Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis galēji labējais Žairs Bolsonaru

Prezidenta vēlēšanas Brazīlijā

FOTO: AFP/AP/EPA/Reuters/Scanpix

Brazīlijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis galēji labējais kandidāts Žairs Bolsonaru. Pēc 99,9% balsu saskaitīšanas vēlēšanu komisija paziņojusi, ka Bolsonaru ieguvis 55,13% balsu, bet viņa sāncensis Sanpaulu eksmērs Fernandu Adads - 44,87% balsu.

Uzvaras runā, kuru Bolsonaru teica savās mājās, un kas tika translēta sociālajā tīklā "Facebook", viņš sacīja: "Mēs kopā mainīsim Brazīlijas likteni."

Esot prezidenta amatā, Bolsonaru solīja "ievērot Bībeli un konstitūciju".

"Mēs nevaram turpināt flirtēt ar sociālismu, komunismu, populismu un kreiso ekstrēmismu," uzsvēra jaunievēlētais Brazīlijas prezidents.

FOTO: AFP/AP/EPA/Reuters/Scanpix

Pie Bolsonaru mājām Riodežaneiro pulcējās tūkstošiem viņa atbalstītāju ar Brazīlijas karogiem.

1.janvārī Bolsonaru prezidenta amatā nomainīs Mišelu Temeru.

63 gadus vecais atvaļinātais armijas kapteinis Bolsonaru priekšvēlēšanu kampaņas laikā  solījis atvieglot ieroču kontroles likumus un samazināt noziedzību, bet kritiķi bažījas, ka Bolsonaru  uzvara vēlēšanās, gluži pretēji, veicinās vardarbību un sašūpos valsts demokrātijas pamatus.

Bolsonaru  popularitāti daļēji vairojusi sabiedrības neapmierinātība ar augsto noziedzības līmeni. 2017.gadā Brazīlijā vardarbīgā nāvē miruši vairāk nekā 63 000 cilvēku, kas ir par 2,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina nevalstiskās organizācijas "Sabiedriskās drošības forums" publiskotie dati.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 7.oktobrī Bolsonaru  izcīnīja 46% balsu, Adadu atstājot otrajā vietā ar 29%.

FOTO: AFP/AP/EPA/Reuters/Scanpix

Atbalsts   Bolsonaru  kopš 7.oktobra turpinājis augt, palielinot viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās.

Daudzus vēlētājus izšķirties par labu Bolsonaru  mudinājusi arī nepatika pret PT, kas iesaistīta pastāvīgos korupcijas skandālos.

Brazīlijas politikā gadiem ilgi dominējusi PT, kuras kandidāti uzvarējuši pēdējās četrās prezidenta vēlēšanās, un centriski labējā Brazīlijas Sociāldemokrātu partija (PSDB).

Spēcīga labējā spārna kustība Brazīlijā nav bijusi kopš militārā režīma beigām 1985.gadā, taču lielie korupcijas skandāli, kuros iejaukta PT un citas partijas, augošais noziedzības līmenis un ekonomiskā lejupslīde 2015. un 2016. gadā veicinājusi Bolsonaru  popularitāti.

Vienīgais kandidāts, kuram bija pa spēkam sakaut  Bolsonaru, ir bijušais valsts prezidents Luiss Inasiu da Silva, taču viņam tika liegts kandidēt vēlēšanās, jo viņš notiesāts par korupciju.

Tāpēc Lulas vietā par PT prezidenta amata kandidātu mēnesi pirms vēlēšanām kļuva Adads, kuram bijis maz laika kampaņas izvēršanai.

Bolsonaru, kurš ir Sociālliberālās partijas līderis un  bijis kongresmenis kopš 1991.gada, sevi pozicionē kā politisko autsaideru, kurš atbrīvos Brazīliju no noziedzības un korupcijas.

Viņš atzinīgi izteicies par militāro diktatūru, kas pārvaldīja Brazīliju no 1964. līdz 1985. gadam, un solījis ministru amatos iecelt armijas ģenerāļus.

Galēji labējo kandidātam tiek pārmesti arī aizskarošie izteikumi, kurus viņš veltījis sievietēm, melnādainajiem un homoseksuāļiem.

Sieviešu organizācijas ir sākušas sociālajos medijos kampaņu pret Bolsonaru un aicinājušas protestēt pret viņu.

FOTO: AFP/AP/EPA/Reuters/Scanpix

Taču vēlēšanu pirmajā kārtā savas balsis par Bolsonaru  atdeva arī sievietes un melnādainie, lai sodītu tradicionālās partijas, norāda Sanpaulu Federālās universitātes socioloģe Estere Solanu, piebilstot, ka vēlētāji grib lielāku drošību un mazāku korupciju.

Turklāt Bolsonaru nosacīti ir jauna seja lielajā politikā.

Bolsonaru  6.septembrī tika sadurts ar nazi, kas liedza viņam piedalīties priekšvēlēšanu pasākumos. Taču viņš savā kampaņā plaši izmantojis sociālos medijus, un varasiestādes izmeklē, vai uzņēmumi nav nelegāli finansējuši Adadam nelabvēlīgu viltus ziņu publiskošanu.

Bolsonaru  kritiķi bažījas, ka viņa uzvara vēlēšanās novedīs pie lielākas vardarbības un viņš varētu ieviest autoritāru režīmu, kas balstītos uz armijas spēku. Savukārt citi bažījas, ka viņš var izrādīties vājš un dezorientēts prezidents, kas arī nenāks par labu valstij.

Uz augšu