa hronikā) tika minēts, ka 1200. gadā Daugavas grīvas lībiešu vecākais Aso ierādīja bīskapam Albertam vietu apmetnes celšanai. Hronikā minētā apmetne ir visai precīzi raksturota Vecrīgas vieta – tajā teikts, ka Albertam bija atvēlēta teritorija Daugavas labajā krastā, aptuveni 15 kilometrus no upes ietekas jūrā. Tajā pašā vasarā, kad Rīgā ieceļoja bīskaps Alberts, sākās pilsētas celtniecība. Pirmie Rīgas iedzīvotāji bija kareivji, feodāļi un to ģimenes, bet ap Rīgu atradās vairāki Rīgas lībiešu ciemati. Uzskata, ka Rīga tika dibināta 1201. gadā – šajā gadā Indriķa hronikā Rīgu pirmo reizi nosauc par pilsētu. 13. gadsimtā parādījās pirmās mūra celtnes Rīgā – sāka celt tagadējo Doma un Jēkaba baznīcu, Domskolu, kā arī Rīgas mūri un tā torņus. Tostarp - Pulvertorni.

Vairākus gadsimtus Rīga ir funkcionējusi kā tranzīta, rūpniecības un tirgošanās punkts. Īpaši straujš izaugsmes posms Rīgas attīstībā bija 18. gadsimts – tolaik sākās industrializācijas laikmets Eiropā un no rietumiem strauji pieauga eksports uz austrumiem, tostarp Krieviju. Rīga tolaik organiski iekļāvās šajā procesā un kļuva par tolaik vienu no galvenajām Krievijas ostas pilsētām. Tā kā šajā laikā Rīga kļuva jau par lielpilsētu, strauji pieauga arī tās iedzīvotāju skaits, un nu pilsēta kļuva pārapdzīvota un antisanitāra.

Iedzīvotāju skaita plaielināšanās pamudinājums pilsētas galvām paplašināt Rīgas teritoriju, taču nocietinājumi traucēja pilsētai kļūt par vienotu organismu, tāpēc Rīgas vadība lēma par labu mūru nojaukšanai. 1857. gadā Rīgai tika anulēts cietokšņa statuss, bet jau 1863. gadā ap Vecrīgu nojauca zemes vaļņus, bastionus, sašaurināja ūdens grāvi ap pilsētu jeb šodienas kanālu, nosprauda ielas, bulvārus un sāka mūra ēku celtniecību ārpus bijušā mūra sienām. Šis bija laiks, kad Rīga ievērojami paplašinājās – gluži kā velta sniega pika Rīgas centrs apaudzēja savas robežas un ieguva Tuvā, Tālā un Klusā centra rajonu.

Rajons, kas iekļauts pasaules kultūras mantojumā

Centrs tiek uzskatīts par vienu no Rīgas mazākajiem un noslogotākajiem rajoniem, tomēr šeit dzīvo samērā maz rīdzinieku, proti, vien 30 171 iedzīvotājs. Ja salīdzina ar tūkstošgades sākumu, te savulaik dzīvoja 50 829 cilvēki – starp 2000. un 2017. gadu notika lielākās iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgā brīvās Latvijas laikā. Jāteic gan, ka lielākās iedzīvotāju skaita pārmaiņas piedzīvojusi tieši vecpilsēta, kur iedzīvotāju skaits 18 gadu laikā samazinājies par teju trešdaļu – līdzīga tendence vērojama arī Avotu un Grīziņkalna apkaimē. Savukārt no centra rajoniem izaugsmi ir piedzīvojusi Skanste un Brasa, kur iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par ceturtdaļu.

