Baltijas un Polijas ārlietu ministri pieprasa pretlikumīgi aizturēto Ukrainas jūrnieku un kuģu atbrīvošanu (4)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas ārlietu ministri kopīgās vizītes laikā Ukrainā pieprasījuši Krievijai atbrīvot pretlikumīgi aizturētos Ukrainas jūrniekus un kuģus, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas kolēģiem apmeklēja Dnipro, Ukrainā, savukārt iepriekš plānotā vizīte uz Mariupoli tika atcelta lidojumam nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Rinkēvičs un Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri apliecināja stingru atbalstu Ukrainai saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainas austrumos. "Krievijas īstenotā agresija Kerčas šaurumā un Azovas jūras blokāde ir nepieņemams starptautisko tiesību pārkāpums. Krievijai nekavējoties un bez priekšnosacījumiem jāatbrīvo arestētie Ukrainas jūrnieki un sagrābtie kuģi, kā arī jārespektē starptautiskās apņemšanās un jāgarantē netraucēta kuģošanas brīvība Azovas jūrā," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās, kā arī sniegs tai cita veida praktisku atbalstu. "Ukraina var paļauties uz Baltijas valstu, Polijas un citu līdzīgi domājošo valstu atbalstu. Latvija un sabiedrotie turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās. Tāpat Latvija arī turpmāk dos iespēju Ukrainas jauniešiem bez maksas studēt Latvijas universitātēs, kā arī sniegs humanitāro, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām," apliecināja ministrs.

Rinkēvičs sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka situācija Azovas jūrā ir nedaudz uzlabojusies, jo bloķēto kuģu skaits ir mazinājies, taču saglabājas problēma ar sagūstītajiem ukraiņu kuģiem un jūrniekiem, kas ilgu laiku netiekot risināta. "Šajā kontekstā ir svarīgi, lai būtu starptautiskais spiediens un tas netiktu atslābināts," piebilda politiķis.

Vizītes laikā ticis apspriests, ko Polija un Baltijas valstis varētu darīt ES ietvaros, tajā skaitā papildu finansiāla atbalsta pakete Mariupoles reģionam. Rinkēvičs skaidroja, ka viena šāda pakete jau tika piešķirta decembrī, taču bijis skaidrs, ka ar to nepietiek, tādēļ bijis jādomā par veidiem, kā iesaistīt Eiropas Investīciju banku un Eiropas Komisiju.

"Tika runāts arī par to, ka jāturpina spiediens ES ietvaros, proti, ES aktīvi jādarbojas, lai deeskalētu situāciju Mariupolē," teica Rinkēvičs.

Vizītes laikā ārlietu ministri apmeklēja Dnipro Mečņikova klīnisko hospitāli, kur tiek ārstēti konfliktā cietušie Ukrainas karavīri, kā arī Pretterorisma operācijas (ATO) muzeju. No Dnipro videokonferences formātā ārlietu ministri sazinājās ar Mariupoles ostas vadību, kas informēja par negatīvajām ekonomiskajām sekām Mariupoles ostai pēc Krievijas destruktīvās rīcības Azovas jūrā.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu