Ietekmīgs investors brīdina, ka "Swedbank" lieta varētu būt "sākums kam lielākam"

FOTO: Reuters / Scanpix

Zaudēti vairāk nekā 14% akciju vērtības divu dienu laikā – ar šādu bilanci Zviedrijas banka “Swedbank” sagaida šo nedēļas nogali. Šāds akciju vērtības kritums ir straujākais kopš ekonomiskās krīzes laikiem pirms desmit gadiem. Lai atjaunotu mieru finanšu tirgos, bankas vadītāja Birgita Bonesena uzrunāja banku sektora pārstāvjus, sakot, ka bankā “nepastāv tolerance pret naudas atmazgāšanu”. Tomēr ar to, kā izskatās, ir par maz...

Swedbank” lietai par naudas atmazgāšanu pievērsusies arī starptautiskā aģentūra “Bloomberg”. Tā vēsta, ka Zviedrijas banku sektora pārstāvji jautājuši Bonesenai, vai viņa var noraidīt ziņas par aizdomīgām 40 miljardu kronu (3,77 miljardu eiro) transakcijām, kas saistītas ar “Danske Bank” Igaunijas filiāles skandālu. Bonesena bija spiesta atzīt, ka šāda informācija ir patiesa.

Bonesena runājusi arī ar investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" vadītāju Bilu Brauderu, kurš faktiski ir pieteicis karu netīrās naudas atmazgāšanai. Lai gan sākotnēji izskanēja ziņas, ka Brauders nevērsīsies pret banku, tomēr viņš šādas ziņas noraidījis un apsver iespēju nākt klajā ar apsūdzību bankai.

Ceturtdien investoru aktivitātes un bažas par bankas “tīrību” bija jūtamas akciju tirgū – kritums akciju vērtībā bija ievērojams – gandrīz desmit procenti. Ņemot to vērā, zviedru medijos sākās spekulācijas par to, vai Bonesenai nav jāatkāpjas no bankas vadītājas amata.

Tomēr Bonesena laikrakstam “Dagens Industri” uz jautājumu, vai viņa plāno atkāpties, atbildēja īsi: “Es nesaprotu, kāpēc. Kamdēļ man tas būtu jādara?”

Apsūdzības pret “Swedbank” ir radījušas manāmu paniku investoru vidū. Banka ir viena no lielākajām Zviedrijā, kā arī tā faktiski ir dominējošā Baltijas reģionā. Tomēr, kā aprēķinājusi aģentūra “Bloomberg”, banka pēdējo dienu laikā ir zaudējusi pat vairāk nekā četrus miljardus eiro savas vērtības.

Tādēļ tagad bankas galvenais uzdevums ir pārliecināt akcionārus un investorus, ka situācija nav tik slikta, kāda tā izskatās no malas.

“Bankas vadība pagaidām vai nu nav spējusi, vai nav vēlējusies nedz apstiprināt, nedz stingri noliegt izskanējušās apsūdzības. Nav skaidrs, vai bankas vadībai kaut kas bija zināms par aizdomīgajām transakcijām un klientiem. Pašlaik mēs esam “informācijas tumsā”, un būs nepieciešams laiks, lai gūtu vērā ņemamu skaidrību par notikušo,” norāda “Bloomberg” analītiķis Filips Ričards.

Tikām cits analītiķis - “Morgan Stanley” pārstāvis, kurš vēlējās būt anonīms, sacīja, ka “vismaz pagaidām akciju vērtībai nav pamata augt. Mēs neredzam pārliecinošus argumentus no bankas vadības, kas ļautu nomierināt situāciju tirgū”.

Ziņas par iespējamo “Swedbank” iesaisti naudas atmazgāšanā seko pēc jauniem atklājumiem “Danske Bank” lietā. Caur dāņu bankas Igaunijas filiāli tika atmazgāti vairāk nekā 200 miljardi eiro, un lietu rūpīgi izmeklē ne tikai Dānijas un Igaunijas banku regulatori, bet arī Eiropas Banku uzraudzības iestāde. Lietai uzmanību pievērsis arī ASV tieslietu departaments.

“Swedbank” trešdien atklāja, ka ir identificētas aizdomīgas transakcijas, par kurām ziņots policijai. Bonesena, kura bija “Swebank” Baltijas banku nodaļas vadītāja no 2011. līdz 2014. gadam, sacīja, ka nevar apstiprināt Zviedrijas Televīzijā izskanējušās ziņas. Viņa uzsvēra, ka šī lieta nav pievērsusi ASV tieslietu iestāžu uzmanību “Swedbank”.

