Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis. Kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22 procentpunktiem. Vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. No atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
“Ņemot vērā mūsdienu iespējas un pieejamo informāciju, tendencei izmest visus atkritumus vienuviet vajadzētu mazināties vēl straujāk, tomēr tā nenotiek, jo ieradumam, kā zināms, ir liels spēks. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām visus atkritumus mēdz izmest vienā sadzīves atkritumu konteinerā, apgrūtinot gan atkārtoti izmantojamo atkritumu pārstrādi, gan iecērtot robu savos maciņos. Aptauja rāda, ka vien retais redz saistību starp atkritumu šķirošanu un pārstrādi kā iespēju taupīt gan dabas resursus, gan savus līdzekļus, kas ik mēnesi tiek atvēlēti, maksājot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.
Infrastruktūras pieejamība ir visbiežāk minētais faktors, kas mudina vai kavē uzsākt atkritumu šķirošanu: gandrīz divas trešdaļas jeb 60% atkritumu nešķirotāju atzīst, ka labprāt šķirotu atkritumus, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti šķirošanas konteineri. Pirms diviem gadiem šādu apņēmību pauda pat 70% iedzīvotāju. Tas savukārt liecina, ka dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies. Vienlaikus iedzīvotāju pašu iniciatīva iesaistīties atkritumu šķirošanas infrastruktūras uzlabošanā ir kritiski zema, proti, tikai 9% aptaujāto ir izmantojuši iespēju vērsties pie savas mājas vai atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Satraucoši daudz ir arī to iedzīvotāju jeb 38% (attiecīgi 28% 2014. gadā), kuri atzīst, ka nešķiro, jo ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet.
“Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai ir dažādi izaicinājumi, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļi, tāpēc ticu, ka mums kopā izdosies. Lai aktīvāk visi kopā tuvotos šim mērķim, liela nozīme ir iedzīvotāju izglītošanai par atkritumu šķirošanas jautājumiem. Tā, savukārt, ir joma, kur saskatu nepieciešamību sadarboties ministrijai, pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat svarīgi, lai pašvaldības pilda normatīvajā regulējumā noteiktās prasības un nodrošina iedzīvotājiem ērtas iespējas atkritumu šķirošanai dzīvesvietas tuvumā, izveidojot pietiekamu daudzumu dalītās vākšanas punktu,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Pēc iedzīvotāju domām, tieši papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamās zonās un sabiedriskajās vietās (57%), sabiedrības informēšana (53%), kā arī bargāku sodu sistēma (45%) ir efektīvākie instrumenti cīņā ar vides piedrazošanu. Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vides piedrazošanas problēmas varētu risināt arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma – 2011.gadā tā domāja 34% iedzīvotāju, bet tagad – tikai 30%, atzīstot, ka citi instrumenti būtu efektīvāki. Arī kopējais atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai samazinās – 2016.gada pētījumā to pilnībā atbalstīja 39%, kamēr šobrīd vien 37%. Turklāt atbalsts būtiski samazinās, ja mājsaimniecībām radīsies papildu izdevumi – tad to pilnībā atbalstītu tikai 23%, bet vēl mazāk – 11% – to atbalstītu, ja pieaugtu arī maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lielākoties gatavību segt papildu izdevumus, kas saistīti ar iespējamo depozīta sistēmas ieviešanu pauduši Latvijas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 780 EUR mēnesī), kuri iespējamā sadārdzinājuma ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu izjustu mazāk.
“Par vides ilgtspēju, resursu taupīšanu un to atkārtotu izmantošanu pasaulē runā jau gadu desmitiem, veidojot arī attiecīgas politikas stratēģijas un instrumentus. Latvijā diemžēl valsts līmenī esam vairāk diskutējuši, nevis strādājuši pie praktiskiem instrumentiem un atbalsta. Tomēr tas tā nedrīkst turpināties, un jau tuvākajā laikā Latvijai ir jāievieš mērķtiecīgi un sistēmiski risinājumi atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomas sakārtošanai. ES noteiktie mērķi paredz, ka jau līdz 2025. gadam ir jāpārstrādā vismaz 55% sadzīves atkritumu un 65% iepakojuma, mērķiem arvien pieaugot. Šobrīd valsts institūcijām ir pēdējais laiks kopā ar nozari likt pamatus jaunajam atkritumu apsaimniekošanas plānam no 2020. gada, kurā vienlīdz nozīmīga loma būtu gan atkritumu šķirošanai un pārstrādei, gan jauna redzējuma iedzīvināšanai, nostiprinot sabiedrībā pārliecību, ka atkritumi ir resurss, kuru var un vajag izmantot atkārtoti,” norāda vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijā lielākoties atkritumus šķiro sievietes un iedzīvotāji, kuri dzīvo Zemgalē un Vidzemē, kur vēsturiski dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra ir bijusi visattīstītākā. Visbiežāk tiek šķirotas stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas PET pudeles (70%), papīru un kartonu (62%). Savukārt skārdenes un nolietotās elektroierīces šķiro gandrīz katrs ceturtais respondents (29% un 28%), bioloģiskos atkritumus – aptuveni katrs piektais (22%), bet nolietotās riepas – 16%. Jāpiebilst, ka ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīvē tik bieži izmantotās, bet dabai īpaši bīstamās baterijas – ja 2011. gadā šādu cilvēku skaits bija ap 58%, tad 2016. gadā jau 62%, bet pērn – jau 74%.
Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Salīdzinājumam – Vācija pārstrādā gandrīz 70% sadzīves atkritumu. Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu apjoms 20 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Tas saistīts ar patēriņa kāpumu, lielāku preču un pakalpojumu piedāvājumu un arī tendencēm iepakojuma izmantošanā. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī sabiedrības izpratnei par resursu saudzīgu izmantošanu un iesaistei atkritumu šķirošanā.
Latvijas Zaļā Punkta pētījums “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” veikts ar pētījumu centra SKDS starpniecību 2018. gada oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
