Ziemeļvalstu padome: Demokrātija ir jāveicina nevardarbīgā veidā

Ilustratīvs attēls

FOTO: Reuters/ScanPix

Demokrātija ir jāveicina nevardarbīgā veidā, otrdien preses konferencē pirms Ziemeļvalstu Padomes rudens samita uzsvēra Ziemeļvalstu padomes locekļi.

Ziemeļvalstu Padomes prezidents Mihaels Tečners atzīmēja, ka Ziemeļeiropas valstīs ir ļoti atvērtas sabiedrības un līdz ar to informācijas apmaiņa ir ļoti brīva, taču tāpēc ir jādomā par savu institūciju pasargāšanu laikā, kad citas valstis mēģina apdraudēt demokrātiju.

Vienlaikus Tečners norādīja, ka Ziemeļeiropas valstu kultūrā ir pieņemts uzklausīt pretējās puses viedokļus un argumentus, nevis vienkārši tos noraidīt. "Ir svarīgi, kādā tonī notiek diskusijas. Mēs Ziemeļvalstīs spējam uzklausīt viens otru," teica Ziemeļvalstu Padomes prezidents.

Arī Ziemeļvalstu padomes viceprezidents, Padomes sociāldemokrātu grupas pārstāvis Martins Kolbergs sacīja, ka citām valstīm neizdotos apdraudēt Ziemeļvalstu demokrātijas pamatus tā, kā tas nesenā pagātnē ir novērots daudz kur pasaulē.

Viņš arī piebilda, ka ir jāturpina strādāt, lai Ziemeļeiropas iedzīvotāji varētu brīvi pārvietoties pār valstu robežām.

Kā uzsvēra arī citi Ziemeļvalstu padomes deputāti, lai gan daudzās valstīs var novērot, ka politiskās debates kļūst arvien brutālākas, demokrātija ir jāveicina nevardarbīgā veidā, lai nezaudētu savu vēlētāju cieņu.

Deputāti arī rosināja turpināt darbu pie klimata problēmu novēršanas, tostarp okeānu piesārņojuma un Arktikas pasargāšanas no atsevišķu valstu militārajām interesēm.

Ziemeļvalstu Padome tika nodibināta 1952.gadā pēc Dānijas iniciatīvas kā sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu parlamentiem. Ziemeļvalstu sadarbībā ir iesaistīta Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Islande un autonomie apgabali - Grenlande, Fēru un Olandes salas.

Uz augšu