Vadoties pēc 2018. gada SKDS pētījumu centra veiktās Rīgas iedzīvotāju aptaujas pētījumu datiem, centrs ir otrā pievilcīgākā apkaime, kuru apsteidz vien Mežaparks. Un ne velti – šis ir galvaspilsētas epicentrs, kurā norisinās svarīgākie kultūras pasākumi. Šeit ik gadu notiek arī nozīmīgu ikgadēju svētku svinēšana, bet ikdienā te ir pieejamas plašāka spektra izklaides iespējas. Rīgas centrā atrodas vairāki teātri un muzeji, Latvijā lielākais kinoteātris, restorāni, naktsklubi un kafejnīcas, lielveikali, parki un citas izklaides vietas. Bez izklaides Rīgas centrs ir arī nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums – šeit ir simtiem arhitektoniski nozīmīgu namu un būvju gan Vecrīgā, gan Klusajā, gan arī Tuvajā un Tālajā centrā, kuras ik gadu brauc apskatīt tūkstošiem tūristu.

Kopumā centrs, ieskaitot vecpilsētu, Tuvo, Tālo un Kluso centru, pilsētā aizņem 1471 hektāru. Vismazākā centra daļa ir vecpilsēta, kas aizņem vien 94,4 hektārus, bet pašas centra apkaimes kopējā platība ir 373,2 ha. Pārējo platību veido Skanste, Brasa, Avoti, Grīziņkalns un Pētersala-Andrejsala. No visas kopējās centra teritorijas tikai 112,3 hektārus veido dabas teritorijas jeb parki un skvēri. Jāpiebilst, ka daļu no centra teritorijas aizņem ūdeņi – Rīgas kanāls, dažādi dīķi parkos un Daugava.

Pieprasīts kļūst Tuvais centrs

Jau izsenis Rīgas pilsētas centrs ir bijis viens no ekskluzīvākajiem un pieprasītākajiem Rīgas mājokļu tirgiem. Centra rajons ir piesātināts ar dažādiem infrastruktūras objektiem, plaša spektra dzīvojamo ēku projektiem, vairākiem jaunajiem projektiem un renovētām ēkām, kas piesaista gan ārvalstu, gan vietējos pircējus. Pēdējo gadu laikā īpaši pieaudzis pieprasījums pēc jaunajiem projektiem atsevišķās centra daļās. Tāpat ir novērots, ka pēckrīzes gados ir izteikts darījumu skaita samazinājums centrā kopumā, bet tas sevišķi ir manāms ekskluzīvajā jeb Klusajā centrā. Neraugoties uz to, patlaban mājokļu tirgus situācija pakāpeniski uzlabojas.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā samazinājies par 6%, turpretim Rīgas pilsētas centrā darījumu skaits samazinājies vien par nepilniem 2%. Atsevišķās centra daļās darījumu skaits pat ir audzis. Piemēram, Tuvajā centrā, salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, darījumu skaits audzis par 14%. Analizējot piedāvājumu struktūru, eksperti secina, ka dzīvokļu piedāvājums Rīgas centrā krietni pārsniedz pieprasījumu, neraugoties uz to, ka pieaug interese no pircēju puses. Rīgas centrā šobrīd ir vairāki aktīvi jaunie dzīvokļu projekti, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2016. gada 1. janvāra. Īpaši izteikta attīstītāju aktivitāte ir novērojama Skanstes ielas rajonā. Ir vairāki jaunie projekti, kas šobrīd ir gatavi vai arī projektēšanas/būvniecības stadijā – piemēram, Tallinas ielā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā, Pulkveža Brieža ielā, Grostonas ielā, Jeruzalemes ielā, Aleksandra Čaka ielā, Strēlnieku ielā 5, Strēlnieku ielā 8 un vēl citur.

2018. gadā Rīgas centrā mēneša ietvaros kopumā vidēji reģistrēti 138 dzīvokļu darījumi, bet 2017. gadā tie bija vidēji 141 darījums mēnesī. Analizējot Rīgas centra daļas, lielākais darījumu skaits reģistrēts Tālajā centrā – vidēji 75 darījumi mēnesī, no kuriem 17 jaunajos projektos, kas veido 22% no Tālā centra darījumu skaita.

