Trīs gadu laikā miruši divi GRU vadītāji. Sagadīšanās? (22)

Korobovs dzimis 1956.gadā. 1977.gadā viņš pabeidza Stavropoles augstāko militārās aviācijas skolu, vēlāk arī padomju armijas Militāro akadēmiju un Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba militāro akadēmiju. 

1985.gadā Korobovs sāka strādāt militārajā izlūkdienestā, un kopš tā laika pakāpeniski kāpa pa karjeras kāpnēm - sākotnēji viņš bija ierindas militārais izlūks, bet vēlāk sāka vadīt GRU galveno departamentu - Stratēģiskās izlūkošanas pārvaldi, kas nodarbojas ar visu ārvalstīs bāzēto izlūkdienesta darbinieku rezidentūru vadīšanu un koordinēšanu. 

Korobova kļūšana par GRU vadītāju bija loģisks dienestā pastāvošās tradīcijas turpinājums - virkne iepriekšējo GRU priekšnieku iepriekš vadījuši rezidentūru pārvaldi. 

GRU ir viens no trim Krievijas izlūkdienestiem. Pārējie ir Federālais drošības dienests (FSB) un Ārējās izlūkošanas dienests (SVR). 

Gandrīz trīs gadus, ko Korobovs pavadīja GRU vadītāja amatā, viņš mediju uzmanības lokā visbiežāk nonāca saistībā ar ASV Krievijai noteiktajām sankcijām. 

2016.gada beigās ASV pakļāva sankcijām gan Korobovu, gan vairākus viņa vietniekus saistībā ar apsūdzībām centienos ietekmēt 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas. ASV uzskatīja, ka kiberuzbrukumus ar mērķi iejaukties vēlēšanās koordinēja tieši GRU. 

Retajās publiskajās uzstāšanās reizēs GRU vadītāja amatā Korobovs galvenokārt runāja par jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu. 

Viņš runājis gan par džihādistu grupējuma “Islāma valsts” izmantoto taktiku Sīrijā, gan nav kautrējies apsūdzēt ASV par tās nepietiekamajiem centieniem ekstrēmisma apkarošanā Afganistānā. 

Tajā pašā laikā par pēdējā laika skaļāko skandālu, kurā ierauts GRU, Korobovs vispār nekādus komentārus nav sniedzis. 

Šis skandāls ir bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas indēšana Lielbritānijā šā gada martā. 

Lielbritānijas varas iestādes šī nozieguma veikšanā apsūdzēja Krievijas pilsoņus Ruslanu Boširovu un Aleksandru Petrovu, kuri, kā vēlāk atklājās, patiesībā ir GRU virsnieki Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, kuriem ir piešķirts Krievijas augstākais apbalvojums – Krievijas varoņa nosaukums. 

Palicis slikti pēc tikšanās ar Putinu 

Krievijas žurnālists Sergejs Kaņevs vienā no savām publikācijām paziņoja, ka šā gada septembrī Korobovs esot izsaukts “uz paklāja” pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Kā liecina žurnālista rīcībā esošā informācija, Korobovam pēc šīs tikšanās esot kļuvis slikti ar veselību. Kaņevs arī prognozēja, ka neesot izslēgts, ka Korobovs vēl līdz šā gada beigām tikšot atstādināts no amata. 

22.novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Korobovs miris dienu iepriekš - pēc ilgstošas un smagas slimības. Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Korobova darbs GRU vadītāja amatā iepriekš novērtēts ar Krievijas varoņa nosaukuma piešķiršanu. 

Pēc Korobova nāves par GRU vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts 58 gadus vecais Igors Kostjukovs - viņš iepriekš bija viens no vadītājiem Krievijas militārajai operācijai Sīrijā. Kā liecina Krievijas medija RBK rīcībā esošā informācija, Kostjukovs, visticamāk, arī oficiāli tiks apstiprināts GRU vadītāja amatā. 

Arī iepriekšējais GRU vadītājs nomira 

Ģenerālpulkvedis Igors Serguns, kurš GRU vadīja četrus gadus, nomira 2016.gada janvārī. 

Saskaņā ar oficiālo versiju, Serguns nomira FSB atpūtas namā Maskavas apgabalā 2016.gada 3.janvārī no pēkšņas sirdslēkmes. Savukārt ASV pētnieciski analītiskā organizācija “Stratfor” vēstīja, ka Serguns miris citā dienā un nevis Krievijā, bet gan Libānā. 

Ko Serguns darījis Libānā, tas nav zināms. 

Kremlis gan “Stratfor” publiskoto informāciju noraidīja kā patiesībai neatbilstošu. 

Tikmēr Libānas laikraksts “Al-Akhbar” 2016.gada martā vēstīja, ka Serguns esot gājis bojā Beirutā “sarežģītas slepenas operācijas” laikā. Šajā operācijā esot bijuši iesaistīti vairāki Tuvo Austrumu specdienesti.  

Krievijas izlūkdienestu darbinieki iet bojā visai mīklainos apstākļos 

Augsta ranga Krievijas izlūkdienestu darbinieki salīdzinoši bieži iet bojā visai mīklainos apstākļos. 

Piemēram, 1992.gadā GRU vadītāja vietnieks gāja bojā autokatastrofā, bet 1993.gadā autoavārijā dzīvību zaudēja Krievijas Klusā okeāna flotes militārās pretizlūkošanas vadītājs. 

1996.gadā augstu GRU amatpersonu nāvējoši notrieca automašīna, bet 1997.gadā no sava dzīvokļa loga izlēca un nositās GRU ģenerālmajors. 

1999.gadā autoavārijā gāja bojā GRU vadītāja vietnieks. 

2009.gadā GRU vadītāja vietnieks Jurijs Ivanovs devās komandējumā uz Sīriju. Vēlāk viņu atrada mirušu jūras piekrastē Turcijā. 

Tikmēr bijušais izlūkdienesta SVR Amerikas rezidentūras vadītājs  Sergejs Tretjakovs, kurš pārbēga uz ASV, nomira 2012.gadā pēc tam, kad bija aizrijies ar ēdienu.