/nginx/o/2018/10/27/11529931t1ha486.jpg)
Paliekot spēkā visu partiju novilktajām "sarkanajām līnijām", patlaban reālākais valdības sastāvs ir bez "Saskaņas", "Attīstībai/Par!" (AP) un arī bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), aģentūrai LETA norādīja politologs Juris Rozenvalds.
Politologs: šobrīd reālākais valdības modelis ir bez "Saskaņas", AP un ZZS (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka, spriežot pēc "KPV LV" premjera amata kandidāta Alda Gobzema paziņojuma par lēmumu pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar AP, kā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iepriekš pausto kategorisko nostāju nesadarboties ar ZZS, vienīgais reālais valdības sastāvs šobrīd varētu būt tāds, kurā ir pārstāvēta "KPV LV", JKP, apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Jaunā vienotība" (JV). Tādējādi šīm partijām Saeimā būtu 53 balsis.
Šādā situācijā, pēc politologa domām, pieaug JKP balss svars, jo šo partiju var vērtēt kā "atslēgu" jebkurai valdībai. Lai varētu runāt par stabilāku valdību, vismaz kādai no partijām vajadzētu "pārkāpt sarkano" līniju, norādīja Rozenvalds.
Vienlaikus arī šādā četru partiju valdības sastāvā izvirzās virkne dažādu principiālu jautājumu, tostarp to sagaidītu nopietnas pārbaudes, piemēram, nav skaidrs, kā tiktu risināta attieksme par ANO migrācijas paktu, kur VL-TB/LNNK ir negatīvi noskaņota, savukārt Edgars Rinkēvičs (JV), kam saskaņā ar Gobzema piedāvāto ministru posteņu sadalījumu pienāktos ārlietu ministra amats, ir atbalstošs, skaidroja politologs.
Komentējot Gobzema ministru posteņa piedāvājumu, eksperts vērsa uzmanību, ka personāliju jautājums šobrīd novirzās otrajā plānā, jo galvenais jautājums ir, no kādiem politiskajiem spēkiem tiks izveidota valdība. Viņš arī uzsvēra, ka Gobzema posteņu piedāvājuma prezentēšana, atkārtojot vēsturi, proti, arī Jānis Bordāns (JKP) iepriekš steigšus piedāvāja partijām potenciālo ministru portfeļu sadalījumu, atstājot saturiskos uzstādījumus otrajā plānā.
Jau vēstīts, ka Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
Sev "KPV LV" vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.
JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.
VL-TB/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.
ZZS un JV tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.
"KPV LV" vēlas, lai tiktu nomainīta arī Saeimas Budžeta komisijas vadība, šo amatu atņemot AP pārstāvim Mārtiņam Bondaram un uzticot to "KPV LV" deputātam Atim Zakatistovam.
AP pārstāvi "KPV LV" vēlas izslēgt arī no Saeimas prezidija - Gobzema piedāvājums paredzētu izmaiņas Prezidijā, no tā izslēdzot AP pārstāvi Mariju Golubevu un ieceļot par Saeimas priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu (KPV LV). Inese Lībiņa-Egnere (JV) attiecīgi mainītu savu pozīciju un kļūtu par Saeimas sekretāra biedru.