53% iedzīvotāju uzskata, ka dzīves līmenis Latvijā pietuvojies "vecajām" ES dalībvalstīm (5)

38% aptaujāto šādu progresu nav saskatījuši, tostarp biežāk šādi atbildēji reģionos dzīvojošie iedzīvotāji, bet 7% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Kā lielākie ieguvumi no Latvijas dalības ES visbiežāk tika minēti ES fondi, kas veicina ceļu, skolu, infrastruktūras un citu objektu celtniecību un uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat respondenti novērtējuši pozitīvās pārmaiņas, kas skārušas viņus personīgi, minot, ka pieaugusi to finansiālā labklājība, parādījusies iespēja ceļot, iegūt izglītību un pieredzi, strādājot ārzemēs.

Taujāti, cik lielā mērā cilvēki jūtas sociāli aizsargāti, salīdzinot ar citām "vecajām" ES dalībvalstīm, piemēram, Franciju un Vāciju, tikai 17% respondenti norādīja, ka jūtas pilnībā sociāli aizsargāti, bet 41% atbildējis, ka jūtas daļēji sociāli aizsargāti. 34% minējuši, ka nejūtas sociāli aizsargāti. Pētījumā atklājies, ka sociāli nodrošinātāki jūtas tie cilvēki, kas strādā valsts darbā.

Galveno problēmu vidū, ko minējuši cilvēki, skaidrojot savas atbildes, ir bailes par tuvāku un tālāk nākotni, algas lielums, alga aploksnē, mājokļu un pārtikas cenas, dārga medicīna, bezdarba sistēma, nepietiek līdzekļu uzkrājumu veidošanai, kā arī bankas nepiešķirtie kredīti mājoklim un citas.

Interviju laikā respondentiem tika lūgts novērtēt ar atzīmi no "-5" līdz "+5" to, cik lielā mērā viņi sevi uzskata par Latvijas, ES un savas pilsētas vai novada patriotiem. Biežāk minētās atzīmes kritērijam "ES patriotisms" bija "+3" un "+2", savukārt kritērijam "Latvijas patriotisms" izvēlētas atzīmes no "+3" līdz "+5". Sava novada patriotisms visbiežāk novērtēts ar "+4" un "+5".

Tāpat respondentiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu, cik lielā mērā tie personiski jūt ieguvumu no Latvijas dalības ES skalā no "-5" līdz "+5". 27% to vērtē ar atzīmi "+3", bet kopumā negatīvu vērtējumu devuši 6% respondentu.

Kā galvenos ieguvumus no Latvijas dalības ES iedzīvotāji minējuši pieredzes apmaiņas programmas, stipendijas, ceļošanas brīvību, ES finansējumu dažādu ēku atjaunošanai, atbalstu laukiem, kā arī sajūtu, ka ES pasargā no Krievijas.

Vērtējums attiecībā pret ES mainītos uz negatīvo pusi, ja to piemeklētu korupcijas skandāli, imigrācijas palielināšanās un Latvijas interešu ignorēšana, vēlēšanu solījumu nepildīšana, ES sabrukšanas draudi, tiktu pārstāvētas tikai lielo valstu intereses un izdabāšana Krievijas interesēm, secināts pētījumā.

Šis ir jau ceturtais EP Vēlētāju gaidu pētījums. Tas tika veikts laika posmā no 2018.gada 28.novembra līdz 2019.gada 5.janvārim Rīgā un Latvijas novados, kopumā no 35 Latvijas vietām. 250 respondentu vidū bija dažādu interešu grupu pārstāvji – pilngadīgi pilsoņi ar aktīvu dzīves pozīciju un balsi. Vairums interviju notika klātienē.

Interviju gaitā tika izzināts interešu grupu noskaņojums un viedokļi par EP prioritātēm, ko iedzīvotāji nosaukuši par būtiskākajām, tajā skaitā ES nākotne, vide un klimata pārmaiņas, migrācija, patērētāju aizsardzība, drošība, sociālā aizsardzība, cilvēktiesības un izaugsme. Vairākus jautājumus Latvijas interešu grupu pārstāvjiem uzdeva pašreizējie Latvijas EP deputāti.