Saeimas apakškomisijā saduras Gobzema un nozares profesionāļu domas par zāļu tirgošanu ārpus aptiekām (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas deputāts Aldis Gobzems Saeimas
Saeimas deputāts Aldis Gobzems Saeimas Foto: Evija Trifanova/LETA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāts Aldis Gobzems aicināja apsvērt medikamentu tirgošanu ārpus aptiekas, tomēr vairāki nozares profesionāļi norādīja uz dažādiem riskiem, kas saistīti ar šādas idejas realizēšanu.

Gobzems otrdien rosināja divas, viņaprāt, nepieciešamas izmaiņas - ļaut aptieku īpašniekam būt jebkuram cilvēkam, proti, atcelt patlaban spēkā esošo prasību aptieku kapitālsabiedrībās pusei īpašnieku un vadības būt farmaceitiem, kā arī ļaut bezrecepšu medikamentus pārdot ārpus aptiekām. Šie soļi, pēc Gobzema domām, palielinātu konkurenci un secīgi samazinātu arī medikamentu cenas.

Ierosinājums atcelt prasību aptieku vadītāju vidū būt arī farmaceitiem Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanējis arī no Saeimas deputātes Karinas Sprūdes (KPV LV), kura iepriekš pieļāvusi iespēju pievienoties no partijas "KPV LV" izslēgtajam Gobzemam, ja partija turpinās iekšēji strīdēties.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Pēteris Apinis uzsvēra, ka aptiekas uzturēšana ir saistīta ar dažādām zināšanām, kuras piemīt tieši farmaceitiem, kā arī norādīja, ka iestājas pret nekontrolētu bezrecepšu medikamentu pārdošanu.

Apinis uzsvēra, ka kompensējamie medikamenti Latvijā ir vieni no lētākajiem Eiropā, turklāt arī recepšu medikamenti esot "salīdzinoši lēti". Tikmēr Apinis atzina, ka bezrecepšu medikamentu cenas gan mēdz būt augstas, tomēr par to "raudāt nevajadzētu", jo medikamentu tirgošana ārpus aptiekām rada vairāk problēmu nekā labuma.

Gobzems gan piebilda, ka Apiņa argumentācijai nevar piekrist, jo neesot atšķirības, kurā vietā pirkt ibuprofēnu, turklāt, ja medikamentu tirgošana ārpus aptiekām būtu tik slikta, tad, pēc Gobezema paustā, "izmirtu puse attīstīto valstu", kurās tas jau iespējams.

Tomēr arī Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aicināja neapsvērt medikamentu tirgošanu ārpus aptiekām, ņemot vērā, ka Latvijā iedzīvotāji jau patlaban aktīvi pašārstējas. Vienlaikus viņa aicināja domāt par kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu, kurai iepriekš atbalstu izteica arī LĀB valdes loceklis.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, zāļu ražotāja "Grindeks" pārstāvis Egils Jurševics norādīja, ka šī iecere jāvērtē no zāļu pieejamības aspekta, bet Latvijā patlaban aptieku skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā citur Eiropā, turklāt iecerei pārdot medikamentus ārpus aptiekas esot daudz "zemūdens akmeņu", kas būtu jāvērtē.

Arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Jānis Zvejnieks par ieceri medikamentus pārdot ārpus aptiekām konkurences uzlabošanas nolūkā izteicās skeptiski, norādot, ka Lietuvā, kur atsevišķi medikamenti mēdz būt lētāki, ir divas aptieku ķēdes, kamēr Latvijā darbojas piecas.

Tikmēr Latvijas Farmācijas biedrības prezidente Dace Ķikute atgādināja par farmaceita lomu cilvēku veselības uzlabošanā, proti, viņa atgādināja, ka farmaceits konsultē pacientus par to, kā pareizi lietot medikamentus, jo nepareizas lietošanas gadījumā medikamentus tikpat labi varot arī "izmest miskastē".

Ķikute uzsvēra, ka farmaceits iedzīvotājiem ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists un viņš darbojas kā saikne starp iedzīvotāju un veselības aprūpi.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu