Latvija un citas ES valstis atzīst Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu
Papildināts

Venecuēlas Nacionālās sapulces spīkers Huans Gvaido

FOTO: EPA/Scanpix

Lielbritānija un vairākas citas Eiropas Savienības (ES) valstis pirmdien atzinušas opozīcijas līderi un Nacionālās asamblejas prezidentu Huanu Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu. Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tviterī paziņojis, ka Latvija atzīst Gvaido par likumīgo Venecuēlas pagaidu prezidentu.

(Papildināta ziņa.)

"Latvija atzīst un atbalsta Gvaido, demokrātiski ievēlēto Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju, par likumīgo Venecuēlas pagaidu prezidentu," raksta ārlietu ministrs.

Ierakstā Rinkēvičs arī aicina uz brīvu, taisnīgu un demokrātisku prezidenta vēlēšanu sarīkošanas Venecuēlā. 

Latvija sagaida, ka Venecuēlā bez kavēšanās tiks atjaunoti demokrātiskie procesi un tiks izsludinātas jaunas prezidenta vēlēšanas, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā.

Kā uzsver ĀM, Latvija ar bažām seko arvien saspringtākajai politiskajai situācijai Venecuēlā un līdz ar citām ES dalībvalstīm uzskata, ka Venecuēlā ir jāatjauno demokrātija, cilvēktiesību konsekventa ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un ir jāpanāk miermīlīgs krīzes risinājums.

"Gan ES, gan Amerikas Valstu Organizācija jau iepriekš atzinušas, ka 2018.gada maijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem. Līdz ar to Nikolasa Maduro pretenzijas prezidenta amatam nav leģitīmas un neatbilst demokrātiskai valsts iekārtai. Maduro ir noraidījis ES vienoto aicinājumu izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas," paziņojumā uzsver ĀM.

Ministrijā arī norāda, ka Venecuēlas Nacionālā Asambleja un Gvaido ir vienīgā leģitīmi ievēlētā institūcija Venecuēlā, kam pēdējās nedēļas laikā notikušajās simtiem tūkstošu lielajās demonstrācijās atbalstu paudusi arī Venecuēlas sabiedrība.

"Latvija sagaida, ka ES izveidotajai Starptautiskajai kontaktgrupai, sadarbojoties ar Gvaido un Nacionālo Asambleju Venecuēlā, tiks rasts risinājums pašreizējai politiskajai un humanitārajai krīzei, un izveidoti nepieciešamie priekšnoteikumi jaunām demokrātiskām prezidenta vēlēšanām," norādījusi ĀM.

"Apvienotā Karaliste līdz ar Eiropas sabiedrotajiem tagad atzīst Huanu Gvaido par konstitucionālo pagaidu prezidentu, līdz varēs tikt sarīkotas uzticamas vēlēšanas. Cerēsim, ka tas mūs pavirzīs tuvāk humānās krīzes izbeigšanai," tviterī ierakstījis Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants.

Par Gvaido atzīšanu par pagaidu prezidentu pirmdien paziņojušas arī Austrija, Dānija, Francija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Vēl vairāku valstu paziņojumi ir gaidāmi tuvākajā laikā.

Šīs un vēl vairākas valstis bija devušas Maduro laiku līdz svētdienai, lai sarīkotu Venecuēlā jaunas vēlēšanas. Maduro šo prasību noraidīja.

Kā ziņots, 23.janvārī Gvaido pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tā mēģinot gāzt prezidentu Nikolasu Maduro. Tūlīt pēc tam vairākas valstis - tostarp ASV, Kolumbija, Argentīna, Brazīlija, Čīle un Kanāda - atzina Gvaido par likumīgo Venecuēlas prezidentu.

Maduro noraidīja Eiropas ultimātu par ārkārtas vēlēšanām.

Svētdien Maduro paziņoja, ka neizslēdz pilsoņkara iespēju valstī. "Neviens šobrīd nevar droši pateikt, cik liela ir šāda iespēja," viņš paziņojis intervijā telekanālam "La Sexta", kuras fragmenti iepriekš publicēti Spānijas medijos. "Viss ir atkarīgs no ziemeļu imperiālistu [ASV] un viņu Rietumu sabiedroto vājprāta un agresivitātes pakāpes."

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanāla CBS programmai "Face the Nation" izteicies, ka militāra spēka lietošanu Venecuēlā joprojām uzskata par iespējamu variantu. Viņš arī piebildis, ka pirms dažiem mēnešiem no Maduro saņēmis lūgumu tikties, bet noraidījis to.

Venecuēlā valda dziļa krīze. Valsti atstājuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, bet inflācijas līmenis pārsniedz 1 650 000%.

Uz augšu