Aptauja: Vairums vāciešu vēlas, lai Merkele turpina darbu līdz pilnvaru termiņa beigām

Vācijas kanclere Angela Merkele

FOTO: AP/Scanpix

Aptauja: Vairums vāciešu vēlas, lai Merkele turpina darbu līdz pilnvaru termiņa beigām.

Pagājušā gada septembrī Merkele paziņoja, ka atstās kristīgo demokrātu (CDU) līdera amatu un ka pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām vairs nepretendēs arī uz valdības vadītāja krēslu.

Decembrī CDU kongresā par partijas jauno līderi tika izraudzīta Annegrēta Krampa-Karenbauere, un arvien biežāk izskan runas, ka Merkele varētu atkāpties no kanclera amata pirms 2021.gada, lai pavērtu ceļu savai pēctecei arī valdības vadības grožu pārņemšanai.

Tomēr vairums vēlētāju vēlas, lai Merkele paliktu amatā līdz savu pilnvaru termiņa beigām.

Merkeles palikšanu amatā vēlas vairāk nekā puse no tiem vāciešiem, kas balsojuši gan par CDU un tās Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU), gan par konservatīvo koalīcijas partneriem - sociāldemokrātiem (SPD).

Arī vairāk nekā puse no vēlētājiem, kas balsojuši par opozīcijā esošajiem "zaļajiem" un par liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) vēlas Merkeles palikšanu amatā.

Pat vairums kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisi") atbalstītāju izteikušies par pašreizējās kancleres palikšanu amatā.

Vienīgi 79% eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vēlētāju pauduši viedokli, ka Merkelei jāaiziet agrāk.

Vairums vāciešu arī uzskata, ka jaunās "lielās koalīcijas" pirmā gada laikā CDU/CSU izdevies labāk īstenot savu programmu, nekā SPD.

Tomēr valdības darbs kopumā tiek vērtēts pretrunīgi.

Vienlaikus gandrīz puse vēlētāju - 49% - uzskata, ka Vācijai 11,2 miljardus eiro lielais budžeta pārpalikums jāiegulda nākotnē.

36% aptaujāto domā, ka tas būtu tērējams pilsoņu finansiālai atbalstīšanai, bet tikai 14% pauduši viedokli, ka pārpalikums būtu izlietojams 1,93 triljonus eiro lielā valdības parāda dzēšanai.

Uz augšu