Latvijā plaši ir zināmi īstermiņa aizdevumi jeb “ātrie kredīti”. Šāda kreditēšanas nozare nav sveša arī citur pasaulē. Kāda ir atšķirība starp ātrajiem kredītiem Latvijā un pasaulē? Finanšu holdings “Robocash Group” piedāvā pētījumu, kurā apkopotas galvenās atšķirības īstermiņa kreditēšanas nozarē visā pasaulē un secināts, ka ātro kredītu nozare strādā pēc trīs veidu noteikumiem.
Īstermiņa, kā arī citi aizdevumi, kuriem iespējams pieteikties internetā, ir ļoti nozīmīgi daudzās jaunattīstības valstīs. Vēsturiski skatoties, pirmā šāda veida iestāde tika atklāta Bangladešā, un to izdarīja Muhameds Junuss, kurš izveidoja “Grameen Bank”. Viņa ideja bija dot nabadzīgiem cilvēkiem bez pieejas bankām iespējas aizņemties naudu un sākt jaunu biznesu.
Neraugoties uz arvien pieaugošo patēriņu, situācija daļā valstu nav mainījusies. Tā, piemēram, Vjetnamā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo ar zemiem ienākumiem, bez pieejas tradicionālo banku sistēmai. Pēc “Findex” datiem, 2017. gadā tikai 31% Vjetnamas iedzīvotāju bija savs bankas konts.
Tieši tādēļ šajās valstīs ļoti populāri ir īstermiņa aizdevumi, kas nav saistīti ar bankām. Pateicoties to plašajai pieejamībai, ātrie kredīti pasaulē pilda spiedošo finansiālo grūtību atrisinājuma funkciju.
Vjetnamā vidējā aizdevuma dienas procentu likme ir 1,8–2%, kas atspoguļo pašreizējo balansu starp pieprasījumu un patēriņu.
Savukārt reģionā esošajās Filipīnās dienas procentu likme ir 1,3-3%, bet aizdevumi internetā ir ļoti pieprasīti. Tas saistāms ar banku ģeogrāfisko nepieejamību (lielo banku filiāles ir pieejamas tikai trešdaļā pilsētu), savukārt interneta pieslēgums ir lielākajā daļā valsts. Valstī ar septiņtūkstoš salām internets ir devis iespēju attīstīties dažādiem ar tehnoloģijām saistītiem uzņēmumiem.
Kopumā īstermiņa aizdevumi pasaulē var lepoties ar lielu pieprasījumu, turklāt procentu likmes šāda veida aizņēmumiem ir ļoti līdzīgas – Meksikā 1,2 – 2% dienā, Ukrainā 1,5 – 2% dienā un Polijā 0,8 – 2,7% dienā. Arī ekonomiski attīstītākas valstis – Spānija (1-3% dienā) un Jaunzēlande (1,5-2%) seko šādām tendencēm.
Savukārt vājāk attīstītākās valstīs, kā Kenijā, procentu likme ir 0,25-0,8% dienā, bet aizņēmuma apjoms nereti ir daži dolāri. Arī par papildu pakalpojumiem ir jāmaksā salīdzinoši zemas cenas.
Attīstītākiem un lielākiem tirgiem būtiskāka tendence ir regulējumi, kas ir saistīti arī ar aizņēmumu procentu likmēm. Regulējumi procentu likmēm liek samazināties, kas savukārt aizdevējiem pieprasa palielināt papildu pakalpojumu izmaksas.
Tā, piemēram, Dienvidāfrikā ātro kredītu procentu likme nedrīkst pārsniegt piecus procentus (0,16% dienā). Tomēr ir izplatīti dažādi citi servisi, kā izmaksas var sasniegt pat 10-20% no aizdevuma summas.
Ņemot vērā dažādos pakalpojumus (apkalpošanas maksa, cena par pagarināšanu un citi), šajās valstīs galējo izmaksu procentu likme var sasniegt pat 2000% gadā (jeb 5,5% dienā). Līdzīga situācija ir Indijā, kur vidējā dienas procentu likme ir 0,1-0,7% dienā. Tomēr aizdevēji nereti pievieno aizdevumam klāt dažādus citus maksājumus, piemēram, pakalpojuma maksu, kas procentu likmes var palielināt pat desmit reizes.
Jaunas regulas ātro kredītu jomā pērn tika pieņemtas Kazahstānā. Tur aizdevuma procentu likme nedrīkst pārsniegt 100% gadā (jeb 0,27% dienā). Pa kavējumu sods nedrīkst pārsniegt 10% gadā. Šāds valdības lēmums ir licis pamest ātro aizdevumu tirgu vairākiem spēlētājiem, tomēr joprojām ir kompānijas, kas izsniedz aizdevumus ar dienas likmēm 1,5-2,5%, kuros ietilpst arī maksa par ātru kredītspējas izskatīšanu, garantiju saņemšanu un jauna konta izveidošanu bez banku klātbūtnes.
