Nedēļa pasaulē: sagrieztais žurnālists, slaktiņš Krimā (2)

ASV un ES

Ceturtdien, 18. oktobrī, Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga oficiāli atvainojās norvēģu sievietēm, kuras Otrā pasaules kara laikā stājās attiecībās ar nacistiskās Vācijas karavīriem. Bieži vien tas notika arī piespiedu kārtā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Otrā pasaules kara sākumā Norvēģiju okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks, kurš ilgstoši šajā valstī tika bāzēts. Vēsturnieki uzskata, ka okupācijas laikā romantiskās un intīmās attiecībās ar Vācijas karavīriem stājās līdz pat 50000 Norvēģijas sieviešu. Iespējams, šis skaits bija tik liels arī Hitlera labās rokas – Heinriha Himlera iedrošinājuma dēļ, kurš uzskatīja, ka vāciešu bērnu radīšana ar norvēģu sievietēm nodrošinās dominējošas āriešu rases izveidošanu. Tiek uzskatīts, ka šādu attiecību rezultātā ir piedzimuši 10000 līdz 20000 bērnu. Tomēr pēc Otrā pasaules kara beigām un Vācijas sagrāves šīs sievietes krita nežēlastībā un tika iesauktas par «vācu meitenēm». Pret tām tika veiktas vairākas represijas, tostarp arī apsūdzības valsts nodevībā. Lai gan lielākā daļa sieviešu, kuras bija spiestas saskarties ar Norvēģijas nievājošo attieksmi, ir jau mirušas, tomēr premjeres solis būtu jāuztver kā ārkārtīgi būtisks. Tas parāda, ka valdība ir gatava runāt par ārkārtīgi “karstu kartupeli” valsts politikā un atzīt savas kļūdas (iespējams, reitingu pacelšanas nolūkos).
 

Krievija

Pirmdien, 15. oktobrī, Krievijas pareizticīgā baznīca paziņoja, ka sarauj saites ar Konstantinopoles patriarhātu saistībā ar tā pagājušās nedēļas lēmumu atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību. Lēmums nozīmē, ka abu baznīcu garīdznieki vairs nevarēs kalpot kopā, bet vienas baznīcas ticīgie vairs nevarēs saņemt otras baznīcas svēto vakarēdienu. Krievijas baznīcas sinode par bandītiskiem nodēvēja vairākus Konstantinopoles patriarhāta sinodes 11. oktobra lēmumus, arī par 90. gadu tā dēvētās ukraiņu šķelšanās līderu reabilitāciju, par baznīcas vēstniecības atvēršanu Kijevā, kā arī par 300 gadus veca rīkojuma darbības apturēšanu, ar kuru Kijevas metropolija tiek nodota Maskavai.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Jautājums par Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības atzīšanu ir kļuvis par politisku instrumentu pašreizējā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko rokās. Lai panāktu savu atkārtotu ievēlēšanu gaidāmajās vēlēšanās pavasarī, politiķis cenšas izmantot sabiedrībā valdošo naidu pret Krieviju. Baznīcas atšķelšanas panākšana ļauj Porošenko sevi pozicionēt kā izlēmīgam politiķim, kurš par spīti Krievijas militārajām uzvarām spēj panākt valsts iešanu prom no Maskavas ēnas. Nenoliedzami,  Konstantinopoles patriarhāta lēmums ir dadzis acīs Putinam, kura ārlietu ministrs jau ir paziņojis par Vašingtonas veiktu provokāciju.
 

Postpadomju telpa

Ceturtdien, 17. oktobrī, Kerčas arodskolā, Krievijas anektētajā Krimas pussalā norisinājās apšaude, kurā bojā gāja 15 studenti (6 no tiem bija nepilngadīgi) un 5 arodskolas darbinieki. Tiek uzskatīts, ka uzbrucējs bija arodskolas audzēknis Vladislavs Rosļakovs, kurš bija bruņots ar automātu un paštaisītu spridzekli, kas bija pildīts ar metāliskiem objektiem. Visticamāk, ka pēc slepkavību veikšanas Rosļakovs izdarījis pašnāvību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan nav pilnīgas skaidrības par uzbrucēja motīviem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau šo notikumu ir centies izmantot savas iekšpolitikas attaisnošanai. Viņš apšaudi ir nosaucis par globalizācijas rezultātu, kuras ietvaros jaunieši ar nenoturīgu psihi rada sev viltus varoņus. Jaunatnei netiek radīts vajadzīgs, interesants un veselīgs interneta saturs. Kā piemēru Putins min Amerikas Savienotās Valstis, kurās šādas apšaudes notiek regulāri. Visticamāk, viņš signalizē sabiedrībai, ka ir būtiski cenzēt arī mediju vidē notiekošo. Būtiski, ka ceturtdien, 18. oktobrī, Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka kibertelpai būtu jānonāk specdienestu kontrolē.
 

Tuvie Austrumi

Šonedēļ pagāja jau 14 dienas, kopš Saūda Arābijas konsulātā Stambulā iegāja žurnālists Džamals Hašogi un no turienes tā arī neiznāca. Starptautiskajai sabiedrībai vēl arvien nav skaidrības, kas īsti ar viņu notika, taču Turcijas veiktā izmeklēšana liek domāt, ka viņš tika zvērīgi spīdzināts (nogriežot pirkstus ar kaulu zāģi). Pēc tam viņa līķis tika sadalīts gabalos, ielikts miskastes maisā un aizvests uz tuvējo mežu vai laukiem. Visticamāk, Hašogi slepkavība tika pasūtīta un pasūtītājs bija Saūda Arābijas karaļnams, kurš ir ārkārtīgi jūtīgs pret jebkādu publisku kritiku. Hašogi savukārt bija viens no redzamākajiem valsts kroņprinča Muhameda bin Salmana kritiķiem (lai gan salīdzinoši mērens).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Hašogi nogalināšana ir uzskatāma par vienu no lielākajiem Saūda Arābijas ārpolitiskajiem fiasko pēdējā laikā. Ir tikušas saasinātas valsts attiecības ar lielāko starptautisko sabiedroto – Amerikas Savienotajām Valstīm, saūdu publiski reklamētais tēls par modernu 21. gadsimta valsti ir satriekts pīšļos, un investori ir sākuši izvērtēt vai tiešām vajadzētu šajā valstī veikt investīcijas. Tāpat ļoti iespējams, ka Saūda Arābijas karaļnama iekšienē ir radušās šaubas par kroņprinča vadības stilu un tiek izvirzīts spiediens viņu nomainīt. Atliek tikai turpināt sekot līdzi atklājumiem izmeklēšanas rezultātā, kuriem ir potenciāls radīt vienu no skaļākajiem notikumiem ārpolitikā šogad.
 

Āfrika

Ceturtdien, 18. oktobrī, kompānijas «Microsoft» dibinātājs Bils Geitss uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja sniegt lielāku palīdzību Āfrikas valstīm, jo nākotnes klimata izmaiņas visspilgtāk ietekmēs tieši tās. Geitss norādīja, ka 2025. gadā 90% no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem dzīvos šajā kontinentā (īpaši uz dienvidiem no Sahāras).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Geitsa runa būtu jāuztver kā vēl viens signāls aktīvi iesaistīties Āfrikas problēmu risināšanā, jo, ja nekas netiks darīts, tad ievērojamā sausuma dēļ ievērojami pieaugs migrācijas plūsmas uz ziemeļiem. Rezultātā Eiropas Savienības valstis pašreizējo situāciju bēgļu izmitināšanas jautājumā varēs atcerēties ar nostalģiju.