Atklāta bite, kurai ir divi tēvi, bet nav mātes

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Biology Letters”, rakstīts, ka medus bites ir tā saucamie haplodiploīdi, proti, mātītes rodas no apaugļotas oliņas, bet tēviņi no neapaugļotas oliņas.

Tomēr ļoti retos gadījumos aktivizējas cita sistēma - “dzimuma mozaīka”. Tajā bites attīstās no vairākām dažādas izcelsmes un dažāda dzimuma šūnām.

Sidnejas Universitātes pētniece Sāra Eimidora izpētīja pēdējās minētās sistēmas bites, lai labāk saprastu medus bišu vairošanās fleksibilitāti. Lai arī zinātnieki zina, ka šīs bites rodas ģenētiskas mutācijas rezultātā, tomēr, kāpēc tā notiek, vēl nav skaidrs.

Zīdītājiem, kad spermatozoīds iekļūst olšūnā un apaugļo to, notiek ķīmiska reakcija, lai novērstu citu spermatozoīdu iekļūšanu olšūnā. Savukārt bitēm olšūnā var iekļūt vairāk nekā viena sēkla. Tas ir fenomens, ko dēvē par polispermiju.

“Dzimumu mozaīkas” bitēm notiek tieši šāds process – olšūnā iekļūst vairāk nekā viens spermatozoīds, no kā vēlāk rodas embrijs, izdevumam “Newsweek” atklāja Eimidora.

Pētnieku komanda izpētīja 11 vienas kolonijas medus bites, kas radušās šādā veidā. No katras bites tika savākti audu paraugi, no kuriem vēlāk tika ekstrahēts un izanalizēts DNS.

Lielākajai daļai bišu bija trīs vai četru vecāku izcelsme – līdz diviem vai trīs tēviem un vienai mātei, tomēr atklājās arī kāds ļoti interesants izņēmuma gadījums: vienai bitei bija divi tēvi un nebija mātes. Zinātnieki pieļauj, ka šī bite radusies pēc divu spermatozoīdu saplūšanas.

“Šis ir pirmais šāda fenomena piemērs vēsturē, kad bitei ir divi tēvi, bet neviena māte,” komentēja Eimidora.

Šis atklājums sniedz dziļāku ieskatu tajā, cik fleksibla ir medus bišu reproducēšanās. Šī fleksibilitāte ir atrodama arī starp citiem kukaiņiem, piemēram, skudrām un lapsenēm.