Tuvais centrs darījumu skaita ziņā nedaudz atpaliek no Tālā centra, bet gada ietvaros uzrādījis 14% darījumu skaita pieaugumu. Tālajā centrā vidēji mēnesī reģistrēti 46 darījumi, no kuriem pieci darījumi reģistrēti jaunajos projektos.

Klusajā centrā reģistrēts būtiski mazāks darījumu skaits, kas skaidrojams ar augstajām cenām un salīdzinoši zemo piedāvājumu. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos vidēji mēnesī reģistrēti 16 darījumi, kas ir par 4% mazāk nekā 2017. gadā, kad reģistrēti 17 darījumi mēnesī. Šobrīd pilsētas centrā lielākais pieprasījums ir pēc divu un trīs istabu dzīvokļiem. Kā norāda potenciālie dzīvokļu pircēji, izvēloties dzīvokli Rīgas centrā, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, vai dzīvokļa tuvumā ir iespējams novietot automašīnu, un vēlams, ka to var novietot pagalmā. Tāpat aktuāls jautājums ir lifta esamība ēkā un ēkas tehniskais stāvoklis. Lielākoties darījumi Rīgas centrā tiek noslēgti par dzīvokļiem, kuri atrodas otrajā vai trešajā stāvā, bet augstākus stāvus izvēlas ēkās, kurās ir lifts, kas vecajā centra apbūvē ir retums.

Pilsētas centrā remontētu divistabu dzīvokļu cenas 2018. gada pirmajos 7 mēnešos svārstījās no 1000 līdz pat 2300 EUR/kv.m. atkarībā no novietojuma rajonā un apdares līmeņa. Augstākās dzīvokļu cenas reģistrētas Klusajā centrā, kur vidējā kvadrātmetra cena bijusi ap 2000 – 2300 EUR/kv.m. Tuvajā centrā divu un trīs istabu dzīvokļu vidējā kvadrātmetra cena svārstījusies no 1400 līdz 1750 EUR/kv.m. Tālā centra dzīvokļu cenas bijušas zemākās starp centra rajoniem, ap 1000 – 1450 EUR par vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Rīgas centrs jauno projektu segmentā bijis starp aktīvākajiem pilsētā darījumu skaita ziņā, īpaši izceļot Skanstes ielas rajonu ar vairākām no jauna būvētām ēkām un Tuvo centru ar vairākiem veiksmīgiem rekonstrukcijas projektiem. Vidējā kvadrātmetra cena divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā vai renovētā ēkā Tuvajā centrā bija ap 1700 – 2400 EUR/kv.m. Klusā centra jauno un renovēto ēku dzīvokļu cenas 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos svārstījās no 2100 līdz pat 4000 EUR/kv.m., kas ir augstākā vidējā kvadrātmetra cena starp Rīgas rajoniem. Tālā centra vidējā kvadrātmetra cena jaunajā projektā vai renovētā ēkā svārstījās no 1400 līdz 2000 EUR/kv.m.

Rīgas centrs iegūs modernas lielpilsētas vaibstus

Kā jau Rīgas kodolā, arī nākotnes plāni attiecībā uz šo apkaimi ir lieli. Pilsētas centrā plānota Rīgas pils laukuma labiekārtošana, Centrāltirgus kvartāla revitalizācija, Skanstes rajona revitalizācija, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja, Rīgas konferenču un koncertu centra un jaunu biroju un mājokļu kompleksu celtniecība. Tāpat Skanstes rajonā plānots attīstīt jaunu darījumu un dzīvojamo kvartālu "New Hanza", kā arī šeit un Brasas apkaimē tiks pilnveidota sabiedriskā transporta infrastruktūra, proti, te drīzumā ierīkos jaunu tramvaja līniju. Savukārt Tuvajā centrā plānojas Vanšu, Gaisa un Brasas tilta atjaunošana un plaši apspriestā "Rail Baltica" sliežu būvniecība. "Rail Baltica" ietvaros tiks būvēts jauns tilts pār Daugavu, kā arī teju pilnībā pārveidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju – tā kļūs modernāka un laikmetīgāka.

Rakts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu portālu City24.lv