“Mēs uzskatām, ka investori saglabās modrību saistībā ar “Swedbank” akcijām. Lai arī apsūdzību mērogs ir relatīvi neliels, pagājušā gada pieredze ar “Danske Bank” liecina, ka jāsaglabā zināma piesardzība,” norāda “Citigroup” pārstāvji.

Naudas atmazgāšanas skandāli atsevišķās ziemeļvalstu bankās ir ievērojami izmainījuši finanšu industrijas ainavu ne tikai Skandināvijā, bet arī Baltijas valstīs. Otrdien tika paziņots par “Danske Bank” aiziešanu no Baltijas reģiona un Krievijas.

“Hermitage Capital Management” līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders jau iepriekš apsūdzējis vairākas ziemeļvalstu bankas, piemēram, “Nordea” naudas atmazgāšanā.

Brauders intervijā Zviedrijas medijiem brīdināja, ka izskanējušās ziņas saistībā ar “Swedbank”, iespējams, “ir tikai sākums kam lielākam”.

Brauders norādīja, ka viņš ir guvis pierādījumus, kas apstiprina “Swedbank” saistību ar “Danske Bank”, tādēļ viņš var vērsties pret banku tiesībsargājošajās iestādēs.

Publiskus komentārus snieguši arī “Swedbank” investori. “Folksam Group”, kas ir bankas otrs lielākais akcionārs ar septiņiem procentiem akciju, norāda, ka apsūdzības bankai “ir vērtējamas ļoti nopietni”, tādēļ bankas vadībai nepieciešams pēc iespējas ātrāk atklāt, kas ir noticis.

Savukārt “Alecta AB”, kam pieder pieci procenti “Swedbank” akciju, norāda, ka pašlaik tiek skaidroti visi apstākļi un galvenie iemesli, kādēļ banka tiek apsūdzēta naudas atmazgāšanā.

“Naudas atmazgāšana banku sektorā ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem. Tas ir smags noziegums, kas jāuztver nopietni,” sacīja “Alecta AB” vadītājs Ramzijs Brūfers.

Tikmēr “Soderberg & Partners” padomnieks Joakims Bornolds sacīja, ka pašlaik iespējami divi scenāriji, kā viss noticis.

“Ja informācija ir patiesa, tad pašlaik redzu divus notikumu attīstības scenārijus. Pirmais – bankas vadība par to ir zinājusi un ir ļāvusi tam [naudas atmazgāšanai] notikt. Otrais – bankas vadība nav reaģējusi uz signāliem par aizdomīgiem darījumiem. Es nezinu, kas ir sliktāk,” saka Bornolds.

Skandālā iesaistījusies arī Zviedrijas valdība. Finanšu ministrs Pērs Bolunds norādīja, ka “situācija ir ļoti nopietna, ja zviedru banka tiek apsūdzēta naudas atmazgāšanā. Tas nav pieņemams, jo naudas atmazgāšanai ilgtspējīgā banku sistēmā nav vietas.”

Līdz trešdienai “Swedbank” ir noraidījusi jebkāda veida saistību ar naudas atmazgāšanu, un Bonesena ne reizi vien sacījusi, ka viņas vadītajai bankai nav saistības ar “Danske Bank”. Vēl oktobrī viņa sacīja, ka cīņa pret netīro naudu ir viena no bankas galvenajām prioritātēm, cīnoties pret jebkāda veida aizdomīgām transakcijām.

“”Swedbank” šī situācija jāuztver ļoti nopietni. “Danske Bank” jau pieļāva rupjas kļūdas, kā rezultātā banka guva smagus zaudējumus,” teica Bornolds. “Danske Bank” akciju vērtība gada laikā ir kritusies gandrīz par pusi, un tā zaudējusi 18 miljardus dolāru tirgus vērtības.

Zviedrijas Televīzija SVT norādīja, ka aizdomīgie darījumi bankā notika biznesa partneru starpā. Naudas izcelsmi nav bijis iespējams izsekot, un darījumu veikšanai izmantoti “Swedbank” bankas konti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Savukārt “Danske Bank” gadījumā – galvenie darījumos iesaistītie cilvēki bija nerezidenti.

Uz augšu