Gada IT kataklizmas

TVNET/LETA
Gada IT kataklizmas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Foto: Reuters/ScanPix

Kā jau sagaidāms digitālajā laikmetā, dzīve virtuālajā vidē prasa upurus. Ja vērtējam aizvadīto gadu šajā jomā, tad nevilšus uzprasās reti lietotais izteiciens "klupšus krišus".

Klizmas un problēmas 2018. gadā vajāja ne vienu vien. Par upuriem dažādiem datorvīrusiem un hakeru ļaundarībām krita arī valsts iestādes - Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija un Uzņēmumu reģistrs, kam datorproblēmas nez kāpēc radās vairākas pirmdienas pēc kārtas.

Neapšaubāmi satraucošākais no aizvadītā gada negadījumiem IT jomā atgadījās rudenī - dienā, kad latvju tauta izvēlējās savus priekšstāvjus turpmākajiem četriem gadiem. 6. oktobrī, neilgi pēc diviem pēcpusdienā, kad rīta saspringums, gaidot pirmos balsotājus, jau bija nedaudz norimis, bet līdz pirmajiem reālajiem rezultātiem vēl jāgaida vismaz astoņas stundas, Latviju satricināja vēsts par to, ka nezināmi ļaundari uzlauzuši portālu draugiem.lv

Protams, visi, kuri izlasīja šo ziņu, uzreiz metās pārbaudīt savus sen neaplūkotos profilus, taču vairākums drīz vien atskārta, ka vairs neatceras ne lietotājvārdu, ne paroli, lai tiem piekļūtu. Tā nu atlika vien noklausīties Krievijas himnu un gaidīt ziņas no kompetentiem orgāniem.

Ja tā būtu bijusi parasta darbadiena, iespējams, interese par šo kiberuzbrukumu noturētos līdz pat vēlai vakara stundai. Taču 6. oktobrī Latvijas pilsoņu prātus jau drīz vien nodarbināja citas domas, un mēs varam vienīgi minēt, kurš sabotieris izsniedza nezināmajiem hakeriem aptuveni 10 gadus vecus datus par populārākajiem sociālajiem tīkliem Latvijā. Rezultātā šī specoperācija panāca tikai vienu - iespējams, šī Krievijas agresiju slavinošā video noskatīšanās pamudināja dažu labu neizlēmīgo un slinko tomēr aiziet līdz vēlēšanu iecirknim.

Ja uzbrukums draugiem.lv bija vien neliels starpgadījums saspringtajā vēlēšanu dienā, tad tā nebūt nevar teikt par citu IT klizmu, kas atgadījās tikai pāris dienas vēlāk.

Mēs, visticamāk, nekad neuzzināsim tā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka vārdu, kurš 10. oktobrī datora ekrānā uzklikšķināja uz ikonas "Nosūtīt"

un tādējādi gandrīz izraisīja masveida sirdslēkmju epidēmiju visā valstī. Šī vieglprātīgā klikšķa rezultātā Latvijas nodokļu maksātāji (pastāv aizdomas, ka teju visi) savos e-pastos saņēma aicinājumu iesniegt pašnodarbinātā deklarāciju. Ļoti ceram, ka atbildīgais par šo klikšķi joprojām ir pie labas veselības.

Bet balva par gada sasniegumu IT jomā, neapšaubāmi, pienākas daļēji Latvijas valstij piederošajam koncernam "Lattelecom". 

Tāpat kā ar Yandex taksometriem Rīgas ielās, mēs esam apraduši arī ar domu, ka šī telekomunikāciju giganta PR speciālistiem vienmēr atradīsies kāds arguments, lai attaisnotu Krievijas propagandas TV kanālu piegādi katra abonenta mājā.

Tomēr jaunākais Lattelecom piedāvājums daudzus pārsteidza nesagatavotus pat visrūdītākos skeptiķus.

Novembrī, kad katra sevi cienoša kompānija sāk domāt par svētku atlaidēm un piedāvājumiem, sarosījās arī "Lattelecom", piedāvājot savus produktus komplektā ar brīvu "Kaspersky Lab" antivīrusa programmatūru. Mēs no sirds gribam ticēt, ka tikai un vienīgi lielā aizņemtība traucēja uzņēmuma vadībai iepazīties ar ziņu materiāliem no visas pasaules, kas jau kopš 2017. gada sākuma rakstīja par "Kaspersky Lab" saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu. Tāpat, visticamāk, ikdienas steigā garām bija paslīdējusi vēsts par to, ka Kaspersky produktu izmantošana ir aizliegta, piemēram, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV valsts iestādēs un ka ”CERT.LV” un Satversmes aizsardzības birojs aicina ļoti rūpīgi izvērtēt nepieciešamību lietot Krievijā radītus IT drošības risinājumus.

Toties šos faktus nekavējās atgādināt sociālo tīklu lietotāji. Pēc tam, kad šis Lattelecom piedāvājums tika apspriests Twitter vidē un no turienes nonācis TV ziņu sižetos, Lattelecom visbeidzot paziņoja, ka savā piedāvājumā aizvietos "Kaspersky Lab" produktu ar citu antivīrusa programmatūru.

Tomēr neatbildēts paliek jautājums, cik laimīgo klientu akcijas rezultātā ir instalējuši savās ierīcēs šo visnotaļ neviennozīmīgo programmu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais