Apsveikumi simtgadē, Vējonis-Borats un finanšu skandāli: kā Latvijas vārds šogad izskanējis pasaulē (7)

Latviju simtgadē sveic no visām pasaules malām

Viens no šā gada svarīgākajiem notikumiem visās Baltijas valstīs bija simtgades svinības, līdz ar ko 2018.gads pagāja patriotisma un dzimtenes mīlestības zīmē. Latvija saņēma vairākus īpašus sveicienus: Niagāras ūdenskritums tika izgaismots sarkanbaltsarkanos toņos, savukārt Briseles "čurājošais puisītis" uz dažām stundām tika ieģērbts Alsungas tautastērpā.

Par godu @LatvijaiSimts , Beļģijas galvaspilsētas Briseles slavenais čurājošais puisītis ieģērbts Alsungas tautastērpā.
Vairāk - https://t.co/OzpPw2CSTL

Video: @InaStrazdina #LV100 pic.twitter.com/UmlhOWTMWR

— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) November 18, 2018

Par godu Latvijas simtgadei karoga krāsās tika izgaismota Polijas prezidenta pils Varšavā, Somijas Ārlietu ministrijas ēka Helsinkos un Telavivas pašvaldības ēka Izraēlā.

Šādi sveicieni nozīmīgos svētkos kalpo gan kā atgādinājums, ka Latvijai ir sabiedrotie visapkārt zemeslodei, gan arī nes mūsu valsts vārdu pasaulē.

Baltijas valstu prezidenti viesojas Baltajā namā

Aprīlī vizītē uz Vašingtonu pie pašreizējā Baltā nama saimnieka bija devušies visu trīs Baltijas valstu galvas - Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Samitā galvenokārt tika apspriesti ar aizsardzību saistīti jautājumi. Ārvalstu medijos galvenokārt tika citēti Kaljulaidas un Grībauskaites vārdi, bet Vējoņa pieredzes trūkums un nespēja adekvāti reaģēt uz odiozā ASV prezidenta Donalda Trampa demagoģisko triādi par "viltus ziņām" tomēr uzskatāmi parādīja, ka Latvija ir politiski vājākais Baltijas valstu posms.

Kopīgās preses konferences laikā Tramps lika Vējonim izvēlēties nākamo žurnālistu, kas varēs uzdot jautājumu, piesakot, lai izvēlas tādu, kas nestrādā "viltus ziņām", - tā Tramps dēvē pret viņu kritiski noskaņotos medijus. Vējonis acīm redzami saminstinājās. 

“Pick a reporter please. You can pick a reporter -- a Baltic reporter, ideally. Real news. Not fake news,” @POTUS jokes with Latvian president during joint press conference with Baltic leaders https://t.co/vdDsJlR3GQ pic.twitter.com/6fRtrLyRJv

— CBS News (@CBSNews) April 3, 2018

Populārajā ASV skeču šovā "Saturday Night Live" aktiera Aleka Boldvina tēlotais Tramps nodēvēja Vējoni par Boratu, parodējot Trampa neieinteresēto attieksmi pret Baltijas valstu prezidentiem.

Tikai vairākus mēnešus pēc Baltijas valstu vadītāju vizītes franču laikraksts "Le Monde" aprakstīja tās laikā notikušu kuriozu: Tramps esot sajaucis Baltijas valstis ar Balkāniem un vainojis savus viesus pie Dienvidslāvijas kara 90. gados.

In today’s ⁦@lemondefr⁩: When #Trump received the leaders of #Estonia, #Latvia and #Lithuania, he began by blaming them for the war in Yugoslavia. It took them a few moments to realise he’d mixed up the Balkans and the Baltics. ⁦@SylvieKauffmann⁩ pic.twitter.com/HYQYpbqgGs

— Mark Lowen (@marklowen) November 10, 2018

Vējonim, Grībauskaitei un Kaljulaidai esot bijis vajadzīgs "brīdis, lai saprastu, ka ASV prezidenta prātā Baltija sajukusi ar Balkāniem", norāda laikraksts.

Banku un korupcijas skandāli aptraipa valsts reputāciju

Galvenie notikumi, kas šogad dominēja ārvalstu medijos publicētajās ziņās par Latviju - ABLV krahs, izskanot pārmetumiem par naudas atmazgāšanas shēmām un kukuļošanu, un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Abi gadījumi spēcīgi iedragāja Latvijas finanšu sistēmas reputāciju un tika pieminēti teju visās ārzemju mediju ziņās par politiskajiem notikumiem Latvijā. 

Vienu no atmiņā paliekošākajiem brīžiem Rimšēviča sāgā - fotogrāfiju, kurā baņķieris 2010.gadā esot redzams braucienā Kamčatkā, - publicēja ASV ziņu aģentūra AP. Rimšēviča advokāts fotogrāfijas autentiskumu noliedz.

Tā kā Rimšēvičs ir ne vien Latvijas Bankas prezidents, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis, viņa aizturēšana izraisīja plašu rezonansi aiz Latvijas robežām.

