VID no kredītiestādēm saņēmis informāciju par 300 tūkstošu fizisko personu banku kontiem

Valsts Ieņēmuma dienesta ēka. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Valsts ieņēmumu dienests saņēmis informāciju par 300 tūkstošu fizisku personu banku kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, šovakar vēstī LNT TOP10. 

Pagājušā gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine.

"Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt infromācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu.

Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu," tā skaidroja VID pārstāve.

Informāciju par kontiem VID ņems vērā, kontrolējot arī darījumus skaidrā naudā.

Valdība šonedēļ atbalstīja būtiskus ierobežojumus darījumiem ar skaidru naudu, no pašreiz atļautajiem 7200 eiro mazināt latiņu līdz 3000 eiro,

auto tirdzniecības jomā slieksni plānots mazināt līdz 1500 eiro, bet nekustamā īpašuma tirgū darījumus skaidrā naudā vispār aizliegt.

Ja tos apstiprinās arī Saeima, Latvijā šie ierobežojumi būs vieni no stingrākajiem Eiropas Savienības valstīs.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka jaunie ierobežojumi nepatiks nedz uzņēmumiem, ne privātpersonām, tomēr tas var izrādīties efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tikmēr citi eksperti šaubās, vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava, turklāt arī spēkā esošais Darba likums paredz: “Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies." Finanšu ministrija tagad sākusi domāt šo normu mainīt. Lai arī 95% strādājošo jau ir konti bankās un likuma izmaiņas šoku neradītu, nolemts situāciju vēl izpētīt, jo tas var atsaukties uz lauku ļaudīm ar zemiem ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienests jau pērn pastiprināja darījumu kontroli auto tirgū, kur 90% darījumu notiek skaidrā naudā. Atklājies, ka daudzi cilvēki nemaz nezina jau par esošajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai – VID pērn pieķēra vairākus desmitus cilvēku, kuriem draud nepatīkams sods - 15% no darījuma apjoma. Vērtējot topošos ierobežojumus, lietotu auto tirgotāju pārstāvis Uģis Vītols prognozē, ka ierobežojumu dēļ, kas vērsti uz cīņu ar shēmām, cietīs vienkārši cilvēki. Viņš prognozē, ka pieaugs auto pirkšanas darījumu skaits kaimiņvalstīs, jo sevišķi Lietuvā, kur nav skaidras naudas darījumiem ierobežojumu.

"Pieļauju, ka shēmošana nebeigsies. Manuprāt, tieši tas ir tas, kas varētu apgrūtināt kaut kādas izkontrolēšanas iespējas, un beigās gala patērētājs būs cietējs, ja no šāda tirgotāja kaut ko pirks," bažīgs "Provento" direktors Uģis Vītols. 

Spriežot pēc Latvijas Bankas datiem, skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto vienlīdz daudz cik bezskaidras naudas norēķinus, un tie ir miljardiem eiro gadā. Ja vēl var saprast skaidras naudas lietošanu pārtikas vai apģērbu iegādē, VID satraucas, ka Latvijā strauji aug fizisku personu veikti lielāka apjoma darījumi, kurus deklarē uzņēmumi, - pērn 14 tūkstoši privātpersonu bija deklarējušas darījumus par 68 miljoniem eiro, tātad nepilni 5000 eiro vienā darījumā. VID dati liecina, ka pērn šādi pirkti vieglie auto, ceļojumi, pulksteņi, dārgas rotaslietas, maksāta arī īre, visticamāk, dārgās mājās vai ekskluzīvos dzīvokļos. Šie darījumi apliecina, ka fizisku personu rokās ir pietiekams skaidras naudas apjoms, kur daļa, iespējams, ir šaubīga – tā norāda Finanšu ministrijā.

Uz augšu