Vēl būtiski pieminēt Somijas tirgu – tajā ir noteikts limits 0,14% dienā, lai gan kompānijas turpina izsniegt aizdevumus ar faktisko procentu likmi 0,5-1,6% dienā.
Šādi griesti noteikti aizdevumiem līdz 2000 eiro, kas ir līdzīgi, bankās saņemot kredītkarti. Tikmēr tīmekļa aizdevēji ir palielinājuši kredītlimitu, bet izsniedz mazākus aizdevumus, kas, kā izrādās, ir ērtāk patērētājiem.
Ir arī stingrākas regulācijas piemēri, kurā ir mazāki kreditēšanas griesti un mazāks apkrāpšanas potenciāls. Tā, piemēram, ir Latvijā, kur pašreizējā dienas procentu likme ir 0,2-0,55%, bet no pirmā jūlija būs 0,07%.
Francijā un Vācijā šīs procentu likmes ir vēl zemākas – attiecīgi 0,05% un 0,03%. Austrālijā dienas procentu likme ir 0,13%, bet noteikts apkalpošanas summas ierobežojums – ne vairāk kā 20% no aizdevuma summas.
Šajā segmentā valstīs arī pastāv noteikti regulējumi – piemēram, par steidzama aizdevuma piešķiršanu jāmaksā papildu summa, kas ir 30% apmērā no aizdevuma summas (Francijā un Vācijā), bet Austrālijā – 20%. Tomēr šāda prakse nav izplatīta – lielākā daļa uzņēmumu strādā ar citādāku – biznesam draudzīgāku politiku, fokusējoties uz maksātspējīgiem klientiem, kam ir pastāvīgi ienākumi.
Tomēr daudzās attīstītajās valstīs, arī Rietumeiropā, ir redzama jauna tendence – palielinās dažādu privātpersonu naudas aizdevumi internetā. Pieprasījums pēc nelieliem un pieejamiem aizdevumiem ievērojami palielinājās pēc 2008.-2010. gada ekonomiskās krīzes, un tas joprojām ir augsts. Stingrie banku aizdevumu noteikumi var mainīt aizdevumu tirgus ainavu nākotnē.
Pagaidām vēl grūti spriest, kāds būs privātpersonu aizdevumu ierobežojumu rezultāts. Piemēram, Ķīnā nesen tika noteikts limits īstermiņa aizdevumiem – 0,1% dienā, pagarināšana ne vairāk par divām reizēm un aizliegta arī parādu piedzinēju darbība. Svarīgi piebilst, ka šos ierobežojumus izraisīja kompānija, kas slēpa finanšu piramīdu aiz aizdevumu platformas “Ezubao” vārda. Kā izrādījās, kompānijai bija vairāk nekā 900 tūkstoši privāto investoru, kas ieguldījuši aptuveni 7,6 miljardus dolāru.
Pēc tam, kad regulējumi Ķīnā kļuva stingrāki, ķīniešu aizdevējkompānijas sākušas savu ekspansiju uz daudz liberālākiem tirgiem kaimiņvalstīs, kur arī ir bijuši nelegālu aktivitāšu gadījumi. Piemēram, Indonēzijā šādu aizdevēju operācijas piespieda vietējo valdību uzmanīgāk pieskatīt ātro aizdevumu industriju. Pastāv iespēja, ka Ķīnā jau drīzumā var tikt atklātas ievērojamas alternatīvās aizņemšanās pakalpojumu shēmas.
Baltkrievija ir līdzīgs piemērs – tur tiek oficiāli izsniegti aizdevumi, taču tas neattur aizdevējus arī no “pagrīdes darbības”.
Tikām Lielbritānijā dienas procentu likme ir 0,8% dienā. Maksimālais apjoms, ko aizdevējs var pieprasīt no parādnieka, ir 100% no aizdevuma summas. Tāpat par katru kavējumu pienākas 15 mārciņu sods. Šāds regulējums ļauj Lielbritānijas tirgū darboties vairākiem aizdevējiem, tomēr arī šeit palielinās to aizdevumu skaits, ko izsniegušas privātpersonas.
Tādēļ jāpiemin Ziemeļamerikas valstis ASV un Kanāda (procentu likmes attiecīgi 1% un 1,25% dienā. Šajās valstīs faktiski nav nacionāla līmeņa regulācijas noteikumu. ASV īstermiņa aizdevumi ir atļauti 36 no 50 štatiem, bet Kanādā – astoņās no desmit provincēm. Pēc tam, kad regulējums tika padarīts stingrāks arī Krievijā (drīzumā maksimālā dienas procentu likme būs 1%), līdzīga situācija varētu būt arī šeit.
Līdz ar to ātro kredītu likumdošanas regulējumi ļauj noteikt trīs dažāda veida noteikumus, pēc kādiem strādā šis kreditēšanas serviss visā pasaulē - pēc pieprasījuma noteiktas procentu likmes, peļņa no papildu pakalpojumiem, kā arī stingrāka regulējuma, daļēji padarot ātro kredītu pakalpojumus līdzīgus aizdevumiem, ko piedāvā bankas.
