Vairāk vecvecāku nekā mazbērnu: globālā mērogā strauji sarūk auglības rādītāji

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Globālā līmenī ievērojami sarukuši auglības rādītāji, brīdina zinātnieki. Gandrīz pusē pasaules valstu nepiedzimst gana daudz bērnu, lai uzturētu iedzīvotāju skaitu esošajā līmenī, kas novedīs pie situācijas, ka šajās valstīs "vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu", raksta raidorganizācija BBC.

Akadēmiskajā žurnālā "Lancet" publicētajā pētījumā analizēti dati par visām pasaules valstīm no 1950. līdz 2017. gadam.

Visu valstu rādītājus kopā ņemot, 1950.gadā viena sieviete sava mūža laikā dzemdēja vidēji 4,7 bērnus. Pērn šis rādītājs bija divreiz mazāks - vien 2,4 bērni uz katru sievieti. 

Tomēr atšķirības starp valstīm ir ļoti lielas. Piemēram, Nigērā viena sieviete savā mūžā dzemdē vidēji 7,1 bērnus, savukārt Kiprā - tikai vienu.

Latvijā vidējais auglības rādītājs ir 1,6 - tāpat kā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Tieši tāds ir arī Austrumeiropas vidējais rādītājs.

Visaugstākie auglības rādītāji - vismaz 6 - ir Nigērā, Čadā, Somālijā, Mali un Afganistānā. Zemākie Kiprā un Taivānā, kur sieviete mūža laikā dzemdē vidēji tikai vienu bērnu, kā arī Dienvidkorejā, Andorā un Puertoriko, kur šis rādītājs ir 1,2.

Starp desmit vismazāk auglīgajām valstīm ierindojas arī Polija un Japāna ar rādītāju 1,3.

Auglības rādītājs atspoguļo vidējo bērnu skaitu, ko sieviete laiž pasaulē sava mūža laikā. Tas atšķiras no dzimstības rādītāja, kas parāda, cik daudz bērnu katru gadu piedzimst uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Ja auglības rādītājs ir mazāks par aptuveni 2,1, valsts iedzīvotāju skaits sāk sarukt. Valstīs, kurās ir augsta bērnu mirstība, pozitīvam auglības rādītājam jābūt augstākam. 1950.gadā pasaulē nebija nevienas valsts, kurā auglības rādītājs būtu zemāks par šo slieksni.

"Mēs esam sasnieguši robežšķirtni, kad pusē valstu auglības rādītāji ir zem atjaunošanās līmeņa. Ja nekas nemainīsies, tad šajās valstīs saruks iedzīvotāju skaits," skaidro Vašingtonas Universitātes profesors Kristofers Marijs, kurš vada augstskolas Veselības pētījumu un novērtējuma institūtu. "Tas ir pārsteigums pat tādiem cilvēkiem kā man. Doma, ka tas attiecas uz pusi no visām pasaules valstīm, cilvēkiem būs liels pārsteigums."

Zemāki auglības rādītāji visbiežāk vērojami ekonomiski attīstītākajās valstīs - lielākajā daļā Eiropas, kā arī ASV, Austrālijā un Dienvidkorejā. Taču tas nenozīmē, ka obligāti vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās - to nosaka gan dzimstības un mirstības rādītāji, gan arī migrācija.

Jo vairāk valstu sasniegs augstāku ekonomisko attīstību, jo zemāki tur būs auglības rādītāji, uzskata eksperti.

Kāpēc auglības rādītāji samazinās?

Galvenie faktori, kas noved pie zemākiem auglības rādītājiem, ir sociāli, nevis saistīti ar veselību. 

Izceļami trīs galvenie faktori: zemāka bērnu mirstība, lielāka kontracepcijas līdzekļu pieejamība, kā arī fakts, ka arvien vairāk sieviešu iegūst izglītību un strādā.

Auglības rādītāju krišanās parasti norāda uz ekonomisko un sociālo apstākļu uzlabošanos.

Kas gaidāms nākotnē?

"Demogrāfija ietekmē ikvienu mūsu dzīves aspektu," norāda Oksfordas Sabiedrības novecošanās institūta direktors Džordžs Līsons. "Paskatieties laukā pa logu, kādus cilvēkus redzat uz ielas, kādas mājas, kādu satiksmi, kādu patēriņu - to visu virza demogrāfija. Mūsu plānus ietekmē ne vien iedzīvotāju skaits, bet arī vecuma struktūra. Tā mainās tik fundamentālā veidā, ka neesam vēl to aptvēruši."

Viņš uzskata, ka nākotnē pārmaiņas skars darba vietas. Varētu nākties pārdomāt ideju par došanos pensijā 68 gadu vecumā, kas ir augstākais pensionēšanās vecums Lielbritānijā.

Akadēmiskajā žurnālā "Lancet" pētījumā secināts, ka valstīm ar zemākajiem auglības rādītājiem nāksies lemt par migrācijas pastiprināšanu vai arī ieviest mehānismus, kas mudinās sievietes dzemdēt vairāk bērnu.

"Turpinoties līdzšinējām tendencēm, nākotnē būs ļoti maz bērnu un daudz cilvēku virs 65 gadu vecuma," uzsver pētījuma autors Marijs. "Padomājiet par milzīgajām sociālajām un ekonomiskajām sekām, kādas radīs sabiedrība, kurā vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu. Domāju, ka Japāna to ļoti labi saprot, bet diez vai šī atklāsme ir piemeklējusi pārāk daudzas Rietumu valstis, jo zemie auglības rādītāji tiek kompensēti ar migrāciju. Taču globālā līmenī migrācija nav risinājums."

Neliels cerību stars tomēr ir - lai gan valstīm tas būs liels izaicinājums, tā rezultātā varētu samazināties cilvēku radītais negatīvais iespaids uz vidi.

Uz augšu