Aptauja: Tikai 46% Latvijas iedzīvotāju diennaktī izdzer pietiekami daudz ūdens (1)

Eksperti norāda, ka nepietiekams ūdens patēriņš var rezultēties ar daudzveidīgām veselības problēmām, tostarp var būt traucēta vielmaiņa un dažādu orgānu darbība, liekais svars, sausa un neelastīga āda.

Sertificēta farmaceite Agnese Ritene skaidro, ka bieži cilvēki neapzinās, cik svarīgs ir pietiekams ūdens patēriņš veselības saglabāšanai, jo tas nodrošina normālu organisma darbību, normalizē vielmaiņu, ūdens ir neaizstājams nieru darbības uzlabošanā un aizkavē novecošanās procesu. Turklāt pierādīts, ka, ja cilvēks uzņem par maz ūdens, viņš izvēlas treknāku, taukiem bagātu pārtiku, kas veicina aptaukošanos, uzsvēra Ritene.

Veselības aprūpes eksperti skaidro, ka minimums, ko ikvienam cilvēkam būtu diennaktī jāuzņem, ir 1-1,5 litri ūdens, papildinot to šķidruma apjomu, ko uzņemam ar augļiem, dārzeņiem un citiem produktiem. Mediķi aicina dzert pat vairāk ūdens tīrā veidā, un pret šo ieteikumu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.

Aptaujā atklājies, ka sievietes diennaktī ieteicamo ūdens daudzumu izdzer biežāk nekā vīrieši. Katra otrā jeb 52% sieviešu ik diennakti izdzer vismaz litru ūdens, kamēr vīriešu vidū to dara tikai 39%.

Farmaceite skaidroja, ka ieteicamais diennakts ūdens apjoms atkarīgs no ķermeņa masas, proti, jo vairāk cilvēks sver, jo vairāk ieteicams dzert. Parasti gan tiek rēķināts, ka uz kilogramu ķermeņa masas diennaktī jāizdzer 30 mililitri ūdens, piebilda Ritene.

Viņā arī norādīja, ka dažkārt cilvēki pieļauj kļūdu, cenšoties vienā piegājienā izdzert puslitru vai pat litru ūdens. "Ūdens ir jāuzņem pakāpeniski - piemēram, 200 mililitri stundas laikā. Neviena galējība nenāk organismam par labu, tāpēc noteikti nevajadzētu pārcensties ar ūdens daudzumu vienā uzņemšanas reizē, jo tā var nodarīt arī sev pāri. Farmaceite uzsver, ka vairāk nekā parasti šķidrums jāuzņem, kad notiek svīšana, zaudējot ūdens rezerves, proti, karstā laikā vai fizisko aktivitāšu laikā.

Ģimenes ārsts Alberto Sadu papildina, ka ūdens stiprina veselību, īpaši ieteicams pietiekamam šķidruma patēriņam sekot līdzi vīrusu sezonās. "Saviem pacientiem iesaku dzert vismaz 1,5 līdz pat trīs litrus diennaktī, un vecākiem noteikti jau bērnībā jāmāca atvasēm, ka ik pēc stundas jāpadzeras - arī tad, ja nejūtam slāpes. Kamēr nebūsim organismu pieradinājuši pie regulāra ūdens patēriņa, varam nejust arī slāpes, jo organisms pielāgosies un izmantos rezerves. Taču, tiklīdz sāksim regulāri padzerties, organisms pieradīs pie "jaunā režīma" un biežāk jutīsim slāpes kā atgādinājumu, ka atkal jāpadzeras. Turklāt ūdens patēriņam līdzi jāseko kā vasarā, tā arī ziemā, lai arī aukstākā laikā šķietami mazāk slāpst. Tāpēc aicinu ikvienu dzert mazāk limonāžu, ar cukuru pārsātinātu sulu, vairāk ūdens," norādīja Sadu.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".