/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/20/11588300t1h51aa.jpg)
Jaunā pētījumā izvirzīta hipotēze, ka skumjas un melanholija ir saistītas ar paaugstinātu savstarpēju “komunikāciju” starp divām atsevišķām smadzeņu daļām.
Lūk, kā smadzenēs izskatās skumjas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell”, pētnieku grupa novēroja signālus, ko dažādi smadzeņu reģioni sūta cits citam. Noskaidrojās: kad persona jūtas skumji, palielinās signālu “komunikācija” starp divu specifisku smadzeņu reģionu šūnām, kas atbild par atmiņu un emocijām.
Tiesa, pētnieki atzīst, ka nav īsti skaidrs, vai šo signālu apmaiņas pieaugumu skumjas izraisa vai arī ir to rezultāts. Lai nu kā, pētniekiem pirmo reizi izdevās novērot, kurā smadzeņu reģionā skumjas slēpjas.
/nginx/o/2018/11/20/11588303t1hd0e2.jpg)
Ir pavisam skaidrs, ka melanholijai un skumjām smadzenēs ir fiziska manifestācija.
“Daudziem pacientiem būtu svarīgi zināt, ka mirklī, kad viņi jūtas emocionāli slikti, šīs emocijas ir izmērāmas un fiziski norisinās viņu smadzenēs. Dažiem šī apziņa var palīdzēt tikt vaļā no pagātnes traumu izraisītas depresijas,” komentēja viens no pētījuma autoriem Vikāss Sohals (Vikaas Sohal).
Pētījums tika veikts, izmantojot intrakraniālo elektroencefalogrāfiju (EEG). Tās laikā pētījuma dalībnieka galvaskausā – smadzenēs un uz tām - tika implantēti elektrodi. Šie elektrodi ierakstīja smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti jeb “komunikāciju” savā starpā.
/nginx/o/2018/11/20/11588304t1h3ec3.jpg)
Iepriekšējos pētījumos smadzeņu aktivitāte dažādu emociju laikā tika novērota ar funkcionālās magnētiskās rezonanses palīdzību (fMRI). Tās laikā tiek novērotas asinsspiediena izmaiņas dažādos smadzeņu reģionos. Tiesa, šī metode nav precīza un ar to nevar izmērīt smadzeņu aktivitāti, kas norisinās ātri un īsā laika posmā.
Pētījuma praktiskajā daļā tika novērota 21 epilepsijas slimnieka smadzeņu aktivitāte, lai sākumā noskaidrotu, kuros smadzeņu reģionos norisinās lielāka aktivitāte lēkmju laikā. Pētnieki ierakstīja šo cilvēku smadzeņu aktivitāti septiņu līdz desmit dienu laikā. Tajā pašā laikā tika novērots arī katra pacienta garastāvoklis.
Atklājās, ka 13 no 21 pacienta slikts garastāvoklis bija saistīts ar “komunikācijas” pieaugumu starp amigdalu (apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs) un hipokampu, kas atbild par atmiņu. Jau sen zināms, ka abi šie reģioni ir saistīti ar cilvēka garastāvokli, depresiju un melanholiju.
Šis atklājums varētu būt ļoti noderīgs jaunu medikamentu radīšanā, kas palīdzētu izveseļoties depresijas slimniekiem.