Zīle: Eiropas Savienība ir atvērusi acis – ne visas investīcijas ieplūst ar labiem nodomiem

Roberts Zīle FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Šonedēļ Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā debatē un balso par projektu ES regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanai Eiropas Savienībā. Minētajam EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumam atzinumu ir uzticēts sniegt arī Latvijas deputātam Robertam Zīlem (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Nacionālā apvienība), kuram izdevies projektā iestrādāt arī atsevišķu pieeju ĀTI izvērtēšanai tostarp mediju segmentā.

“Ja vēlamies zināt patieso tiešo investīciju pieplūdumu un ietekmi no trešajām valstīm, kā arī apzināt saistītos riskus, ir jāvar noskaidrot, kas notiek citās ES valstīs, un jāsaprot, ka aiz it kā nevainīgām starp-ES valstu investīcijām var slēpties negodīgi spēlētāji - patiesā labuma guvēji -, netīra nauda un ģeopolitiskais risks,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Jaunajā investīciju pārbaudes ietvara regulējumā uzsvērts, ka ES joprojām ir atvērta ieguldījumiem, tomēr ir jāpārbauda ĀTI, lai viestu pārliecību, ka tie neapdraud ES stratēģiskās intereses. Priekšlikums sākotnēji aizsargā svarīgas nozares, piemēram, ūdens apgādi, transporta un sakaru sfēru, kā arī tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu un robotikas nozari.

“Tomēr Komisijas sākotnējā definīcija ārvalstu tiešajam investoram bija pārāk šaura un, ja likumdošana tiktu pieņemta attiecīgajā redakcijā, tas nozīmētu, ka, piemēram, krievu investors var slēpties aiz Kiprā vai Maltā reģistrētām kompānijām vai, ka ar trešajām valstīm netieši saistīta nauda ir ārpus uzraudzības,” papildina Zīle.

“Kā pierāda Latvijas piemērs, liels apjoms investīciju oficiāli nāk nevis no trešajām valstīm, bet no ES dalībvalstīm, daudzām, kuras nevalstiskās organizācijas nereti ierindo starp tā saucamajām nodokļu oāzēm.”

“Ņemot vērā arī Latvijas situāciju, ir gandarījums, ka izdevās kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļaut arī pārbaudi investīcijām mediju tirgū. Mēs zinām stāstu par to, kā Krievija operatīvi manevrē ar, piemēram, Sputnik biznesu un valstu jurisdikcijām. Tas mainīsies, jo ir izdevies ES paskaidrot, ka arī mediju vidē investīcijas ne vienmēr nāk ar labiem nodomiem. Prieks, ka šis manis veiktais labojums ir ņemts vērā arī kopējā ziņojumā,” norāda Zīle.

“Arī nesenā statistika runā pati par sevi: investori no Nīderlandes Latvijā nodrošinājuši visapjomīgākās investīcijas, kamēr nauda no Kipras un Luksemburgas pirms gada diviem ierindojas attiecīgi 3. un 4. vietā. Nesenie notikumi ar Latvijas uzņēmumiem apstiprina piesardzību un bažas. Kā zināms, maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarēja Austrijas uzņēmums, kas pilnībā pieder citai Kiprā reģistrētai kompānijai. Atliek vien minēt, kādi cilvēki un nauda slēpjas aiz Kipras uzņēmuma. Šis ir tikai viens piemērs, bet ir svarīgi nodrošināt, lai mēs zinātu, kādas izcelsmes nauda ieplūst Latvijā vai citur Eiropas Savienībā un kādi potenciāli saistīti riski pavada šo naudu,” tā R. Zīle

Uz augšu
Back