Rasnačs nākotnē vēlētos redzēt maksātnespējas procesus, kas vairāk koncentrējas uz otrās iespējas došanu uzņēmējiem (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzintars Rasnačs
Dzintars Rasnačs Foto: Paula Čurkste/LETA

Nākotnē būtu nepieciešams attīstīt maksātnespējas jomu tā, lai maksātnespējas process vairāk koncentrētos uz otrās iespējas došanu uzņēmējiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš drīzumā līdz ar valdību maiņu amatu zaudēs.

Politiķis norādīja, ka tieši tas varētu būt galvenais politiskais un citādi tiesiskais uzdevums nākamajai vai nākamajām valdībām. Ministrs arī skaidroja, ka uzlabojumi būtu nepieciešami tiesiskās aizsardzības procesā. Viņš piebilda, ka tikai gadu darbojas process, kas dod iespēju tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzībā iesaistīt daudz plašāku pretendentu loku, ne tikai administratorus.

Komentējot iespējamās reformas, kuras dotu lielāku kreditoru izvēles iespēju maksātnespējas procesos, Rasnačs norādīja, ka tas rada zināmu risku mazo kreditoru tiesību aizsardzībā. Ministrs gan sacīja, ka no šī riska ir iespējams izvairīties, ja šādu reformu veiksmīgi īsteno un tā persona, kuru izvēlās kreditors, no brīža, kad tiesa viņu apstiprina par administratoru, iegūst amatpersonas statusu uz darbības laiku. Rasnača ieskatā, ar šādiem soļiem risks tiktu samazināts līdz minimumam.

Savukārt komentējot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) darbību, ministrs skaidroja, ka viņa ieskatā, profesija par 80% ir attīrījusies no paaugstināta riska darbiniekiem.

Jau vēstīts, ka līdz šī gada septembra beigām MKD bija izbeidzis 48 maksātnespējas administratoru amata sertifikātus, preses konferencē pavēstīja MKD Juridiskā departamenta direktore Alla Ličkovska.

Ličkovska skaidroja, ka 20 gadījumos sertifikāta darbība izbeigta, jo administratori izvēlējušies nekārtot administratora kvalifikācijas eksāmenu, savukārt 13 gadījumos administratori nenokārtoja šo eksāmenu. Desmit gadījumos sertifikāta darbība izbeigta pēc pašu administratoru vēlēšanās. Bijuši arī individuāli gadījumi, kad sertifikāta darbība izbeigta saistībā ar administratora neatbilstību nevainojamajai reputācijai, nenomaksātu disciplinārsodu, faktu, ka administrators ticis notiesāts par tīšu likumpārkāpumu, kā arī situāciju, kad tiesa divas reizes atcēlusi administratoru par normatīvo aktu pārkāpumiem. Vēl vienam administratoram sertifikāta darbība izbeigta saistība ar viņa nāvi.

Ličkovska norādīja, ka 2018.gadā notikušas ap 50 pārbaudes administratoru prakses vietās, no kurām desmit gadījumos saņemti pozitīvi novērtējumi, savukārt 35 gadījumos konstatēti iebildumi, bet sešos gadījumos saņemts negatīvs atzinums. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar to, ka administrators nav spējis pierādīt faktisko izmaksu pamatotību, kā arī ar to, ka administratora vietā faktiski darbojas cita persona.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu