/nginx/o/2018/10/16/11503126t1h2f9e.jpg)
Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, problēmas ar valdības veidošanu bija paredzamas, saka politologs Filips Rajevskis. Vienošanās par topošo valdību varētu ieilgt arī pēc 10. decembra – termiņa, ko noteicis valsts prezidents. Politiķu uzvedību ietekmē arī tas, ka kaut kur vējo ideja par ārkārtas vēlēšanām.
Ieilgušo valdības veidošanas procesu viņš saista ar jaunievēlēto spēku pārmērīgo uzvaras sajūtu, lai gan patiesībā “neuzvarēja neviens”. “Pat lielākie spēlētāji, ja salīdzina ar iepriekšējām vēlēšanām, sasniedza mazas koalīcijas partneru lielumu.”
Valdības veidošana turpināsies, kamēr politiskie spēki “samērosies” un panāks kompromisu.
“Politisko spēku uzvedību ietekmē arī tas, ka kaut kur gaisā vējo ārkārtas vēlēšanu iespējamība,” saka politologs.
Jautāts, kā vērtējams prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums uzticēt valdības veidošanu cilvēkam, kuram pielaide valsts noslēpumam var netikt piešķirta, Rajevskis saka, ka, no vienas puses, prezidenta atbildība, nosaucot premjeru, ir garantēt viņa rīcībspēju, no otras, drošības dienesti nevar noteikt politisko dienaskārtību.
Medijos jau izskanējusi informācija, ka Vējoņa šobrīd izvirzītais ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) visdrīzāk netiks pie pielaides valsts noslēpumam. Šādu informāciju atklājis deputāts Artis Pabriks (AP). Satversmes aizsardzības birojs paziņojis, ka skaidrība par iespēju politiķim saņemt šo pielaidi varētu parādīties vien pusgada laikā.
Pēc politologa domām, pielaide valsts noslēpumam nav galvenais faktors, kāpēc Gobzemam neizdodas izveidot valdību; būtiskāka loma ir politiķu ambīcijām.
Iespējams, ka vienošanās par topošo valdību netiks panākta līdz 10.decembrim – datumam, ko noteicis Vējonis, un prezidents premjera kandidātam dos vēl mazliet laika.
Politologs situāciju kopumā nevērtē kā dramatisku – ja tuvākajā laikā valdību neizdosies izveidot, atbildība par pagaidu budžeta pieņemšanu būs jāuzņemas parlamentam. “Neesam krīzes priekšvakarā kā 2009. gadā – situācija ir pietiekami stabila, lai turpinātu funkcionēt.”
Turklāt uz Eiropas politiskās skatuves Latvija izskatās pietiekami stabili – ar nešaubīgu ārpolitikas kursu un eiroatlantisko orientāciju.
“Eiropas radarā mēs neizskatāmies bīstami.”
Jau ziņots, ka pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, nav skaidrs.
Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā "KPV LV", AP, Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, ZZS, kā arī JV. Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".
Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.
Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi deputāti.
