Nedēļa pasaulē: radiācijas holokausts? Buša nāve

ASV

30. novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs mūžībā aizgāja bijušais ASV prezidents Džordžs Herberts Volkers Bušs (tautā saukts arī par Džordžu Bušu vecāko), kurš amatā atradās no 1989. līdz 1993. gadam. No 3. līdz 5. decembrim viņa zārks tika novietots Vašingtonas Kapitolija rotondā, kur no viņa atvadījās politiķi un vienkāršā tauta. Trešdien Vašingtonas Nacionālajā katedrālē norisinājās bēru dievkalpojums. Buša mirstīgās atliekas ir paredzēts guldīt Sv. Mārtiņa episkopāļu baznīcā, kur tās atradīsies ģimenes kapavietā, līdzās viņa aprīlī mirušajai sievai Barbarai.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Džordžs Bušs vecākais vadīja Amerikas Savienotās Valstis ārkārtīgi nozīmīgā pasaules vēstures posmā – laikā, kad sabruka PSRS (ar visām no tā izrietošajām globālajām sekām) un beidzās Aukstais karš. Savas prezidentūras laikā Bušs saskārās ar situāciju, kuras ietvaros pirmo reizi ASV pastāvēšanas vēsturē valstij nebija nopietna starptautiska pretinieka un bija jādomā, kā veidot jauno Vašingtonas ārpolitiku. Viņa laikā postpadomju telpā notika milzums krīžu un satricinājumu (piemēram, karš Piedņestrā, karš starp Armēniju un Azerbaidžānu, Gruzijas pilsoņu karš, tāpat arī trīs Baltijas valstu neatkarības pasludināšana un Berlīnes mūra krišana). Bušs un viņa laikā pieņemtie lēmumi ir atstājuši jūtamu nospiedumu uz mūsdienu pasauli.

ES

Šonedēļ norisinājās attīstība arī «dzelteno vestu» protestos Francijā. 4. decembrī Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņoja par gatavību atlikt 1. janvārī plānoto degvielas nodokļa celšanu (vienlaikus iesaldējot arī dabasgāzes un elektrības cenas) vismaz uz sešiem mēnešiem. Minētā lēmuma dēļ Francijā jau kopš pagājušā mēneša norisinās protesti. Francijas prezidents Emanuels Makrons gan ir uzsvēris, ka degvielas cenu pieaugums ir nepieciešams «zaļāka dzīvesveida» veicināšanai, kas piesaistītu arī ārējos investorus. Cilvēki gan uzsver, ka minētais dzīvesveids būtu vairāk lielo uzņēmēju, nevis vienkāršās tautas interesēs un, neskatoties uz pieņemto lēmumu, ir solījuši protestus turpināt.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Par spīti viņa uzvarai vēlēšanās, Francijas prezidents Emanuēls Makrons ir kļuvis par ārkārtīgi nepopulāru politiķi. Vēl septembrī Le Journal du Dimanche veiktajā aptaujā tikai 29% respondentu paziņoja, ka ir apmierināti ar pašreizējās valdības darbu. Nenoliedzami, sabiedrības pretestība degvielas cenu palielinājumam Makrona popularitāti iedragās vēl vairāk, un nevar izslēgt, ka viņam neizdosies tikt atkārtoti ievēlētam. Tas savukārt atkal radītu jautājumus par Eiropas Savienības nākotni, jo šoreiz patiesi pie Francijas stūres varētu nonākt kāds Marinai Lepēnai līdzīgs politisks spēks.

Krievija

Otrdien, 4. novembrī, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka 60 dienu laikā ASV aizies no Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolraķešu līguma ar Krieviju. ASV šādu soli skaidro ar to, ka Krievija izvieto Kaļiņingradā raķetes, kuras spēj sasniegt tālāku rādiusu par līgumā noteiktajiem 500 kilometru griestiem. Maskava šāda tipa raķetes arī ražo. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau ir paziņojis, ka organizācijai būtu jāgatavojas scenārijam, kurā šāds līgums vairs nepastāv. ASV paziņojumu ar zināmām bažām ir uzņēmusi Krievija, kas pavēstījusi: ja amerikāņi no minētā līguma tiešām izstāsies, tad tā ir gatava sākt ražot dokumentā norādītās aizliegtās raķetes. Tāpat Maskava ir norādījusi, ka vērsīsies pret jebkuru ES valsti, kura šāda tipa raķetes ir gatava izvietot savā teritorijā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan, no vienas puses, neviena starptautiska vienošanās nevar pastāvēt, ja kāda no pusēm to neievēro, ASV aiziešana nenoliedzami būtu bēdīga diena bruņojuma kontrolei visā pasaulē. Ja nepastāv šādu ieroču regulēšanas ietvars, tad pastāv liels risks, ka var notikt pārrēķināšanās. Savukārt šāda pārrēķināšanās var izraisīt arī kodolkaru. Atliek tikai cerēt, ka abām pusēm pietiks saprāta, lai nenovestu šo jautājumu līdz tālākai eskalācijai.

Tuvie Austrumi

6. novembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā sākās kārtējais Jemenas konflikta miera sarunu raunds. Tajā tiek diskutēts par iespējām īstenot uzticības veicināšanas pasākumus, uz kuriem varētu būvēt tālākās sarunas par pamiera noslēgšanu. Pašreizējā dialoga fokusā ir jautājumi par Hodeidas ostas (lielākā visā valstī) nodošanu ANO kontrolē un Sānas (galvaspilsētas) lidostas atvēršanu. Sarunas tiek veiktas starp diviem konflikta galvenajiem dalībniekiem – starptautiski atzīto un Saūda Arābijas, kā arī Līča valstu atbalstīto valdību un Irānas atbalstītajiem huti nemierniekiem. Jau pašlaik ir panākta vienošanās par cietumnieku apmaiņu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Fakts, ka šādas sarunas vispār notiek, jau ir uzskatāms par ievērojamu ANO īpašā sūtņa Jemenā Mārtina Grifita sasniegumu. Starp konfliktā iesaistītajām pusēm valda katastrofāls deficīta trūkums. Miera sarunas notiek laikā, kad ANO ir atkal aktualizējusi Jemenas smagos apstākļus. Organizācija lēš, ka valstij jau atkal draud milzīgs bads un citas vērā ņemamas problēmas. Tāpēc ir nepieciešams ar steigu piegādāt humāno palīdzību.

Latīņamerika

Pagājušajā nedēļas nogalē, no 30. novembra līdz 1. decembrim Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā norisinājās G20 valstu samits, kura ietvaros tikās 20 pasaules ekonomiski spēcīgākie (valstu) spēlētāji.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētais forums ir uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem visā pasaulē, jo tajā tiek pārrunāti jautājumi, kuri skar globālo ekonomisko attīstību (ietekmē katru no mums). Šajā gadā valstis vienojās, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija vairs pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas un tai ir nepieciešamas reformas, kā arī ir nepieciešams risināt starp ASV un Ķīnu notiekošo tirdzniecības karu. Zīmīgi, ka samita ietvaros starp abām pusēm tika pasludināts 90 dienu pamiers. Tāpat ir interesanti, ka minētais pasākums norisinājās ārkārtīgi jūtīgu starptautisku notikumu ēnā – Krievijas agresijas Kerčas šaurumā un žurnālista Džamala Hašogi slepkavības. Tomēr valstis par šīm tēmām centās nerunāt. Tiesa gan, Vladimirs Putins izpelnījās pārējo valstu nosodījumu.