Rimšēviča un ABLV gadījumi izgaismojuši pārkāpumus Latvijas banku sektorā - Vācijas medijs "Deutsche Welle" pievērš uzmanību tam, ka Rimšēvičs vadījis Latvijas centrālo banku kopš 2001. gada un ka Latvija regulāri tikusi izmantota kā starpposms Krievijas naudas atmazgāšanā.

Vai Latvija noslieksies populistu un Krievijas virzienā?

Šā gada oktobrī Latvijā notika 13.Saeimas vēlēšanas. Pēc tām sākās valdības veidošanas process, kam joprojām neredz galu. Kad izgāzās Jāņa Bordāna (JKP) mēģinājums izveidot valdību, vislielāko ārvalstu žurnālistu uzmanību piesaistīja populistu partijas kandidātam - proti, Aldim Gobzemam ("KPV LV") - uzticētais uzdevums tomēr vienoties par jaunās valdības sastāvu. 

Ārvalstu medijus visvairāk interesēja, vai "Krievijai draudzīgā" (kā to raksturo izdevums "Politico") "Saskaņa" tiks ņemta Gobzema koalīcijā, bet "Bloomberg" bija vienīgais medijs, kas uzsvēra iespējamās problēmas ar Gobzema pielaidi valsts noslēpumam.

Kā zināms, Gobzemam valdību tā arī neizdevās izveidot. 

Pāvesta brīvdiena protestantiskajā Latvijā

Romas Katoļu baznīcas galvas vizīte - brīvdiena luterāniskajā Latvijā, Aglonā lietū izmirkušie ticīgie un atelpas brīdis no baznīcu vajājošajiem skandāliem: šādi pāvesta Franciska vizīte Latvijā aprakstīta ārvalstu medijos, kas arī daudz pievērsušies Latvijas vēstures pētīšanai.

Fakts, ka Latvijā katoļi ir mazākumā, pamanīts teju visās ārvalstu mediju publikācijās. Rakstos bija jūtama neizpratne par to, kāpēc sekulārā valstī, kurā katolicisms pat nav populārā reliģiskā konfesija, šis apciemojums ticis uzskatīts par gana svarīgu, lai izsludinātu oficiālu brīvdienu. 

Galvenās pāvesta vizītē Latvijā izskanējušās tēmas - drūmā vēsture, cīņa par neatkarību un sociālie jautājumi.

Tomēr ārvalstu izdevumi pamanīja, ka uz oficiālās brīvdienas un personības kulta fona Franciskam izdevās izrauties no pedofilijas skandāliem, kuros slīkst katoļu baznīca. Francisks Baltijas vizītes laikā par šo jautājumu ierunājās Igaunijā, sakot, ka seksuālās izmantošanas skandāli atbaida cilvēkus no baznīcas un tai jāmainās, ja tā vēlas piesaistīt nākamās paaudzes.

Paverdzina pašu tautiešus

Latvijas vārds Lielbritānijā šogad izskanēja saistībā ar nepatīkamu tematu - moderno verdzību. Vergturu grupējuma dalībniekiem no Latvijas britu tiesā tika piespriesti cietumsodi no viena līdz sešiem gadiem par to, ka viņi uz Lielbritāniju atvilināja savus tautiešus, lika strādāt smagu darbu un piesavinājās lielāko daļu nopelnītā.

Grupējuma dalībnieki upuriem atņēma personas dokumentus, atvēra uz viņu vārda kontus bankās, bet banku kartes paturēja sev. Kad upuri saņēma naudu par darbu, noziedznieki noņēma šo naudu no viņu kontiem un lielāko daļu iztērēja savām vajadzībām, tostarp pērkot luksusa automobiļus un nekustamos īpašumus, liecina izmeklētāju publicētā informācija. 

Tikmēr upuriem nācās dzīvot nožēlojamos apstākļos - gulēt uz netīriem matračiem, kuros bija blaktis, un "algā" saņemt grašus no pašu nopelnītās naudas.

Viens no upuriem tiesā stāstīja, ka nedēļā esot saņēmis tikai vienu līdz piecas mārciņas, lai gan zinājis, ka patiesā alga ir daudzas reizes lielāka. 

Latvijas dabas bagātības

Taču viena no lietām, ar ko Latvija pavisam noteikti var lepoties, - skaistā daba. Reizi pa reizei to pamana un novērtē arī ārvalstīs.

"Pastāv maģiska liedagu brīnumzeme, par kuru nezina pat daudzi pieredzējuši ceļotāji. Šīs pludmales atrodas prom no iestaigātajām takām, tās ir apburoši eksotiskas un brīvas no tūristu bariem - īsāk sakot, tur jūs atradīsiet paradīzi," raksta portāls "FlightNetwork", kas apkopojis sarakstu ar 50 pasaules labākajām neskartajām pludmalēm 2018.gadā. Kolkasraga pludmale topā ieņem godpilno 20.vietu.

"Piedzīvo zeltainās smiltis Kolkasraga pludmalē Latvijas krastos, kur satiekas divas jūras. Uzkāp Kolkasraga skatu tornī, lai redzētu ne ar ko citu nesalīdzināmus skatus, nogaršo vietējo kūpinātās zivis un noskaties saulrietu vai saullēktu," iesaka topa autori.

"Tevi apburs šī mazā paradīze."