ANO: lai ierobežotu globālo sasilšanu, pūliņi ir jātrīskāršo

Milzīga piepūšama zemeslode virzās pa Džakartas ielām Indonēzijā. Tā ir vides aizsardzības aktīvistu kampaņa par tiesībām uz tīru gaisu

FOTO: EPA/AFI

Valstīm nepieciešams trīskāršot pūliņus, ja tās vēlas iegrožot globālo sasilšanu līdz diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, teikts otrdien publiskotajā ANO ziņojumā.

Divi grādi pēc Celsija ir mērķis, kas tika nosprausts ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē 2015.gada decembrī.

ANO Vides programmas (UNEP) ziņojumā norādīts, ka valstu pašreizējie centieni šī mērķa sasniegšanai patiesībā novedīs pie tā, ka Zeme līdz 2100.gadam sasils par trim grādiem pēc Celsija un sasilšana turpināsies.

Globālā siltumnīcefekta gāzu emisija 2017.gadā atkal pieauga pēc trīs gadu stabilitātes un nekas neliecina, ka situācija uzlabosies, brīdināts UNEP ikgadējā ziņojumā, kurā atspoguļota plaisa starp saistībām, ko valstis uzņēmušās globālās sasilšanas ierobežošanai, un pasākumiem, kas nepieciešami nosprausto mērķu īstenošanai.

2017.gadā globālā siltumnīcefekta gāzu emisija bija ekvivalenta 53,5 miljardiem tonnu oglekļa dioksīda, kas ir par 0,7 miljardiem tonnu vairāk nekā 2016.gadā.

Siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par 25%, lai nostādītu Zemi uz takas, kas ved pretī globālās sasilšanas ierobežošanai līdz diviem grādiem pēc Celsija, norādīts UNEP ziņojumā.

Savukārt ambiciozākā mērķa sasniegšanai, proti, globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par 50%, secināts ziņojumā. Eksperti pagājušajā mēnesī norādīja, ka šī mērķa sasniegšana palīdzētu novērst ilgtermiņa un neatgriezeniskas izmaiņas.

Taču ANO brīdināja, ka plaša mēroga, drastiska rīcība, kāda ir nepieciešama, vēl nav novērojama. Bet ziņojumā ir konstatētas dažas pozitīvas zīmes no vietējo valdību un nevalstisko spēlētāju puses, un norādīts, ka, tās izvēršot, ietekme var būt vērā ņemama.

Uz augšu