Piena Ceļa galaktikai beigas varētu pienākt relatīvi drīz (5)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

“Lielā sadursme” starp Piena Ceļu un citu netālu esošo galaktiku varētu likt mūsu galaktikas centrā pamosties supermasīvam melnajam caurumam, kas burtiski aprīs visas apkārtesošās gāzes un kosmosā izsviedīs milzīgu radiācijas daudzumu.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”, galaktikas visumā atrodas nemitīgā kustībā; tās nav inertas un bieži savā starpā saduras un savienojas. Astronomi uzskata, ka pēc aptuveni astoņiem miljardiem gadu Piena Ceļa galaktika sadursies ar Andromedas galaktiku – tuvāko kaimiņu galaktiku.

Tiesa, pastāv iespēja, ka pēc aptuveni diviem miljardiem gadu var norisināties vēl viena katastrofa, proti, mūsu galaktika var sadurties ar Lielo Magelāna Mākoni – pundurgalaktiku, kuras diametrs ir aptuveni 15000 gaismas gadu. No mums šī galaktika atrodas 163000 gaismas gadu lielā attālumā.

Pētījumā zinātnieki no Lielbritānijas apgalvo, ka sadursme varētu notikt pēc diviem miljardiem gadu, un tās rezultātā Piena Ceļa vidū varētu pamosties supermasīvs melnais caurums.

Lielais Magelāna Mākonis, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas orbītā, varētu to turpināt apriņķot arī pēc diviem miljardiem gadu, tomēr pastāv iespēja, ka gravitācijas spēka ietekmē tas varētu sākt virzīties mums virsū. Mērījumi liecina, ka galaktikas masa ir lielāka, nekā uzskatīts iepriekš, tāpēc otrā scenārija iespējamība ir krietni palielinājusies.

Ja šī sadursme notiks, tad Piena Ceļa centrā varētu pamosties neaktīvs melnais caurums “Strēlnieks A” un palielināties izmērā vismaz astoņas reizes, pateicoties apkārtesošajām gāzēm.

“Lai arī divi miljardi gadu, salīdzinot ar cilvēka mūža ilgumu, ir ļoti ilgs periods, tomēr visuma kontekstā tas ir viens acumirklis,” komentēja pētnieks Mariuss Kautuns.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu