Zinātnieki: varam pat nesapņot par nemirstību

FOTO: pixabay.com

Lai arī cilvēku mūža ilgums mūsdienās ir lielāks nekā jebkad, tomēr pagarināt savas dzīves garumu mēs nevarēsim mūžīgi. Jaunā pētījumā noskaidrots, ka cilvēka dzīves cikla garumam ir noteikts limits.

Kad kļūstam vecāki, risks nomirt, protams, palielinās, tomēr interesanti ir tas, ka dzīves norietā šis risks palielinās proporcionāli ievērojami lēnāk nekā jaunībā un briedumā. Tas ir novērots gan cilvēku, gan dzīvnieku vidū.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Plos Biology”, zinātnieki to dēvē par “vēlās mirstības palēninājuma” fenomenu. Jo cilvēks ir vecāks, jo lēnāk tas noveco bioloģiski, tomēr zinātnieki vēl nav sapratuši, kāpēc tā notiek.

Viens no izskaidrojumiem ir tāds, ka tas viss balstās evolūcijā un ir iekodēts mūsu organismā. Tas savukārt izraisa diskusiju, vai mēs varētu ar tehnoloģiju palīdzību ievērojami pagarināt sava mūža ilgumu un varbūt pat sasniegt nemirstību.

Tiesa, jaunajā pētījumā zinātnieks parāda, ka šis “palēninājums” patiesībā ir statistiska kļūda.

Izanalizējot iepriekšējos pētījumus, austrāliešu pētnieks Sauls Ņūmens atklāja kļūdas datos, to skaitā dzimšanas un miršanas ierakstos. Tas nozīmē, ka individuālie un virknes pētījumi bijuši maldinoši.

Vienā pētījumā tika kļūdaini noteikts cilvēku vecums, uzskatot tos par jaunākiem vai vecākiem, nekā tie ir patiesībā.

“Mēs nekad nevarēsim dzīvot mūžīgi, tomēr, ja to vēlamies, tad būtu jāsaprot patiesais novecošanas modelis. Tieši to es vēlos panākt,” izdevumam “Newsweek” komentēja Ņūmens.

Tas, kas Ņūmenu visvairāk pārsteidza, bija pētījuma vienkāršība.

“Es atstāju savu mašīnu darbnīcā, nopirku kafiju, iekāpu 314. autobusā, un līdz savai pieturai biju atrisinājis šo problēmu,” teica Ņūmens.

Ņūmens ir pārliecināts, ka pēdējos 20 gadus zinātnieki ir diskutējuši pilnīgas kļūdas statistikā dēļ.

Uz augšu