Likumā paredz iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

FOTO: Pixabay

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Tiesībsarga birojs gan uzskata, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nav pietiekami pamatota, turklāt ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš norādīja, ka viņš neredz tiesībsarga pozīcijas pamatojumu, tāpēc ministrs aicināja virzīties uz demokrātisku valsts iekārtu, kurā valsts nosaka ģenerālvienošanās robežas, bet uzņēmēji paši lemj, vai parakstīt šādas vienošanās. Ašeradens atzina, ka patlaban ģenerālvienošanās tiek ieviesta būvniecības nozarē, to apspriež viesmīlības nozare, bet interesi izrādījusi arī tirdzniecības nozare.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka ģenerālvienošanās rada ekonomisku ieguvumu. Kā piemēru LBAS vadītājs minēja būvniecības nozari, kur, pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas, mazāk kvalificētā darbaspēka minimālā alga sasniegs 780 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā. Baldzēns piebilda, ka šogad būvniecībā par 50% jeb 60 miljoniem eiro audzis darbaspēka nodokļos samaksātais apmērs.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība informēja aģentūru LETA, ka pieņemtais likumprojekts paver iespēju nodot publicēšanai būvniecības ģenerālvienošanos "Latvijas Vēstnesī", tādējādi nodrošinot tās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū.

"Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji," uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Vēl sešus mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt samazinātu minimālo algu 650 eiro apmērā. Taču jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību.

Vienlaikus būvniecības uzņēmumi joprojām ir aicināti parakstīt būvniecības ģenerālvienošanos. To vēl līdz decembra sākumam ir iespējams izdarīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības birojā Elizabetes ielā 85a/1, Berga Bazārā, Rīgā.

Līdz 1.novembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 299 būvniecības uzņēmumi ar 724 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Uz augšu